Arī Latvijā cilvēki taujā pēc ivermektīna, pamatā veterinārmedicīnā lietotām prettārpu zālēm, lai izmantotu tās Covid-19 saslimšanas ārstēšanā. Zāļu aprites uzraugi pie mums nav piefiksējuši aizdomīgu ivermektīna patēriņa kāpumu, taču LTV raidījumam “de facto” vairāki veterinārārsti apliecinājuši, ka saskārušies ar interesi par šo medikamentu.
Par ivermektīna it kā ārstējošajām īpašībām Covid-19 saslimšanas gadījumā jau vairāk nekā gadu runā vakcīnu pretinieki un dažādu alternatīvo medikamentu meklētāji. Tādēļ šīs 70.gados radītās prettārpu zāles uz savu galvu mēdz lietot arī ar koronavīrusu sasirgušie. Piemēram, ASV ik pa laikam fiksē ivermektīna pārdozēšanas gadījumus. ASV pārtikas un zāļu aģentūrai pat nācies iedzīvotājiem atgādināt, ka viņi nav zirgi.
Ivermektīnu cīņai ar Covid-19 nerekomendē arī Eiropas zāļu aģentūra. “Man ir pazīstami veterinārārsti, kuri ir satraukti par tendenci, ka pacienti vai cilvēki no malas vispār nāk un prasa ivermektīnu. Viņi ir dzirdējuši, ka tas varētu pasargāt pret smagu slimības gaitu, (..) bet tā nav patiesība, tāpēc, ka līdz šim veiktie pētījumi neuzrāda nekādu pozitīvu efektu no šīm zālēm,” saka Stradiņa slimnīcas pneimonoloģe Zaiga Kravale.
Pēdējās nedēļā feisbukā un citās platformās plaši cirkulē vēstījums, ilustrēts ar Eiropas Komisijas logo. Tajā minēta nepatiesa informācija, ka no 20.oktobra Covid-19 vakcīnu lietošana tiks pārtraukta, jo ir apstiprinātas piecas jaunas zāles pret koronavīrusu. Viena no tām – ivermektīns, pasaulē plaši pazīstams parazītu apkarošanas līdzeklis.
Lai ziņai piedotu ticamību, tai pievienotas saites uz Eiropas Komisijas šīs vasaras paziņojumu presei. Taču, atverot dokumentu, tajā lasāms pilnīgi kaut kas cits. Tur tieši pretēji uzsvērts, ka vakcinācija ir labākais veids kā uzveikt pandēmiju, bet vienlaikus tiek strādāts pie pieciem citiem terapijas līdzekļiem. Un ivermektīns to starpā vispār nav pieminēts.
Latvijā ivermektīnu izmanto gandrīz tikai veterinārajā medicīnā, un tas ir nopērkams ar recepti. Ivermektīnu saturošo zāļu pārdošanas apjoms pagājušā gada 1.pusgadā nedaudz pieauga, bet Pārtikas un veterinārais dienests to skaidro ar krājumu iegādi Covid-19 apstākļos, nevis plašāku patēriņu.
“Latvijā nav cilvēkiem iekšķīgai lietošanai ivermektīns reģistrēts. Ir tikai viens uz ādas lietojams krēms, kas ir paredzēts specifisku ādas bojājumu ārstēšani,” stāsta Zaļu valsts aģentūras (ZVA) Efektivitātes un drošuma izvērtēšanas nodaļas vadītāja Ineta Popēna.
Veterinārmedicīnā ivermektīns paredzēts liellopu, aitu, kazu un cūku attārpošanai. Vairums Latvijā reģistrēto zāļu ar ivermektīnu sastāvā ir injicējami šķīdumi. Viens medikaments izgatavots ēdamas pastas veidā, domāts zirgiem.
Veterinārārsts Kristaps Reķis stāsta, ka viņam savā praksē pāris reizes nācies atteikt klientiem ivermektīnu, jo tie meklējuši to sev kā līdzekli pret Covid-19. Viens vīrietis interesējies pirms nedēļas.
“Jā, tieši tā, ka vēlas iegādāties, un tu uzdod jautājumu, kādiem dzīvniekiem, jo tu sāc izvērtēt devu, skaitu. Viņš [saka] – nē, nu, tā kā priekš sevis. Un viņš grib būt dzīvs, sveiks un vesels,” stāsta veterinārārsts no klīnikas Ķegumā.
Viņš uzsver, ka ivermektīns var izraisīt smagas blakusparādības, piemēram, nāvi suņiem. Tas arī nav reģistrēts dzīvniekiem, kuru pienu paredzēts izmantot uzturā.
“Paziņu vidū bija tā, ka man uzdod jautājumu – tas veterinārais līdzeklis, tas strādā, var kaut ko sarunāt? Es saku – tu ķerts esi?!” atceras Reķis. Pēc izskaidrošanas paziņa sapratis, ka viņam šīs zāles nevajag.
“Šobrīd visi mūk no vakcinēšanās, grib atrast kaut kādu burvju līdzekli, ko nevajadzētu darīt. Var pelnus mēģināt ēst un ja izdzīvo, pelnus ēdot, tad varēs prezentēt kā zinātnisko darbu un būt populārs,” smejas veterinārārsts.
Sociālajos tīklos ivermektīnu reklamējis, piemēram, sazvērestības teoriju sludinātājs un strukturētā ūdens ražotājs Jānis Pļaviņš. Televīzijā tā īpašības slavējis biologs, bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis.
Viņš cilvēkiem paredzētu ivermektīnu tabletēs nopircis Ķīnas interneta veikalā. Jāatzīmē, ka, lai zāles no ārzemēm sūtītu pa pastu, būtu nepieciešama ārsta recepte.
Sniegt interviju LTV raidījumam “de facto” par šīm zālēm Emsis gan negribēja. “Es vairs neuzticos žurnālistiem kopš divas reizes mani izņirgāja par nopietnām lietām, manā vecumā tas vairs nav nepieciešams,” īsā telefonsarunā pauda bijušais politiķis. Emsis piekrita atgriezties pie sarunas, “kad žurnālisti sāks domāt par cilvēkiem, par viņu veselību, un sāks lasīt normālas starptautiskas ziņas un sāks interesēties par zinātniskiem pētījumiem.”
Ir gan atsevišķas valstis, kas ivermektīnu iesaka kā pretlīdzekli Covid-19. Eiropas Savienības valstīs to rekomendējusi Slovākijas veselības mininistrija. Tiesa, oficiāli kā zāles pret koronavīrusu ivermektīns Slovākijā reģistrēts nav. Neviens ražotājs arī nav vērsies Eiropas zāļu aģentūrā, lai panāktu šo zāļu apstiprināšanu Covid-19 ārstēšanai.
ZVA pārstāve Popēna stāsta, ka pērn vienā no laboratorijas pētījumiem šūnu kultūrā tika secināts, ka ivermektīna klātbūtne samazina Covid-19 izraisošā vīrusa vairošanos, taču bija nepieciešama ļoti augsta koncentrācija, kas cilvēkam būtu kaitīga.
ZVA atzīst, ka nav padziļināti pētījuši visus ivermektīna pētījumus, bet seko līdzi Eiropas un ASV regulatoru rekomendācijām un atsaucas uz plašu pārskatu, ko veikusi veikusi staprtautiska neatkarīgu zinātnieku grupa “Cochrane”, kuras secinājumi sakrīt ar Eiropas Zāļu aģentūru. Kopējais secinājums – pētījumi par ivemektīna ietekmi uz Covid-19 lielākoties bijuši ar nelielu dalībnieku skaitu vai arī ar trūkumiem metodoloģijā.
“Jā, klīniskie pētījumi notiek, arī ar cilvēkiem, bet šobrīd nav iegūti pētījumos nekādi pārliecinoši pierādījumi, ka šīs zāles būtu pamats lietot Covid-19 profilaksei vai ārstēšanai,” saka ZVA pārstāve.
Vienā no pēdējā laikā sociālajos tīklos izplatītajām viltus ziņām pieminēts Pastēra institūta pētījums, kurā zinātnieki esot pierādījuši ivermektīna efektivitāti cīņā ar Covid-19. Taču noklusēts tur ir fakts, ka zāles pārbaudīja nevis uz cilvēkiem, bet kāmjiem.
