Ar skumjām paziņojam, ka Mūžībā devies kino režisors, operators, scenārists un producents Ansis Bērziņš.
…Tā bija spēcīgu, talantīgu un godīgu cilvēku kopa – ceļa sācēji, ar apņēmību, pārliecību, savas misijas apziņu. Viņi gāja un darīja, par spīti apkārtējai skepsei, neticībai, smīniem, par spīti varai. Savās sirdīs un darbos viņi nesa latviskuma karogu, ko neizlaida no rokām pat grūtajos brīžos. Tie bija stipri ļaudis. Bez viņiem mūsu kultūra, mūsu garīgā pasaule neizdzīvotu garajos okupācijas gados, nosmaktu Jaunlatvijas politiskajā liekulībā. Tie ir stūrakmeņi. Bez tiem nācija nevar pastāvēt.
Un tad viņi aiziet. Viens pēc otra. Vispirms no aktīvā darba. Tad arī no dzīves. Un kas paliek? Atmiņas? Jā gan, bet tā ir tik gaistoša matērija. Par mūžu liecina darbi. Paliekoši, negaistoši, gadu tālumā starojoši.
No stipro ļaužu pulka nu ir aizgājis arī Ansis Bērziņš – režisors, operators, scenārists, producents.
Būdams jau atzīts dokumentālists Telefilmā-Rīga, viņš 1969. gadā atsaucās Rozes Stiebras aicinājumam un no trauksmainās, vējpilnās filmētāja ikdienas pārgāja uz pacietību un precizitāti prasošo darbu animācijā, kur darbs top pēc vairāku mēnešu filmēšanas kadru pa kadriņam.
Kādam bija jāsāk!
Telefilmā-Rīga Ansis Bērziņš animācijas filmas visai drīz arī pats sāka režisēt. Vissavienības TV filmu festivālā par labāko animācijas filmu atzina Skudriņa Tipa (1976). Minimālisma estētikā izcils darbs ir Abi gali balti, viducis zaļš(1977). Vairākas puiku paaudzes izaugušas ar Anša Bērziņa Fantadroma sērijām (1984-1995, Lielais Kristaps 1985. g.). Tad kopā ar Rozi Stiebru pirmā pilnmetrāžas filma latviešu animācijas mākslas vēsturē – Ness un Nesija (1993,Lielais Kristaps).
Bērziņa-Stiebras radošajam tandēmam bija lemts ilgs un auglīga darba piepildīts mūžs. Ar viņu abu rūpēm Latvijas animācija izauga līdz nozīmīgai nacionālās kultūras nozarei. Tāpēc likumsakarīgi, ka 1995. gadā piešķirta Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva „Par profesionālā animācijas kino izveidi Latvijā, cilvēcisko vērtību, labestības un iejūtības veidošanu bērnu apziņā”, bet 2010. gadā Triju Zvaigžņu ordenis.
Pirms daudziem gadiem tika iestādīta pirmā Latvijas animācijas ābele. Tā izauga, salapoja un deva augļus. Tagad vientuļās ābeles vietā ir kupls ābeļdārzs, ko pamana un atzīst tālu pasaulē.
Bet kādam bija jāsāk!
Agris Redovičs,
draugu, kolēģu un Kinematogrāfistu savienības vārdā.
No Anša Bērziņa varēsim atvadīties 20. septembrī 16. 00 Doma baznīcā.
Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.
