Jaunākā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta jeb raidieraksta “RSU Veselības ekspresis” epizode apskata, kas ir badošanās, vai tā uzlabo veselību, kādi ir mīti par to un kādi procesi notiek cilvēka organismā badošanās laikā. Par šiem jautājumiem raidieraksta 17. epizodē sarunājās RSU Iekšķīgo slimību katedras asistente un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Ieva Ruža un šīs pašas katedras un slimnīcas asociētais profesors un gastroenterologs Aleksejs Derovs.
“Badošanās ir ne tikai tad, kad vispār neēdam, bet arī kaloriju ierobežošana un intervālu ēšana – pārtikas uzņemšana tikai noteiktā laikaposmā,” uzsver A. Derovs. “Cilvēka badošanās iemesli var būt dažādi, piemēram, reliģiski apsvērumi, vēlme notievēt vai medicīniski iemesli.” Podkāsta eksperti uzskata: ja cilvēkam ir liekais svars pārmērīgas ēšanas dēļ, tad mēreni vadīta badošanās varētu atsevišķos gadījumos nākt par labu – samazinās svars, uzlabojas holesterīna un glikozes rādītāji, bet noteikti pirms tam ir jākonsultējas ar speciālistu. Mērena intervālā badošanās uzlabo šūnu jutību, nepārēdoties cilvēks labāk guļ un attiecīgi labāk jūtas otrā dienā. Nepārēdoties mazinās arī sāta sajūtas slieksnis, samazinās kuņģa tilpums un cilvēks vairs negrib tik daudz ēst.
“Nesen apstiprinātajās diabēta vadlīnijās ir norādīts, ka, samazinot ķermeņa masu palielināta svara gadījumā par 5 – 10 %, var normalizēt glikozes rādītājus. Savukārt, samazinot ķermeņa masu par 10 – 15 %, var panākt diabēta remisiju,” atzīmē I. Ruža. “Ir virkne citu slimību, kur svara samazināšana nāktu par labu, piemēram, taukainā hepatoze vai kardioloģiskās saslimšanas. Komplektā ar citiem veselīga dzīvesveida ieradumiem – adekvātu aerobo (ciklisku, ilgstošu, mērenas intensitātes) fizisko slodzi, nepārēšanos, pietiekamu un kvalitatīvu miegu, stresa menedžmentu, regulārām pārbaudēm pie speciālistiem – tas var ievērojami uzlabot veselību.”
Tas ir mīts, ka organisms badošanās laikā atbrīvojas no toksīniem un sliktajām vielām. Badošanās laikā pirmajās badošanās stundās enerģijas rezerves tiek ņemtas no aknām, bet pēc 16 – 24 stundām – no taukaudiem. Runājot par badošanās riskiem, A. Derovs stāsta: “Strauji samazinot svaru, veselība var pasliktināties, piemēram, var rasties problēmas ar žultsakmeņiem, rodas malnutrīcija, elektrolītu disbalanss un dehidratācija. Tāpat ļoti svarīgi noturēt samazināto svaru vienā līmenī, jo krasas ķermeņa masas svārstības kaitē veselībai un ar katru reizi kļūst arvien grūtāk normalizēt svaru. Badošanās nav ieteicama bērniem, vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti, kā arī tiem, kam ēšanas traucējumi saistīti ar psiholoģiskajiem faktoriem.”
Derovs stāsta, ka pētījumi par badošanās ieguvumiem ir neviennozīmīgi un nav pilnīgi drošu pierādījumu par badošanās ilgtermiņa ieguvumiem, tāpēc tie visi būtu jāvērtē kontekstā. Tāpat pētījumi par dažādām diētām ir grūti salīdzināmi to dažādās metodoloģijas dēļ.
Raidieraksts pieejams RSU YouTube kanālā. Podkāsts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS Pasažieru vilciens no 2013. līdz 2020. gadam kopīgi īstenotās akcijas RSU Veselības ekspresis. Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātās zināšanas sniegtu plašākai sabiedrībai. Tāds ir arī raidieraksta mērķis, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.
