Titānika eksperti ir izteikuši brīdinājumu un sacēluši trauksmi par kuģa avārijas stāvokli, jo nogrimušais kuģis, kā izpētes process tika raksturots kā “dārgumu lādes atvēršana” pēc vairāk nekā gadsimta sācis nopietni sadalīties.
Britu pasažieru laineris, ko vadīja kapteinis Edvards Smits, nogrima 1912. gada 14. aprīlī pēc sadursmes ar aisbergu. Šajā traģēdijā dzīvības zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.
Kuģa vraku 1985. gadā atklāja Francijas un Amerikas ekspedīcija, kuru sponsorēja ASV flote. Kuģis grimstot pārlūza uz pusēm un nogrima viena daļa gabalu pēc otras un tagad pamazām sadalās Atlantijas okeāna ziemeļu lejasdaļā, radot ekspertos bažas. Viņi apgalvo, ka ir pēdējais brīdis rīkoties, lai kaut kādā nebūt veidā glābtu kuģi, pirms tas tiek zaudēts uz visiem laikiem.
Britu “Channel 4” jaunajā dokumentālajā filmā “Titāniks: Vraka sirdī” (Titanic: Into the Heart of the Wreck) detalizēti parādīts, kā ūdenslīdēji dodas ekspedīcijā. Viņu misija ir kritiska – viņi nirst 3800 metru dziļumā, lai palīdzētu zinātniekiem pateikt, cik daudz laika atlicis līdz kuģa vraks izzudīs pavisam. Šī ekspedīcija, ko finansē amerikāņu dziļjūras pētnieks un zemūdenes pilots Viktors Veskovo, noteiks pašreizējo vraka stāvokli.
Svārstīgo straumju apdauzītais vraks un dažādo kategoriju ātrās sadalīšanās pakāpes ekstremālajā vidē okeāna dibenā parādītas izveidotajās grafikās. Tas rada nopietnas bažas pasaules vadošajiem Titānika pētniekiem. Franču okeanogrāfs Žans Luiss Mišels, kurš vadīja sākotnējo atklāšanas misiju, detalizēti aprakstījis savu pieredzi.
Viņš teica: “Tā bija satraukuma vētra. Visa apkalpe ieradās apskatīt šī materiāla kadrus. Mēs bijām atraduši Titāniku.”
Kopš tā laika no Titānika ir iegūti tūkstošiem artefaktu, kas ir izstādīti muzejos visā pasaulē. Un Pauls Henrijs Nargeolets, bijušais Francijas Jūras spēku nirējs, ir bijis nozīmīgs personāžs šīs iespējas īstenošanā. Viņš tiek uzskatīts par “Titānika relikviju glābēju”, un pēdējās trīs desmitgadēs viņš ir vadījis septiņas ekspedīcijas uz nogrimušo kuģi. Atminēdamies kādu gadījumu, viņš teica: “Mēs atradām nelielu kastīti ar rotaslietām. Tās bija milzīgas emocijas, jo tā bija kā neticamas dārgumu lādes atvēršana.”
Patriks Laejs šobrīd ir pēdējais cilvēks, kurš klātienē redzēja vraku un raksturoja to kā “sapni”. Viņš piebilda: “Acīmredzot tas ir ļoti kārdinošs vraks. Tas ir tāds, par ko mēs esam dzirdējuši gadu desmitiem, ja ne vairāk. Tā bija milzīga cilvēku traģēdija. Es noteikti gribēju vraku redzēt, un es sev apsolīju, ka kādu dienu es to darīšu.”
Lielā Titānika ekspedīcija ir paredzēta 2021. gada jūnijā, kur niršanas komandas, kuru sastāvā būs pētnieki un citi eksperti, pārbaudīs kuģa paliekas. Komanda aplūkos un izpētīs arī dažas no Titānikā identificētajām 300 unikālajām jūras radību (visvairāk mikrobu) sugām.
Ņemot vērā vraka un atlūzu lauka lielo apjomu, šī misija turpināsies vēl vairākus gadus, lai pilnībā dokumentētu tur notiekošo. “Visi kauli ir pazuduši.
Stoktons Rašs, “OceanGate Expeditions” prezidents, aģentūrai “Bloomberg” sacīja: “Tur lejā, protams, vairs nav ķermeņu. Visi kauli ir pazuduši. Taču ir zābaki, kurpes un drēbes, kas atklāj, kur cilvēki atradās pirms 100 gadiem, un tas ir ļoti skumji.”
