Gaiziņa īpašuma jautājums joprojām ir neatrisināts. Lai arī ASV dzīvojošie kalna mantinieki ir izteikuši vēlmi kalna virsotni atdāvināt valstij, valsts tam nav gatava. Turklāt – nesen saņemtā sēru vēsts Gaiziņa likteni var mainīt.
Pirms sešiem gadiem sāktās sarunas par Gaiziņkalna virsotnes dāvināšanu Latvijas valstij joprojām ir strupceļā. Šķiet, kādu laiku arī vēl netiks atrisinātas. Kā ReTV Ziņām apliecina Apeļu dzimtas juridiskais pārstāvis Matīss Kukainis, pagājušā gada 20. oktobrī trimdā dzīvojošā Inese Apele ir devusies mūžībā. Matīss Kukainis: “Inese ir mirusi. Viņai nebija bērnu vai vīra, mantinieki ir Ineses brāļi un māsa, kas jau ir kopīpašnieki. Mantinieki plāno virsotni – ap hektāru – dāvināt valstij. Tikai virsotni! Vai nu pašvaldībai, vai valstij.”
Lai arī virsotne tiktu atdota par baltu velti, valsts baidās uzņemties pavadošās saistības, kas mērāmas vairākos miljonos eiro. Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore: “Ir virkne nosacījumu, ar kādiem šis dāvinājums vispār varētu tikt izpildīts. Šie nosacījumi valstij izmaksātu ļoti dārgi. Tas arī ir viens no tiem iemesliem, kāpēc ļoti grūti turpināt sarunas. Otrs – tie būtu valstij papildus nepieciešami resursi, lai šo objektu uzturētu, tāpēc arī dāvinājums līdz šim nav noticis. Ja šīs prasības nemainās, īsti nav iespējams runāt par dāvinājuma pieņemšanu.”
Savukārt Madonas novada pašvaldība, kas šobrīd apsaimnieko Gaiziņa dabas taku, ReTV Ziņām pauž gatavību pieņemt dāvinājumu un meklēt finansējumu, taču mantinieki vairāk sliecas uz sarunām ar valsti. Agris Lungevičs, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (ZZS): “Pēdējos gados pašvaldība faktiski nav iesaistīta šajās sarunās. Mēs īsti nezinām, kas tur ir noticis, bet dāvinājums kā tāds Latvijas valstij nav. Līdz ar to tas valstī joprojām ir privātīpašums. To īsti attīstīt nevar ne valsts, ne pašvaldība. Mūsu intereses būtu, lai šis kalns attīstās. Pirmkārt, tur ir vajadzīgs asfaltēts pievadceļš. Tie visi ir valsts ceļi. Tas noteikti būtu numur viens. Pati virsotne, tornis, infrastruktūra. Es tos redzu kā struktūrfondu projektus. Vai tos realizē pašvaldība, valsts – tas jau ir tīri tehnisks jautājums.”
Tikmēr ilgās peripetijas ap Gaiziņkalnu sabiedrībā raisījušas diskusijas, kur daļa negāciju tiek veltīta arī Inesei Apelei. Matīss Kukainis, zvērināts advokāts: “Cilvēki pieņem, ka Ineses ģimenei tas ir jādara. Nevis priecīgi, ka kāds vispār apsver tādu iespēju dāvināt, bet ka tas ir viņas pienākums. Viņa pati samaksāja, lai uzmērītu atdalāmo virsotni, veica veselu virkni darbu, lai šo dāvināšanas procesu virzītu uz priekšu!”
Savukārt uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka pārējais īpašums – bez virsotnes – tiek pārdots blakus esošo zemju īpašniekam miljardierim Jurijam Šefleram, Kukaiņa atbilde ir sekojoša: “Ja Apeļu ģimene ir pietiekami latviska, ka gatava dāvināt virsotni Latvijas tautai, tad ir skaidrs, ka viņiem rūp arī visa pārējā īpašuma liktenis. Pagaidām nav plāns to pārdot. Vispirms ir jāsakārto mantojuma lietas. Tad ģimene izlems, ko darīt tālāk.”
Iepriekš Amerikas latviešu ģimene vēlējās dāvināt Gaiziņa virsotni Latvijai ar vienu ļoti stingru nosacījumu – šī virsotne nekad netiks iznomāta un nekad netiks pārdota kādam citam privātīpašumā.
