Noslēgšanās no apkārtējiem, izvairīšanās no sarunas ar vecākiem, draugu satikšana arvien retāk vai viegla agresija – ne vienmēr šīs būs kādas pusaudžu vecumposmam raksturīgas krīzes pazīmes. Samsung “Solve for Tomorrow” partneri Pusaudžu resursu centrā komentē, kādos gadījumos vecākiem īpaši jāpievērš uzmanība krasām izmaiņām bērna uzvedībā, un, iespējams, pat jāmeklē speciālistu palīdzība.
Viegla aizkaitināmība, slikts garastāvoklis un skumjas ir dabiskas emocijas, ko var izjust ikviens. Taču ja sliktais, bēdīgais noskaņojums ir ilgstošs, un parādās arī citas izmaiņas uzvedībā vai raksturā, tas var liecināt par pirmajām depresijas pazīmēm. Izmaiņas bērnu un jauniešu uzvedībā var būt pirmās mentālās veselības pasliktināšanās pazīmes, un tās var novērot gan skolā, gan ģimenē, gan arī ikviens apkārtējais. Kādiem gadījumiem jāpievērš īpaša uzmanība?
Ilgstoši slikts noskaņojums un augsta paškritika
Bērni un jaunieši dažādos vecumposmos piedzīvo izmaiņas raksturā un uzvedībā, un tas saistītās ar dabisku attīstību un pieaugšanu. Izmaiņas var izraisīt dažādas emocijas, taču apkārtējiem būtu jāpievērš uzmanība, ja bērns šķiet bēdīgs, vientuļš vai dusmīgs ilgstošā laika periodā, un šādām sajūtām nav racionāla pamata, kā arī tās nemainās apkārtējo notikumu rezultātā. Īpašas, vieglāk uztveramas pazīmes ir pēkšņa, regulāra sūdzēšanās, pārāk augsta paškritika un zems pašvērtējums. Tas var izpausties arī negatīvos apgalvojumus par sevi, piemēram, “es to nevaru izdarīt”, “man nekas nesanāk”, “ar mani neviens negrib draudzēties” u.c.
Enerģijas un dzīvesprieka trūkuma
Ja šķiet, ka jūsu bērnam arvien samazinās enerģijas līmenis ikdienas aktivitātēm, bērns bieži jūtas noguris, kā arī hobiji vai nodarbes, kas iepriekš sagādājušas prieku, vairs neizraisa ne tuvu tādas emocijas, tas var liecināt par bērnu depresiju. Protams, jāpārbauda arī kopējais bērna veselības stāvoklis, taču intereses zaudēšana par iemīļoto hobiju ir pazīme, kas jāizvērtē ļoti kritiski.
Izmaiņas apetītē, slikts miegs un sāpes
Bērni, kuru mentālā veselība pasliktinās, mēdz piedzīvot apetītes trūkumu, vai, tieši pretēji – krasu pieaugumu. Satraukumi, skumjas un pārdzīvojumi ietekmē miega režīmu. Bērns var pastāvīgi būt neizgulējies, vai justies noguris arī pēc pietiekama miega ilguma. Šādos gadījumos bērna uzvedībai un sajūtām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Regulāras, neizprotamas sāpes arī var būt viena no pazīmēm, ka ir pasliktinājusies bērna mentālā veselība (ja izslēgti dažādi citi veselības faktori).
“Vecāki bērna uzvedībā var novērot pastāvīgu nogurumu, izteiktas garastāvokļa svārstības, intereses zudumu par aktivitātēm, kas iepriekš sagādājušas prieku, izolēšanos no sociāliem kontaktiem, kas ietekmē jaunieša funkcionēšanu ikdienā. Kā ļoti nopietnus signālus jāņem vērā paškaitējumu, panikas lēkmes, vielu lietošanu un citu destruktīvu uzvedību, kas var liecināt par nopietnām grūtībām jaunieša ikdienā. Šādos gadījumos nepieciešams nekavējoties konsultēties ar speciālistu,” norāda Bērnu un Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule.
Laicīga vēršanās pēc palīdzības var palīdzēt bērnam izprast savas sajūtas, mazināt ieilgušo atrašanos nelāgā noskaņojumā un izvairīties no nopietnākām veselības problēmām. Šādos gadījumos īpaši svarīgs būs vecāku atbalsts un sapratne, kā arī situācijas normalizēšana.
