Sveces dēvētas tiek dažādi: par mierinājuma laumiņām (apbrīnojami, ko ne?), dvēseles atspulgu, auras attīrītājām. Runā, ka ienākot telpā satrauktam cilvēkam, svecītes liesmiņa sākot raustīties. Arī tad, ja kāda dvēselīte ir tuvumā. Neskaitāmi daudz citu ticējumu, kas saistīti ar svecēm. Maģija? Muļķības?
Ikdiena un svētki nav iedomājami bez svecēm. Nav noslēpums, ka sveces ir maģiskas ne tikai kā simbols, bet arī kā izjūta. Rudens un ziema ir depresīvs laiks daudziem. Ziemassvētki nav iedomājami bez svecītēm eglītē un uz galda. Adventes laikā tiek dedzinātas sveces četras svētdienas pēc kārtas. Arī senajos rituālos izmantoja sveces. Baznīcā kā pateicību un par piemiņu tiek noliktas sveces. Dzimšanas dienas torte – ka tad bez attiecīgā skaita svecīšu?
2. februārī tiek atzīmēta Sveču (estum candelarum) jeb Vēja diena. Dienu atzīmē jau no senākiem laikiem, atsevišķās vietās arī kā Marijas šķīstīšanās svētkus.
Nozīme un pielietojums
Tūkstošiem gadu senā pagātnē sveces ir ieņēmušas nozīmīgu lomu cilvēka ikdienā. Pašos pirmsākumos to funkcija bija tāda pati kā mūsdienās spuldzītei. Interesanti, ka attīstoties mūsdienu apgaismojuma dažādībai, sveces joprojām tiek aktīvi izmantotas: ikdienā, svētkos, dažādās ceremonijās un rituālos, kā arī tad, ja pazūd elektrība – sveces joprojām ir savos uzdevumu augstumos. Senajos laikos sveces izmantoja arī kā laika skaitīšanai.
Pielietojums:
- Svētkos, ceremonijās un rituālos.
- Telpu aromatizēšanai un netīkamu smaku nomākšanai.
- Parazītu atbaidīšanai.
- Noskaņai un kā interjera dekoratīvu elementu.
Senāk sveces izgatavošana pats par sevi ir bijis noslēpumaina un interesanta padarīšana. Kopš seniem laikiem sveces ir gatavotas no dzīvnieku, zivju taukiem un bišu vaska. Svecēm no īsta bišu vaska piemīt īpatnējs, tīrs aromāts. Vislabāk tās ir iespējams iegādāties medus produkcijas veikalos vai tirgū.
Sveces centrālais elements ir tās dakts. Tas ir ievaskots, ietaukots vilnas diegs uz kura balstās sveces liesmiņa. Senākos laikos par dakts materiāliem izmantoja no koka, niedres vai meldra šķiedrām vītas auklas.
Sveču veidi:
- Parafīna sveces– mūsdienās lielāko daļu sveces ražo rūpnieciski, lielos daudzumos. Tās izejvielas ir naftas produkti. Arī parafīns ir šāds produkts. Svecei degot, nespēj rasties tik liels siltuma daudzums, lai ķīmiskie savienojumi līdz galam sadegtu. Būtībā – šīs parafīna sveces ne tikai rada noskaņu, bet arī saindē telpu gaisu ar ķīmiskajām kvēpu nogulsnēm. Parafīna sveču vaskā esošās papildvielas kavē normālu bioloģisku sadalīšanos. Tā kā tās ir ķīmiskas vielas tad bieži vien šo sveču traipi nav viegli dabūjami laukā no auduma.
- Pulverspiestās sveces– ražotas no sapresēta parafīna pulvera, vislētākās sveces.
- Bišu vaska sveces– tās ir pilnīgi dabiska materiāla produkts. Sveču krāsa un smarža var atšķirties. Tās pagatavo no bišu vaska, ko saražo medus bites. Vaska sveces neizdala kaitīgas vielas, degot tām – izdalās ēteriskās eļļas, kas ir bišu vaska sastāvā, un tās burvīgi smaržo pēc medus un propolisa. Bišu vaska sveces ir absolūts favorīts telpu gaisa attīrīšanā. Tās deg ilgi un dezinficē, atbrīvo telpu no netīkamiem aromātiem.
- Galda/ svečturu sveces – tās izgatavo no parafīna pulvera un mērcēšanas parafīnā, izmantojot veidnes.
- Rustikveida sveces– Latvijā tās pamazām iekaro savu vietu. To īpašā pazīmē ir mozaīkveida krāsainie parafīna gabaliņi un tā redzamās kārtas.
- Karsti lietas sveces– dārgas, gatavotas augstā temperatūrā.
- Figūras– sveču figūras gatavo pielejot silikona veidnes ar parafīnu un tad apgleznojot, iekrāsojot attiecīgās detaļas.
- Stearīna sveces– šo sveču materiāls – stearīns – ir ekoloģisks un dabisks. To iegūst no palmu eļļas. Izgatavošanā netiek izmantots parafīns. Sveces veido 80 grādu temperatūrā, tās var būt drupenas.
- Kristālsteraīna sveces– tiek izgatavotas no dabīga produkta – palmu eļļas. Tās ir ļoti dārgas, skaistas – izdegot no to it kā apsarmojošās virsmas paliek plāna kārtiņa , kas izskatās kā leduspuķes.
Mūsdienās sveces ir iespējams pagatavot pašu rokām, ļaujoties fantāzijai. Iespējas ir bezgalīgas. Nepieciešams tikai doties uz kādu hobiju vai mākslinieku piederumu veikaliņu, noskatīt sev tīkamākās krāsas, veidus, iespējas. Mājās tās var ne tikai gatavot visdažādākajās formās, bet arī apgleznot, aplīmēt.
Interesanti, kā tas notika senajos laikos:
„Sveces agrāk lēja no aitu taukiem, godiem domātās – no vaska. Sveces lēja pašdarinātās koka formās: standele, sile, silīte, sveču formīte, sveču mulda, sveču lejamā lāde, sveču lejamais, svečdaris. Šīs formas izgreba no kokiem, kas ilgāk saglabā siltumu – bērza, priedes, egles. Daktis gatavoja no balinātiem linu vai kokvilnas diegiem, 20-30 cm garas. Dakts nedrīkst būt ne par tievu, ne par resnu. Ja dakts par resnu, tauki vai vasks kusīs un notecēs; ja dakts par tievu, tā “peldēs” izkusušajā masā un liesma būs maza vai nodzisīs. Tauku svecēm, kas kūst ātrāk, vajadzīga resnāka dakts nekā no vaska lietajām. Vairākas daktis piesēja pie kociņa, lai vienlaicīgi varētu gatavot vairākas sveces. Trešdaļu trauka piepildēja ar karstu ūdeni, tam pa virsu ielēja izkausētus taukus vai vasku. Kociņu ar daktīm mērcēja taukos, pēc tam pakāra, lai sveces apsalst. Kamēr pirmās apsala, tikmēr mērcēja citu kociņu. Un tā – vairākas reizes, kamēr sveces “apauga” pietiekami resnas. Gatavās sveces uz galda, paviļājot rokām piegludināja”
Ko izvēlēties?
Veikalos izvēle ir ļoti liela. Latvijā sveces tiek ražotas, tomēr veikali ir pilni arī ar Ķīnā, Polijā un citu valstu ražojumiem.
Jāatceras, ka labas un kvalitatīvas sveces nedrīkst pilēt un dūmot. Zeltītās un sudraba krāsas sveces var saturēt kaitīgas vielas. Eiropā ekoloģiskas kvalitātes zīme ir gulbītis Swan.
Amerikāņu zinātnieki ir konstatējuši, ka parafīna dūmi un izgarojumi atstāj sliktu ietekmi uz cilvēka organismu: astma, plaušu vēzis, elpošanas traucējumi. Sveču sastāvā ir benzuols un toluols – abas ir kancerogēnas un indīgas vielas, kas, svecei degot, nespēj pilnībā sadegt.
Tāpēc alternatīva ikdienā un svētku dienās – varētu būt īstās vaska, sojas un stearīna sveces, kā arī kārtīga telpu vēdināšana.
Par sveču maģisko dabu
Dabiskie saules cikli rada gadalaikus. Pieceļoties ziemā agrā rīta stundā, kad ārā vēl ir tumšs, necenties tūlīt uzgriezt spožu gaismu, bet sāc dienu, iededzot sveci.
Fen Šui sveces dod papildus uguns elementa enerģiju, kas ir saistīta ar kaislībām. Ne velti daudziem romantika asociējas ar vakariņām vai vannas peldi sveču gaismā… Tās veicina vairāk izteiksmīguma, palīdz pievērst uzmanību. Ja raugāmies degošas sveces liesmiņā, mūs bieži vien pārņem rimts miers un prātā nāk jaunas idejas. Īsāk sakot – meditācija. Ja vēlaties ar kādu veidot stipras intīmas attiecības, nolieciet divas sveces cieši kopā.
Droši ļaujiet svecītei degt, kamēr atrodaties telpā. Bet, ja neesat, bet gan tikai blakus istabā, tas palīdzēs attīrīt un uzlabot tās telpas enerģiju.
Sveces ļoti noder tur, kur pietrūkst saules gaismas. Tumšās un mitrās telpās sveces gaisotni padara sausāku un gaišāku.
Svečtura formai un materiālam ir liela nozīme. Sveces krāsai – intuitīva, dvēseliska, asociatīva nozīme. Piemēram, baltas krāsas svecēm ir visciešākais sakars ar sveces liesmu (nevis sarkanajai krāsai!), un daudzās situācijās tām ir priekšroka, salīdzinot ar krāsainām svecēm.
Sveces spēj piešķirt harmoniju un eleganci pat visvienkāršākajām lietām (piemēram, parasta vakariņu maltīte). Iededzinot sveci, simboliski tiek ielikti pamati kam jaunam: idejai, omai, pagātnei, noskaņojumam.
Svecei tiek piedēvētas spējas iedvest vitalitāti, dzīves sparu, aktivitāti.
Kad noteikti būtu laiks to iedegt? Tad, kad jūtams, ka mājās un dzīvē ir par daudz dusmu, satraukuma un uzbudinājuma, domstarpību un apjukuma.
Sveces kā svarīgs elements ir un tiek izmantots maģijā, dažādos rituālos.
Baznīca vispār nav iedomājama bez sveces tuvuma, siltuma. Tai ir sakrāls jēdziens.
Sveces ienes mājoklī ne tikai īpašu mieru, noskaņu, bet arī attīra enerģētiski gan cilvēku, gan pašu telpu.
Siltus, gaišus un veselīgus garos ziemas vakarus!
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
/ Imants Ziedonis /
____________
Avots: Liis.lv.
