Globālā Covid-19 pandēmija un Ukrainā notiekošais karš pēdējos gados būtiski palielinājis trauksmes un nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā, liekot aizdomāties un atbildīgāk attiekties pret nekustamo īpašumu darījumiem. Aizvadītā gada laikā pie zvērinātiem notāriem vērsušies un palīdzību lūguši vairāk iedzīvotāju, nekā ierasts, turklāt papildus aktuālu darījumu – īpašuma pirkšanas, pārdošanas, mantojuma vai dāvinājuma – drošai noformēšanai pieaugusi vēlme sakārtot arī vecākas, līdz galam nesakārtotas juridiskās lietas, liecina zvērinātu notāru novērojumi.
Lielākoties iedzīvotāji apmeklējuši notārus, lai ar viņu starpniecību sakārtotu īpašuma jautājumus – slēgtu pirkuma/pārdošanas līgumus, dāvinājuma, aizdevumu un uzturlīgumus, taisītu testamentus, izdotu pilnvaras. Zīmīgi, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2022. gadā par 19% pieaudzis dāvinājuma līgumu, par 8% – uzturlīgumu, par 9% – aizdevuma līgumu skaits.
Kā norāda zvērināti notāri, kuri ik dienu strādā ar klientiem, kopš kara sākuma Ukrainā un sankciju pret Krieviju un tās valstspiederīgajiem noteikšanu, pieaugusi arī Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu un ar tiem saistīto iedzīvotāju vēlme mainīt lēmumus, kas pieņemti pirms kara. Netipiski daudz klientu vēlējušies grozīt testamentu un savus īpašumus novēlēt nevis radiniekam, kas ir Krievijas pilsonis, bet radiniekam, kuram ir Latvijas pilsonība. Pagājušajā gadā testamentu skaits pieaudzis par 13%.
Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot dzīves dārdzībai, 2022. gada nogalē salīdzinājumā ar gada pirmo pusi pieaudzis nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits. Valdošās nedrošības dēļ daļa iedzīvotāju kļuvuši uzmanīgāki darījumos ar nekustamo īpašumu un, izvērtējot iespējamos riskus, biežāk uztic darījuma sagatavošanu notāram. Jo īpaši šī tendence novērojama novados.
Tiesa, kā norāda notāri, joprojām netrūkst klientu, kas, zināšanu trūkuma vai trauksmes un nedrošības sajūtas vadīti, pieņēmuši nepārdomātus un sasteigtus lēmumus un vērsušies pie notāra ar pašu vai darījuma partneru sastādītiem līgumiem, kuros ir būtiski trūkumi. Aizvadītā gada laikā notāri daudzkārt norādījuši uz iespējamiem riskiem, ar ko jārēķinās iedzīvotājiem, noslēdzot darījumu, kas balstīts uz šādiem dokumentiem, tomēr ne visi klienti ņēmuši vērā notāra ieteikumus, pamatojot to ar uzticēšanos darījuma partnerim. Uzticēšanos citai personai pierāda arī pieaugošais pilnvaru skaits – 2022. gadā par 15% pieaudzis izsniegto universālpilnvaru skaits.
“Pārlieku liela uzticēšanās līdzcilvēkiem un optimisms par veiksmīgu iznākumu patiesībā ir lielākais klupšanas akmens dažāda veida darījumos ar nekustamo īpašumu – vai tā būtu mantojuma atstāšana, īpašuma sadale šķiroties vai pirkšana un pārdošana. Lielākoties iedzīvotāji tiek apkrāpti tikai tāpēc, ka uzticas cits citam, nepārbauda līguma nosacījumus vai neuztic dokumentu sagatavošanu speciālistam. Diemžēl dzīvē netrūkst gadījumu, kad uzticēšanās tiek pievilta, cilvēks paliek bez īpašuma un cerētā gandarījuma vietā ir vien rūgtums. Notāri nemitīgi par to atgādina saviem klientiem, tomēr ne visi ieklausās un ņem to vērā,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Viņš arī uzsver, ka vienīgais veids, kā samazināt krāpnieku iespējas ļaunprātīgi izmantot iedzīvotāju zināšanu trūkumu vai uzticību, ir ar likumu noteikt, ka darījuma dokumenti ir jāsagatavo un darījuma process jāpārrauga neatkarīgam speciālistam.
Jau ziņots, ka, lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu krāpšanas gadījumu atkārtošanos, notāri izveidojuši īpašu interneta vietni www.daliespieredze.lv. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs var ierakstīt savu stāstu un dalīties tajā ar notāriem, nepieciešamības gadījumā arī saņemot notāru konsultāciju.
Lai noskaidrotu dzīvesvietai tuvāko zvērinātu notāru biroju, iedzīvotāji aicināti apmeklēt https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map.
