Lai arī Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, Covid-19 saslimstības skaitļos izskatās labi, jāgatavojas arī sliktākiem scenārijiem. To atzīst arī Veselības ministrijā, kurā sadarbībā ar speciālistiem un dažādiem dienestiem izstrādāti četri situācijas attīstības scenāriji. Tik straujš smagi saslimušu cilvēku skaits, ka slimnīcās nav vietu, nav mediķu, zāļu, un nav arī pietiekamas sociālā atbalsta sistēmas. Tas ir galēji sliktākais Covid-19 izplatības scenārijs, ar ko rēķinās arī Latvijā, taču cer no tā izvairīties, svētdien vēsta LTV raidījums “de facto”
Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) skaidro: “Šeit nav vietas māņticībai. Kādreiz šķiet, ai, ja es par to nedomāšu, tas nenotiks. Mēs neiedrīkstam tā darīt. Manos pienākumos ir padomāt, vai mēs varam uztaisīt to pagaidu slimnīcu, un cerēt, ka mums to slimnīcu nevajadzēs izmantot.”
Veselības ministrijas paspārnē ir izstrādāti četri scenāriji, kā situācija varētu attīstīties un kā rīkoties. Kurā brīdī vairāk iesaistīt, piemēram, armiju un citus papildspēkus. Šobrīd ir skaidrs tikai tas, ka saslimušo skaits vēl noteikti pieaugs. Tomēr, kā tas notiks, joprojām ir atkarīgs no tā, kā izdosies noturēt kontroli pār Covid-19 izplatīšanās ātrumu. “Tas aicinājums ir, ja mēs negribam to pagaidu morgu hokeja hallē, un ja mēs negribam to pagaidu slimnīcu “Mikrotīkla” piedāvātājās telpās, tad brīvdienās tomēr turamies no citiem pa gabalu,” norāda ministre.
Šobrīd situācija ir salīdzinoši laba. To apliecina dati un to piemin arī valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Taču tas ir arī piesardzīgs vērtējums. “Mēs esam zināmā mērā esam unikālā situācijā un vēl dažas Austrumeiropas valstis. Mēs it kā mācāmies no Rietumu valstīm. Bet – cik augsta būs šī līkne – es tiešām nevaru atbildēt,” viņš norāda.
Runājot par līknēm, salīdzinoties ar Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, Latvijas līkne ir ne vien zemāka, kas norāda uz mazāku gadījumu skaitu, bet arī lēzenāka. Tātad saslimstības pieauguma temps nav straujš. Tiesa, analizējot katrā dienā Latvijā atklāto saslimšanas skaitu, redzams, ka dienu no dienas tas var ievērojami atšķirties, un tas vien, ka kādā dienā bijis kritums, nenozīmē, ka nākamajā atkal nebūs kāpums.
Citu valstu pieredze liecina, ka uzlabot situāciju stabila samazinājuma virzienā šobrīd izdevies vien nedaudziem. Labākie rādītāji ir Dienvidkorejā. Pēc tam, kad 3.martā bija lielākais vienā dienā reģistrēto gadījumu skaits – 851, saslimstība mazinājās, un jau vairāk nekā nedēļu to izdodas noturēt salīdzinoši zemā līmenī – ap 100 atklātiem gadījumiem dienā.
Šajā valstī ļoti stingri kontrolē tos, kam noteikta izolācija un karantīna. Students Lī Vonjo, kurš Dienvidkorejā atgriezies no Parīzes, stāsta: “Man pašdiagnosticēšanas anketa ir jāaizpilda un jāapstiprina divas reizes dienā visā 14 dienu karantīnas periodā. Viena no rīta un otra vēlā vakarā. Ja es to neaizpildīšu. Man nekavējoties piezvanīs pašvaldības atbildīgā amatpersona.”
Dienvidkorejā ir arī pulcēšanās ierobežojumi, taču nav pilnīgas izolācijas režīma, kā tas ir, piemēram, Itālijā, kur neviens bez īpašas atļaujas un pamatojuma nedrīkst pamest māju. Taču Dienvidkorejā, kā atzīst arī Pasaules veselības organizācija, ir viens no lielākajiem testēšanas apjomiem pasaulē; saslimušo kontaktpersonu meklēšanai izmanto gan mobilo tālruņu atrašanās un kredītkaršu izmantošanas datus, gan videonovērošanas ierakstus.
Līdzīgi rīkojas arī Singapūra. Tur gan ir pieaugoša saslimstība. 1.aprīlī tika apstiprināti 74 gadījumi, kas bija lielākais divarpus mēnešu laikā. Singapūras ministru prezidents Lī Hsjens Lūngs atzīts, ka singapūrieši daudz darījuši, lai panāktu kontroli pār vīrusu. Tomēr viņš pauda bažas, ka neko vairāk nedarot, situācija var pasliktināties, tāpēc arī Singapūrā turpmāk ieviesīs stingrākus ierobežojumus.
“Vispirms mēs aizvērsim lielāko daļu darba vietu, izņemt pamatpakalpojumus un ekonomiski svarīgos sektorus. Pārtikas piegādes, veikali, slimnīcas, transports un banku pamatpakalpojumi paliks pieejami. Mums arī nevajadzētu pārtraukt stratēģiski svarīgos ekonomikas sektorus, kas saistīti ar globālajām piegāžu ķēdēm. Cilvēki, kas strādā šajās nozarēs, var turpināt iet uz darbu, ievērojot drošu distanci. Bet citas vietas tiks slēgtas. Ja cilvēks var strādāt no mājām, viņam tas jādara,” jaunos mērus ieskicē Singapūras ministru prezidents.
Raugoties, kā saslimstība pieaugusi, sākot ar pirmo konstatēto gadījumu, redzams, ka gan Dienvidkorejas, gan Singapūras līknes ir salīdzinoši lēzenas. Iepretim Itālijai un Spānijai atšķirības ir jo īpaši uzskatāmas. Tagad arī šajās valstīs gan parādījušās pirmās cerības, ka jauno saslimšanas gadījumu skaits, kā atbilde uz ieviestajiem stingrajiem ierobežojumiem, varētu sarukt. To cer sagaidīt arī Pasaules Veselības organizācijā. “Mums būtu jāsāk redzēt stabilizēšanās. Jo gadījumi, ko redzam tagad, atspoguļo izplatību divas nedēļas atpakaļ. Gadījumi šodien, ja tā var teikt, ir vēsturiski. Līdzīgi, kā mēs runājam par galaktikām, ko aplūkojam caur teleskopu. Mēs redzam gaismu, kas bijusi miljards gadu atpakaļ, mēs redzam realitāti, kas eksistēja agrāk. Kad skaitām gadījumus epidēmijas laikā, tas atspoguļo realitāti un izplatību vismaz pirms divām nedēļām,” skaidro Pasaules veselības organizācijas izpilddirektors Maikls Raiens.
Ar salīdzinoši viegliem pasākumiem cerēja iztikt Zviedrija. Tā tika izcelta pasaules medijos, uzsverot, ka dzīve Zviedrija neapstājas. Ierobežojumi tur bija, taču pamatskolas turpināja darboties, pulcēšanās brīvība bija lielāka, mudinot vairāk distancēties tieši riska grupām. Tomēr ar to vairs neietiek, un kopš 1. aprīļa distancēšanās noteikumi ir stingrāki. Saslimstības pieaugums Zviedrijā ir ļoti straujš un jau pārsniedz 5000 gadījumu. Vēl pirms mēneša dienā bija vien pāris apstiprināto gadījumu, bet 1.aprīlī tie bija jau 512 gadījumi vienā dienā.
Lemjot par pasākumiem Latvijā, Veselības ministrija un pēc tam – valdība, vadās no speciālistu ieteikumiem, kuri savukārt seko Eiropas kolēģu un Pasaules veselības organizācijas atklājumiem un ieteikumiem. Veselības ministre Ilze Viņķele uzsver: “Nedrīkst būt, ka politisks lēmums ir vispirms, un eksperti vien plāta rokas.”
Šobrīd grūti paredzēt, vai un kādi vēl ierobežojumi varētu sekot, taču diezgan droši var prognozēt, ka atcelts no tiem tuvākajā laikā nekas netiks.
