Uztura speciāliste Baiba Grīnberga kopā ar „Nestlé” piedāvā apskatīt aizspriedumus par veikalos nopērkamajiem produktiem un tikt skaidrībā, kas tajos ir patiesība un kas — mīts.
Nav noslēpums, ka pārmērīga cukura un tauku patērēšana apdraud jebkura cilvēka veselību. Kaut gan mūsdienās ļaudis kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd, Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka nelipīgas slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. Daži no visbiežāk sastopamajiem nelipīgu slimību iemesliem ir mainīgi riska faktori, piemēram, neveselīgs uzturs un fizisko nodarbību trūkums. Uzņēmums „Nestlé” atzīst, ka šīs problēmas risināšanā būtiski ir gan izglītot sabiedrību par uzturu, gan ieviest nopietnas pārmaiņas produktu ražošanā, samazinot tauku un cukura daudzumu un vienkāršojot produktu sastāvu.
Veikalu plauktos nav labas kvalitātes produktu, tāpēc, lai varētu saplānot veselīgu ēdienkarti, produkti ir jāiegādājas tirgū, no vietējiem ražotājiem vai jāaudzē pašiem.
Tas ir mīts. Uztura speciāliste Baiba Grīnberga skaidro: „Uzskats, ka lielveikalu plauktos nav nekā laba, ir aplams. Bieži vien ļaudis mēdz paust viedokli, ka rūpnieciski izstrādāti produkti ir „pilni ar ķīmiju un pesticīdiem” un ka „tikai pašmāju produktos ir viss spēks un veselība, jo tajos ir saglabātas nepieciešamās uzturvielas un vitamīni”. Šī tendence ir ļoti nepareiza. Pirmkārt, neviens zīmols vai ražotājs nav ieinteresēts mūs saindēt, un, otrkārt, lauku labumu patērēšana nav veselības atslēga. Dažkārt ļaudis apzināti cenšas dot priekšroku tikai, viņuprāt, īstiem lauku labumiem, piemēram, trekniem piena produktiem, tādējādi iekrītot liekā svara lamatās. Nav viena vienota risinājuma, kā būt veselīgam, mums katram personīgi ir jādomā un jāspēj kritiski izvērtēt visu mums pieejamo produktu sortimentu.”
Lai spētu atšifrēt produktu sastāvu, ir jābūt atbilstošai izglītībai uzturzinātnē.
Tiešām, produktu sastāva aprakstā mēdz būt sastopami sarežģīti zinātniski termini, kas vidusmēra patērētājam var būt nesaprotami. Uztura speciāliste B. Grīnberga iesaka, pirmkārt, izmantot mūsdienu tehnoloģiju iespējas un internetā sameklēt informāciju par konkrētu vielu ietekmi uz mūsu organismu, un, otrkārt, censties izvairīties vai ierobežot to produktu patēriņu, kuru sastāvu nav izdevies pilnīgi izprast. Uztura speciāliste aicina: „Izvairieties no produktiem, kuru sastāva aprakstā redzat transtaukskābes un daļēji hidrogenētus taukus un eļļas. Obligāti pievērsiet uzmanību produktiem ar lielu cukura un pievienotu krāsvielu daudzumu — šādus produktus ir ieteicams patērēt uzturā pēc iespējas mazāk. Tāpat ir jāizvairās pārmērīgi lietot produktus ar augstu piesātināto taukskābju saturu — tie pārsvarā ir treknie piena un gaļas produkti, kā arī kokosriekstu sviests.”
Ražotāji maldina pircējus, slēpjot veselībai kaitīgas vielas aiz sarežģītiem nosaukumiem.
„Veikalos nav indīgu pārtikas produktu, ir tikai tādi, kuru patērēšana lielos daudzumos un ilgākā laikposmā var būt neveselīga. Tieši tāpēc produktu izpēte un iegāde ir jāveic atbildīgi un pārdomāti,” skaidro B. Grīnberga. „Patīkami vērot arī daudzu zīmolu pozitīvo tendenci vienkāršot produktu sastāvu, lai ļautu pircējiem labi orientēties sortimentā un iegādāties vērtīgus produktus,” papildina B. Grīnberga. Piemēram, „Nestlé” nesen publiskojis „Kopīgas vērtības radīšanas” progresa ziņojumu par 2019. gadu. Tajā ir sniegts detalizēts pārskats par „Nestlé” centieniem, tostarp veselīgāku produktu ieviešanu tirgū, atbildīgu izejvielu iegūšanu un darbu pie nākotnes bez atkritumiem.
„Nestlé” saldumu, piena un pārtikas produktu menedžere Vilma Kapočiene komentē: „Arvien vairāk ļaužu tiecas saprast produktu sastāvu un spēt identificēt veselīgam uzturam atbilstošus produktus. Mēs varam nodrošināt šo iespēju, sniedzot skaidru informāciju un atsakoties no produktu sastāvdaļām, kas patērētājiem var būt nepazīstamas. „Nestlé” pārveido produktu receptes, atsakoties no mākslīgām krāsvielām un sastāvdaļām, kuras patērētājiem ir grūti pazīt. Turklāt mēs cenšamies nodrošināt pēc iespējas skaidrāku informāciju uz produktu etiķetēm un dažādot sortimentu, ieviešot vairāk dārzeņu, šķiedrvielu un pilngraudu produktu.”
Cukuru pievieno visam.
Tā nav taisnība. Dažkārt ļaudis izpēta produkta iesaiņojumu un noliek preci atpakaļ plauktā ar domu, ka tās sastāvā ir daudz cukura. Taču ir svarīgi atcerēties, ka daudzos produktos cukurs atrodas dabiski. „Ja uzņemam cukuru ar produktiem, kuros tas jau dabiski ir iekšā, organisms uz to reaģē citādi. Augļos, arī žāvētos, un graudaugos cukurs ir saistīts ar šķiedrvielām, un tas ir ļoti pozitīvi. Runājot par graudaugiem, jāatceras, ka priekšroka ir jādod pilngraudu produktiem,” skaidro B. Grīnberga.
