Aizvadītās nedēļas laikā, no 27.septembra līdz 3.oktobrim, atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 62,2 %, turpinās pieaugums arī stacionāros ievietotajiem pacientiem, sasniedzot pieaugumu par 35%, arī smago pacientu pieaugums par 27%, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
No visiem veiktajiem testiem 56% (79 454 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 44% (63 194 testi) pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 13% (911 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 87% (5 945 inficētie) pārējā sabiedrības daļā. No visiem skrīningā atklātajiem inficētajiem 64,1% epidemiologu aptaujas laikā atklāja, ka ir novēroti saslimšanas simptomi. Tādēļ SPKC aicina vecākus rūpīgi izvērtēt bērnu veselības stāvokli un, ja bērnam ir klepus, iesnas, slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra vai citas slimības pazīmes, nepieļaut bērna došanos uz izglītības iestādi.
Pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika veikti vidēji 20 378 testi (iepriekš – 21 804) un atklāti vidēji 979 jauni gadījumi (iepriekš 604). Šis ir otrais vēsturiski lielākais vienas nedēļas laikā jaunatklāto inficēto iedzīvotāju skaits. Vēl lielāka saslimšana ar Covid-19 vienas nedēļas laikā fiksēta tikai 2021.gada janvāra pirmajā nedēļā.
Saslimstības pieaugums ir visās vecuma grupās, īpaši izteikts vecuma grupā 10-14 gadi. Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) aizvadītājā nedēļā pieaudzis līdz 1,38 (nedēļu iepriekš 1,21), kas liecina par infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā, ko esošie drošības nosacījumi nespēj būtiski ierobežot.
Pagājušajā nedēļā atklātos Covid-19 gadījumus un izvērtējot inficēto cilvēku vakcinācijas statusu, 5 485 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeidzis, kas kopumā ir 80% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem, savukārt 1 371 cilvēks bija vakcinēts, kas ir 20% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk, nekā pilnībā vakcinētiem.
Jāatzīmē, ka, pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.
Eiropas valstu vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina nedaudz samazināties – līdz 146,9 (nedēļu iepriekš – 156,8). Latvijas šis rādītājs pieaudzis līdz 398 (pirms nedēļas – 316,7).
Iepriekšējā nedēļā pieaudzis ievesto Covid-19 gadījumu skaits (99), sastādot 1,4% no visiem saslimšanas gadījumiem Latvijā. Laikā no 34. līdz 39. nedēļai saslimušie visbiežāk Latvijā ieradušies no Turcijas (57 gadījumi), Krievijas (40), Lielbritānijas (26), Gruzijas (25), Vācijas (25), Lietuvas (23), Zviedrijas(20), Grieķijas (19), Itālijas (19), Igaunijas (17), Somijas (17), Spānijas(17).
Aicinām iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19!
Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā. Par konkrēta ražotāja vakcīnas pieejamību izvēlētajā vakcinācijas punktā iedzīvotāji var uzzināt šeit: https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/atbildes-uz-biezak-uzdotajiem-jautajumiem-par-vakcinaciju-pret-covid-19#ka-es-varu-noskaidrot-kada-veida-vakcinu-iespejams-sanemt-manis-izveletaja-vakcinacijas-punkta
Atgādinām, ka joprojām jāievēro spēkā esošie drošības noteikumi un Covid-19 profilakses pasākumi, piemēram:
- nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru);
- roku higiēna (regulāra roku mazgāšana un/vai dezinfekcija),
- pareiza sejas maskas lietošana (maskai nosedzot degunu un zodu),
- regulāra telpu vēdināšana (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā),
- iespēju robežās strādāt attālināti,
