Pēc karalienes Elizabetes II nāves klajā nāk dažādas lietas, par ko līdz šim bija klusēts. Nu klajā nākušas ziņas par to, ka karaliskās ģimenes vidū bija cilvēki, kuri jau krietni sen centušies izdomāt, kā nepieļaut to, ka Čārlzs reiz kļūst par karali, vēsta britu mediji.
Princis Endrjū, kurš ir karalienes Elizabetes trešais bērns, slepeni plānoja sazvērestību ar princesi Diānu un viņa bijušo sievu Sāru Fērgusoni, lai mēģinātu neļaut Čārlzam kļūt par karali, tā vietā ļaujot princim Viljamam ieņemt troni kopā ar Jorkas hercogu kā reģentu (monarha nepilngadības gadījumā kāds no valsts augstākajiem aristokrātiem vai radinieks, kurš pilda monarha pienākumus līdz troņmantnieks sasniedz pilngadību), šodien apgalvots jaunizdotajā biogrāfija.
Tiek arī apgalvots, ka Endrjū ir “lobējis” karalieni un aģitējis pret Čārlza un Kamillas (tagadējā karaļa un karalienes konsortes) laulību, sakot savai mātei, ka viņa nav uzticama.
Andželas Levinas jaunajā grāmatā par Kamillas dzīvi, kas publicēta laikrakstā Telegraph, apgalvots, ka Jorkas hercogs pret viņu ir bijis ļoti nejauks un rīkojis sazvērestības ar princesi Diānu, lai neļautu karalienes vecākajam dēlam kļūt par karali.
Saskaņā ar šo Endrjū plānu Viljams būtu pirmais troņmantinieks, izlaižot Čārlzu, un Endrjū kļūtu par Viljama reģentu, ja karaliene būtu mirusi pirms Viljams sasniegtu 18 gadu vecumu. Atsaucoties uz sev uzticamu personu, Levina raksta, ka Jorkas hercogs izplānojis ar Diānu,ka vajadzētu “pastumt malā princi Čārlzu”, lai princis Endrjū kļūtu par “prinča Viljama reģentu”.
“Endrjū ļoti aktīvi lobēja, cerot, ka Čārlzs nekļūs par karali, kad viņa māte nomirs, un ka Viljams nēsās kroni,” viņa sacīja. Levina piebilda, ka princis “ļoti cītīgi lobēja”, lai mēģinātu nepieļaut sava vecākā brāļa kāpšanu tronī.
Tiek atklāts, ka kāds pils iekšējais avots Levinai stāstījis: “Kad Diāna bija dzīva, draudzības dēļ ar Endrjū sievu Sāru [Jorkas hercogieni] viņa plānoja ar Endrjū mēģināt pastumt princi Čārlzu malā, lai princis Endrjū varētu kļūt par reģentu princim Viljamam, kurš tolaik bija pusaudzis. Tie bija tumši un dīvaini laiki, kad paranoja kļuva par realitāti, un tas radīja bažas. Viņa uzvedība bija ļoti, ļoti negatīva un ārkārtīgi nepatīkama karalienei [Elizabetei II], kura nepiekrita. Man teica, ka tā bija viena no retajām reizēm, kad viņš nesaņēma to, ko vēlējās. Neskatoties uz to, viņš, acīmredzot, bija ļoti dusmīgs, ka nespēj kaut kādā veidā pārvaldīt valsti. Viņš palika tik naidīgs pret Kamillas parādīšanos un pieņemšanu, ka ir šaubas, vai tas kādreiz vispār tiks piedots.”
Levina arī rakstīja par hercoga naidīgumu pret Čārlza laulībām ar Kamillu, apgalvojot, ka Endrjū ir “indīgs” un “ļoti nejauks” pret viņu, runājot par Kamillu ar nelaiķi karalieni Elizabeti II. Iekšējais informācija avots sacīja: “Viņš mēģināja pārliecināt karalieni bloķēt Čārlza apprecēšanos ar Kamillu, būdams diezgan indīgs, zemisks, neizpalīdzīgs un ļoti nejauks pret Kamillu.” Šie apgalvojumi ietvēra to, ka Kamilla bija nepietiekami aristokrātiska un ir neuzticama.
1998. gadā, kad Čārlzam apritēja 50 gadi, tika sarīkota ballīte, taču karaliene un princis Filips atteicās to apmeklēt gadījumā, ja Kamilla būtu tur.
Kamillas tuva draudzene Lūsija Santakrusa sacīja: “Kad Kamilla bija precējusies ar Endrjū Pārkeru Boulzu, viņa kopā ar viņu devās uz Balmoralu un pievienojās karaliskajai ģimenei. Viņi ar viņu apbrīnojami labi sapratās… Bet, kad laulība neizdevās, un viņa bija kopā ar princi Čārlzu, viņa tika atraidīta un viņai tika uzlikta visa vaina, kas bija tik netaisnīgi.”
Tiek ziņots, ka gadu gaitā Jorkas hercogam un karalim Čārlzam ir bijušas saspīlētas attiecības, kas ir dramatiski pasliktinājušās, kopš parādījās prinča Endrjū saites ar pedofilu Džefriju Epšteinu.
Kad Bekingemas pils janvārī paziņoja, ka princim tiks atņemti visi viņa militārie tituli un patronāžas, un viņš aizstāvēsies savā seksuālās vardarbības lietā pret Virdžīniju Džufru kā privātpersona, tika saprasts, ka tagadējais karalis ir bijis stipri klātesošs šī lēmuma pieņemšanā.
Toreiz pils avoti sacīja, ka nesaudzīgais un ātrais lēmums tika plaši apspriests karaliskajā ģimenē pēc Endrjū neveiksmīgā mēģinājuma pārliecināt tiesnesi noraidīt civilprasību. Tika uzskatīts, ka princim Čārlzam un viņa dēlam Viljamam bija liels iespaids, lai spertu šo soli un piespiestu viņu atteikties no aktīvas karaliskās ģimenes pienākumu pildīšanas. Tika teikts, ka Čārlzs telefoniski runājis ar savu māti, lai dalītos savās domās par lēmumu. Kāds informācijas avots pilī tobrīd sacīja: “Tas bija nežēlīgs un ātrs lēmums, ko ieteikuši Velsas princis [tolaik – Čārlzs] un Kembridžas hercogs [princis Viljams] un apstiprinājusi karaliene.”
Vēlāk februārī tika ziņots, ka Čārlzs bija licis savam brālim oficiālos pasākumos nebūt sabiedrības un mediju redzeslokā. Kopš tā laika princis Endrjū ir panācis izlīgumu ar Džufru, taču tā arī viņš neatzina nekādus pārkāpumus.
Andžela Levina jau iepriekš ir publicējusi biogrāfijas par karalisko ģimeni, tostarp par princi Hariju 2018. gadā un par princi Viljamu un Keitu 2015. gadā.
Viņas jaunākais darbs “Camilla, Duchess of Cornwall: From Outcast to Queen Consort” pēta Kamillas attiecības ar vecāka gadagājuma karaliskās ģimenes locekļiem un to, kā tās laika gaitā ir attīstījušās.
