Naktī uz trešdienu, 29. novembri, uz Ventspils šosejas (A10) posmā no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (no 44,9.km līdz 52,4. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms. Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.
Uz Ventspils šosejas jau darbojas vidējā ātruma kontroles posmi no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km) un no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1.km–30,8. km). Līdz ar to valsts ceļu tīklā ir ieviesti visi plānotie 16 vidējā ātruma kontroles posmi
Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.
Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.
Kuros posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad ieviesta 16 valsts ceļu posmos:
- Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
- Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
- Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
- Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
- reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km);
- Daugavpils šoseja (A6):
o aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
o no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
o no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
- Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
- Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
- Liepājas šoseja (A9)
o no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
o no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
- valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);
- Ventspils šosejas (A10)
o no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);
o no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1.km–30,8. km)
o posmā no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (no 44,9.km līdz 52,4. km).
Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:
- Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;
- Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.
Atgādinām, katram posmam atsevišķi tiks veikta verificēšana (mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana). Tās gaitā katra posma garums tiks precīzi izmērīts, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, un norādīts verificēšanas sertifikātā, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām.
Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama ŠEIT
Kas izrakstīs sodus
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu Par policiju, sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestāda un administrē Valsts policija.
Kā izvēlējās posmus kuros uzstādīt vidējā ātruma kontroli
Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā CSNg statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).
Finansējums un ierīkošana
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu, atbilstoši iepirkuma rezultātiem, uzstādīja PS Fima Group par līgumcenu 1 261 155,87 eiro (bez PVN). No tās ap 900 000 eiro (bez PVN) paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro (bez PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.
Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā tika ieguldīti 57 581,56 eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA ELKO; AS Sadales tīkls veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošana 26 vietās, kas izmaksāja 21 463 eiro (ar PVN).
PS Fima Group bija jāveic reģistrācijas iekārtu projektēšana, izbūve un aprīkojuma uzstādīšana, datu apmaiņas servisu izstrāde informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmas verificēšana. Lai veiktu iekārtu verificēšanu, SIA Latvijas Nacionālais Metroloģijas centrs bija jāizstrādā jauna metodika, kurai bija nepieciešams saņemt akreditāciju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, jo līdz šim Latvijā vidējā ātruma kontroles sistēma nav darbojusies.
Lietuvas pieredze
Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021. gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021. gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021. gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie. Līdz 2024. gadam Lietuvā plānots ieviest vēl 27 vidējā ātruma kontroles posmus.
Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.
