Klusi soļi bēniņos, kur pilns putekļu un … senu, vecu, nelietotu (-jamu) lietu. Lai gan – pat nevajag doties uz bēniņiem meklēt vecas mantas. Bieži vien tās atrodamas istabu plauktos, skapjos un zem gultas. Visur, kur vien var atrast praktisku slēptuvi, tas tiek darīts. Pat daudz un dažādi padomi atrodami gan žurnālos, gan internetā: kā pēc iespējas neredzamāk uzglabāt mantu kaudzes. Mantu, kuras tiek reti izmantotas, vispār netiek izmantotas vai atrodas „gan jau kādreiz noderēs!” statusā.
Vecais zābaciņš…
Sentiments ir jauka padarīšana. Bet visu ar mēru. Cik nav dzirdēts par „omīšu sindromiem”, kas nozīmē – laukā nemest pat piena pakas, plastmasas pudeles, kastītes un novalkātu drēbju kaudzes. Vai kāds atceras aiz šķūnīšiem vecu mēbeļu kaudzes? Tur soliņš, tur plauktiņš, tur kāda muca…?
Lai cik tas neizklausītos skumji, bet vistiešākais piemērs ir vecie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši karu, badu vai pamatīgu pārtikas un mantu deficītu. Tieši viņi ir paraugs tam, ko nozīmē krāt „aiz bailēm”. Un citi cilvēki īpaši neatšķiras ar šo „zemūdens” iemeslu, tikai pieredze citādāka vai mazāka.
Parastie iemesli mantu kaudzēm, liekiem failiem datorā, vecai kosmētikai un drēbēm ir ļoti vienkārši: bailes no rītdienas, sentiments, „Bet – ja nu noder?!”, „gan jau kādreiz sataisīšu”… Pārsvarā tie visi ir emocionāli iemesli – ar praktiskumu saistība ir visai maz.
Patiesībā – tādas mantas rada ne tikai liekas raizes par to, kur to visu bāzt, bet arī citas problēmas. Piemēram, lielisku vietu putekļiem, mikrobiem, parazītiem. No cita aspekta – uzkrājušies putekļi ir smaga enerģija, kas rada stagnāciju mājokļa iemītnieku dzīvē. Jo īpaši šo tēmu uzsver fen shui ( mācība no senās Ķīnas par apkārtējo vidi un tās uzlabošanu) praktizētāji. Uzkrātas vecas mantas, ieplīsušas, savu laiku nokalpojušas, nederīgas – tās visas neļauj enerģijai brīvi kustēties. Tām piemīt negatīva ietekme. Piemēram, drēbes, kuras ir par mazu un tiek gadiem krātas, ar domu – gan jau atkal notievēšu – rada psiholoģisku diskomfortu, iekšēju spriedzi un dusmas.
Kam būt?
Jāsecina, ka nevajadzīgu un ilgu laiku nelietotas lietas, piemirstas pat un dziļi nogrūstas, rada netīkamas sekas: veselības problēmas, iekšējas negatīvas emocijas. No fen shui mācības izriet, ka izšķirojot un sakārtojot, izmetot bez žēlastības visu lieko, dzīves kvalitāte jūtami uzlabosies. Nospiestības un trauksmes sajūta mazināsies, cilvēks kļūs enerģiskāks un pašpārliecinātāks (jā, jā!). Tā it kā nesaistīti var uzlabot gan veselības, gan darba un karjeras jomu, mājokļa omulību, gan dzīvi kopumā.
Šis likums attiecas uz visām jomām: neko nekur neuzkrāt! Gan emocionālā, gan materiālā pasaulē. Pat naudai kontos ir jābūt apritē – visu laiku „jāstrādā”, jābūt apritē. Šoreiz gan ir runa tieši par apkārtējo vidi.
Šito lietojam, bet šo – laukā….
Tas ir grūti – izšķirot un saprast, ko paturēt, ko – nē? Varbūt. Tomēr tas jādara. Bardaks un grabažu grabažas visos stūros tikai traucē. Principam vajadzētu būt: ko lieto un kas pilda savu funkciju – laukā nemet, kas stāv un krāj putekļus un it kā gaida savu lielo iespēju – laukā!!!
Kur lūkoties?
Skapjos, pagultēs, bēniņos, datortehnikas un telefona failu mapītēs, atvilktnēs, puķu podu kastēs – tukšo un ieplīsušo podu izskatā, ieplēstos spoguļos un trauku skapī, kur dus laika un neveiklības izrobotie trauki, kosmētikas plauktā, vecu zeķu maisā, kastē, kur glabājas visāda plastmasas draza (vecas pudeles, saldējuma kārbas utt.), disku mapītēs, kur, iespējams, ir pa kādam pamatīgi saskrāpētam diskam, vecu žurnālu un grāmatu kastēs, garāžā, kurā jau gadiem stāv auto detaļas “katram gadījumam” un dažādas elektroniskas ierīces, maisos, kur stāv salauztas un jau “izaugušas” bērnu rotaļlietas, apavu plauktos… un daudzās citās vietās.
Un, ja jau runājam par grabažām un putekļus krājošām lietām, tad ir vērts pie viena aizdomāties arī par ikdienā lietoto mantu “uzpucēšanu”.
Lai sirdij un mājai tīkamāk!
