Pandēmija, kas ilgāku laiku ierobežoja cilvēku satikšanās iespējas, veicinājusi romantisku attiecību veidošanos internetā. Tas rosinājis arī krāpnieku izdomu, un arvien biežāk banku redzeslokā nonāk situācijas, kurās viens no “mīlniekiem” izveidotās attiecības izmantojis krāpniecībai. Pētījumi liecina, ka šobrīd aptuveni katras trešās jaunās attiecības tiek dibinātas internetā un tam ir strauja tendence pieaugt. Luminor krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits skaidro, kā atpazīt viltus “mīlniekus” un pārbaudīt personas identitāti, lai izvairītos no finansiāliem zaudējumiem.
Draudzības uzaicinājums sociālajos tīklos
Apkopotie dati liecina, ka 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, romantisku krāpniecības gadījumu skaits pieaudzis par vairāk nekā trešdaļu.[1] Pandēmijas laikā būtiski pieauga sociālo tīklu lietotāju skaits, lai uzturētu ciešākas attiecības ar draugiem un radiniekiem, tādēļ arī krāpnieki savās shēmās arvien vairāk izmanto sociālos tīklus. Visbiežāk Facebook, Instagram un Tinder lietotāji saņem draudzības uzaicinājumu no svešinieka – ārvalstnieka. Attīstoties komunikācijai, veidojot šķietami romantiskas attiecības un radot ilūziju par skaistu kopīgu nākotni, pēc laika var sekot lūgums veikt naudas pārskaitījumu kādām neatliekamām un steidzamām vajadzībām. Šajā gadījumā par upuriem biežāk kļūst sievietes.
Tajā pašā laikā pastāv arī krāpniecības metodes, kur par upuriem kļūst vīrieši. Nereti sievietes sociālajos tīklos ar nolūku meklē turīgus vīriešus, lai iepazītos un vienlaikus maldinātu viņus par patiesajiem mērķiem – naudas izkrāpšanu -, turklāt arvien aktuālāka paliek tieši krāpšana ar mērķi “mīlniekus” iesaistīt kādu savu projektu vai vajadzību īstenošanā ieguldot naudu. Nereti sievietes šādas krāpšanas shēmas veic ar vairākiem vīriešiem vienlaicīgi, tādējādi izkrāpjot ievērojamas naudas summas.
Eksperts iesaka rūpīgi izvērtēt, kāda personīgā informācija tiek izvietota sociālajos tīklos, īpašu uzmanību pievēršot privātām fotogrāfijām un video saturam, kur var redzēt personas seju, balss ziņām un dokumentiem, jo nereti sociālajos tīklos iegūto personīgo informāciju krāpnieki izmanto, lai uzdotos par citu cilvēku un iemantotu nākamā upura uzticību, nosūtot viltus balss ziņas vai video ierakstus.
Atsakās no videozvaniem
Parasti sociālajos tīklos ir ļoti ierobežota informācija par svešinieku, un visbiežāk fotogrāfijas ir ņemtas no interneta, tādēļ to pārbaudīšana un vārda un uzvārda salīdzināšana ir viens no veidiem, kā atklāt krāpniecību. Lai gan attiecības tiek veidotas strauji, parasti krāpnieki atsakās no videozvaniem, aizbildinoties, ka ir pārāk nestabils interneta savienojums, un solot, ka drīz būs iespēja satikties klātienē. Kā populārākās nodarbošanās krāpnieki parasti norāda aizsardzības jomu, apsardzi, jūrniecību, finanšu nozari, aizbildinoties ar aizņemtību, sliktiem sakariem un visu laiku atliekot satikšanās brīdi. Tā ir vēl viena zīme, kad jākļūst piesardzīgam. Tas nozīmē, ka krāpnieks nevēlas, lai tiktu redzēta viņa seja un dzirdēta balss, kas var palīdzēt vieglāk atklāt viņa personību.
Viena no krāpšanas shēmām, ko krāpnieki izmanto, uzdodoties par militārajiem darbiniekiem, slepenajiem aģentiem vai ārstiem, ir stāsti par viņu turību, tādejādi radot viltus ilūziju par to, ka, veidojot tuvas attiecības vai stājoties laulībā, upurim pienāksies daļa no krāpnieka finanšu līdzekļiem. Lai iegūtu potenciālā upura uzticību, tiek viltoti personas dokumenti, atskaites un pat bankas kontu izraksti.
Neatliekamas vajadzības vai izdevīgi ieguldījumi
Visbiežāk “mīlnieks” lūdz pārskaitīt naudu uz kādu ārvalstu kontu, jo radušās steidzamas vajadzības – nepieciešami kādi medicīniski pakalpojumi, akcijā jāiegādājas aviobiļetes, lai atlidotu satikt savu “sirdsāķīti”, notikusi kāda nelaime ģimenē, taču vienmēr jāveic maksājums uz kādas citas personas kontu. Tas ierasti tiek pamatots ar iepriekš pieminēto nodarbošanos un atrašanos attiecīgi militārajā bāzē, uz flotes kuģa, jūrā, slepenā misijā u.c. apstākļos, kas skaidro sava bankas konta nelietošanu, pazaudētu karti, īpašu piesardzību, slepenību u.c. iemeslus.
Tāpat nereti krāpnieki apgalvo, ka nauda jāieskaita noteiktā kontā vai jāveic citas darbības tuvāko minūšu vai stundu laikā, lai cilvēkam nebūtu iespēju veikt papildu pārbaudi. Krāpnieki mēdz arī stāstīt, ka ir izcili finanšu brokeri un aicina pārskaitīt viņam naudu, jo ir radusies lieliska iespēja nopelnīt un viņi ir gatavi palīdzēt tikt pie lielas peļņas.
Krāpniecības upuri tiek izmantoti arī kā naudas mūļi, lai caur viņiem pārskaitītu nelegāli iegūtu naudu uz kādu citu kontu. Šādā veidā upuris nezinot kļūst par noziedznieku, jo šādas apzinātas vai neapzinātas darbības Latvijā ir ar likumu aizliegtas.
Eksperts brīdina, ka nekad nevajag pārskaitīt naudu cilvēkam, kuru nekad dzīvē neesat redzējuši, turklāt uz kādu kontu ārvalstīs. Lai gan komunikācija, iespējams, ir attīstījusies tā, ka šķiet zināt par personu visu, tikai uz šo sajūtu nedrīkst paļauties. Ja tiekat steidzināts, tā ir diezgan droša pazīme, ka jūs vēlas apkrāpt. Var tikt izmantotas arī psiholoģiskas metodes – draudi par attiecību pārtraukšanu, šantāža, iebiedēšana.
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos no četru Latvijas lielāko banku klientiem noziedzniekiem ir izdevies izkrāpt jau 6,2 miljonus eiro.[2]
[1] Fraud The Facts 2021- FINAL.pdf (ukfinance.org.uk)
[2] https://www.financelatvia.eu/news/dati-krapsanas-gadijumi-cetras-lielakajas-bankas/
