Karalienes Elizabetes II dzīve tika dokumentēta kopš brīža, kad viņa nāca pasaulē. Ticams, ka nevienu vairs nepārsteidz viņas mierīgā daba un lieliskā humora izjūta, ar ko viņa bija apveltīta un ko nekautrējās likt lietā līdz pat savai pēdējai stundai.
Kad 1950. gados kādu privātu vakariņu goda viesis bija tikko kronētā karaliene, tas radīja delikātu problēmu vakariņu saimniekiem. Dziedātājam Morisam Ševaljē, kurš šajā pieņemšanā, kas norisinājās Naitsbridžā, bija nolīgts par muzikālo izklaidētāju, bija plašs repertuārs, ko dziedāt, taču viņa mūzikai bija ļoti sulīgi teksti – noteikti ne tādi, lai dziedātu monarha priekšā. Saimnieki nolēma, ka viņiem nekas cits neatliek, kā vērsties pie jaunās karalienes Elizabetes un tieši pajautāt viņai, vai viņa iebilst. Viņas atbilde, paspilgtinot to viņu ar “tērauda” sejas izteiksmi, bija vienkārša: “Es esmu precējusies ar jūrnieku. Pasakiet viņam, lai viņš dzied!”
Tikai dažas nedēļas vēlāk karaliene bija kārtējā karaliskajā pieņemšanā Boltonā, kur viņa tērzēja ar ļaudīm, kuri vēlējās viņu satikt. Viņu vidū bija satraukta pusaugu māte, kura cīnījās ar raudošu bērnu. Apmulsuma un asaru pietvīkusi mamma stostījās: “Es ļoti atvainojos, es ļoti, ļoti atvainojos.” Bet karaliene uzsmaidīja sievietei un jautrā tonī viņai teica: “Neuztraucieties, palīdzība ir ceļā… Filip – paņem mazuli!” Starojošais princis Filips paņēma bērnu, savukārt karaliene maigi apliecināja mātei, ka viņai nav jāuztraucas. “Mēs zinām, kā tas ir,” viņa piebilda.
Šādi mirkļi veido aizraujošu un atmiņā paliekošu karalienes dzīves gājuma gleznu – laipnu, praktisku un ar pārsteidzoši vienkāršu pieskārienu. Maza meitene, kura reiz ilgojās būt zemnieka sieva, bet uzauga, lai kļūtu par Lielbritānijas visilgāk valdošo monarhu.
Šeit piedāvājam aplūkot apburošus viņas dzīves momentuzņēmumus un neparastos stāstus, kas aiz tiem slēpjas.
Viņa dzimusi ar ķeizargrieziena palīdzību 1926. gada 21. aprīlī pulksten 2:40, un viņa tika nosaukta par Elizabeti Aleksandru Mariju Vindzoru. Viņas māte vēlāk rakstīja, ka sešus mēnešus vecais mazulis “visu dienu pavada, novelkot kurpes un zīstot pirkstgalus!”
Elizabete tika nosūtīta uz peldēšanas nodarbībām Londonas baseinā, un citas meitenes atcerējās, ka pēc nodarbībām viņa dalīja saldumus, lai neviens nepaliktu bešā. 1941. gadā 14 gadu vecumā viņa bija pirmais jaunietis Sadraudzības valstīs, kurš ieguva Karaliskās dzīvības glābšanas biedrības “Junior Respiration” balvu.
Sandringemas viesistabā tika uzvilkts priekškars, lai izveidotu skatuvi, un viņas priekšnesumi kopā ar princesi Mārgaretu kļuva par ikgadēju notikumu. Karaliene uzstāja, lai arī viņas mazbērni varētu uzstāties ar šiem aizkariem. Princese Elizabete vienā izrādē filmējās Aladina lomā un pēc tam kara laikā pievienojās iestudējumam “Old Mother Red Riding Boots”, lai izklaidētu vietējos bērnus Vindzorā.
Pienākot 19 gadu vecumam, Elizabete izmācījās par mehāniķi – savos 80 gados aizvien vēl lepojoties, ka “joprojām var salabot armijas auto”. Pamājusi ar roku no Bekingemas pils Nacisma sagrāves dienā, princese Elizabete nepamanīta ieslīdēja pūlī, stingri uzvilkusi savu armijas cepuri pār galvu, lai viņu nepazītu, un ballējās – dejoja kongu pie Ritz ārdurvīm.
Kronēšanas diena 1953. gada 2. jūnijā. Viņas mantija bija izklāta ar austeru zīdu, lai cīnītos pret karstumu, ko radīja TV kameras Vestminsteras abatijā. Viņa sešas nedēļas bija ieturējusi vārītu olu diētu, lai kļūtu slaidāka un garās ceremonijas laikā samazinātu vajadzību pēc tualetes.
Karalienes spēja atsvaidzināt lūpu krāsu bez spoguļa neatkarīgi no gadījuma bieži vien pārsteidza skatītājus. Bet tas iezīmēja mūža aizraušanos ar lūpu krāsu, ko izraisīja dekoratīvās kosmētikas trūkums kara gados, kad viņa bija jauna meitene. Uz savu kronēšanu karaliene uzdeva Elizabetei Ardenai izveidot lūpu krāsu, ko viņai lietot, un viņa visu mūžu pieturējās pie līdzīgiem rozā un sarkaniem toņiem.
Jauks skats bija arī karaliene, kura skrēja uz balkona, kad viņas zirgs bija uzvarējis sacīkstēs. Viņa parādīja lielisku spēju skriet augstpapēžu kurpēs, svārkos un cepurē, un viņas sajūsma bija nepārprotama. Šeit viņa apsveica savu zirgu Expansive ar uzvaru “Royal Ascot” 1979. gadā.
Spēja sarunāties ar visiem dzīvniekiem šeit tika uzskatāmi demonstrēta, kad 1986. gadā karaliene tika nofotografēta, rādot savam iecienītākajam korgijam skatu no loga Hītrovas lidostā. Vēlāk karaliene kļuva par jaunas suņu šķirnes – dorgijs – dibinātāju. Dorgijs ir korgija un takša jauktenis un radies, kad karalienes ģimenes korgijs neplānoti sapārojies ar viņas māsas princeses Mārgaretas taksi Pipkinu. Jautāta, kā mazajam taksim izdevies radīt pēcnācējus ar lielāku korgiju, viņa jautri atbildējusi: “Ak, tas ir vienkārši, mums ir mazs ķieģelis, uz kura viņi var pakāpties.”
Kad karaliene 2012. gadā filmēja savu ikonisko sižetu kopā ar Džeimsu Bondu Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijai, kaskadierim tika izgatavots karalienes tērpa dublikāts, lai viņš varētu lēkt no helikoptera. Neviens nebija tik pārsteigts kā karalienes ģimene, kurai nekas nebija teikts par šo plānu. Nākamajā gadā Viņas Majestāte bija uzjautrināta, satiekot bērnu, kurš jautāja, cik ilgi viņai bijis nepieciešams trenēties lēcienam.
Šīs greznās vakariņas Vindzoras pilī Īrijas prezidentam Maiklam Higinsam 2014. gadā sniedz priekšstatu par milzīgo apmēru. Kad karaliene kāpa tronī, viņa šausmās atklāja, ka pastāv divas virtuves – viena karaliskajai ģimenei un otra personālam, jo “parastie” cilvēki netika uzskatīti par piemērotiem ēst to pašu ēdienu, ko karaliskā ģimene. Ar prinča Filipa atbalstu viņa apvienoja abas virtuves.
Vai karaliene sāka ķiķināt par princi Filipu, kad viņa ieraudzīja viņu ģērbtu kā grenadieru gvardes locekli ar lāčādas cepuri? Kā izrādās, šī bilde slēpj patieso iemeslu, jo, skatītājiem to nezinot, bišu spiets nolaidās pie karaliskā pāra, un viņi abi sāka smieties. Parādes viesi bija spiesti bēgt, un tika izsaukts karaliskais biškopis, lai pārvietotu spietu.
Karaliene nekad neaizmirsa savu pirmo Vindzoras zirgu sacīksti. Tā bija arī viņas pirmā uzvara poniju un suņu pajūgu skrējienā. Taču vissvarīgākais, viņa vienmēr apgalvoja, bija brīdis, kad suņu paklausības klases uzvarētājs izrāvās un apēda auksto gaļu no viņas tēva karaļa Džordža VI šķīvja. Šeit viņa skatās, kā viņas zirgs sacenšas pirmajā sacīkšu dienā 2019. gadā.
Viena no karalienes iecienītākajām Ziemassvētku dāvanām bija caurspīdīgs lietussargs, kuru viņa aizveda uz Balmoralu. Savā Ziemassvētku sarakstā viņa pievienoja identiskus lietussargus Sandringemai un Vindzorai. Viņa lūdza draugiem un ģimenes locekļiem praktiskas, bet lētas dāvanas, atstājot ieteikumu sarakstu, jo viņa vienmēr bija noraizējusies, ka cilvēki pārtērēsies.
Izturīgu apavu pāris un rokassomiņa, kas nekad nepameta viņas tēlu – divi simboli, kas simbolizē nācijas nelokāmu pārliecību. Kas tad bija viņas slavenajā rokassomiņā – ja neskaita marmelādes sviestmaizes, ko viņa atklāja lācim Padingtonam? Atbilde bija saldumi mazbērniem un, protams, kāds lieks cienasts korgijiem.
