Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka 20. maijā mūžībā devusies nozīmīgā keramiķe Violeta Jātniece. Diemžēl nedēļas sākums nesis arī sēru vēsti
Atvadīšanās no keramiķes Violetas Jātnieces notiks 2024. gada 24. maijā plkst. 15.00, Rīgas kremācijas centra Lielajā zālē.
20.gs. 70.-90. gados māksliniece Violeta Jātniece iekļāvās nozīmīgo keramiķu lokā – Silvija Šmidkena, Valdis de Būrs, Izabella Krolle, Leons Lukšo, Pēteris Martinsons, Latvīte Medniece, Aija Zīle, Skaidrīte Cihovska. Violetas Jātnieces radošais rokrasts izcēlās ar konstruktīvu domu un tēlainību dekoratīvās objektu grupās: “Melnie akmeņi” (1974), “Uguns” (1986), “Vabole” (1987) u.c.
Violeta Jātniece (Kalniņa) no 1945. gada mācījās Rīgas 1.pamatskolā (tag. Rīgas Valda Zālīša sākumskola) un no 1952. gada Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), keramiķes – Milda Brutāne (1903-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe, vadītāja 1942-1965), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), gleznotāji – Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1977), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948-1961), tēlniece Rimma Pancehovska (1928-2023; RLMV pedagoģe 1954-1959) u.c.
Violeta Jātniece RLMV Keramikas nodaļu beidza 1957. gadā pie vadītājas Mildas Brutānes ar darbu “Kamīns”. Līdzās Violetai Jātniecei RLMV Keramikas nodaļu beidza nākamie keramiķi: Skaidrīte Cihovska (1937-2023) ar diplomdarbu “Pusdienu servīze” (māls), Izabella Krolle, kas diplomdarbā veidoja apdedzināta māla būvplastikas dekoru – rozeti (Ø25 cm), Valdis de Būrs (1937-2002; vēlāk RLMV Keramikas nodaļas vadītājs), Skaidrīte Ezis, Kaiva Elliņa diplomdarbā veidoja vāzi un traukus (vēlāk bij. r/a “Daiļrade” galvenā māksliniece), Māra Grunte veidoja māla servīzi (vēlāk bij. r/a “Latvijas keramika” darbiniece), Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča, Ivars Raits (vēlāk bij. Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieki), R.Dūze veidoja liķiera servīzi, beidza arī Maiga Dimza-Dimme (Vīgante, 1937-2023; vēlāk Mākslas fonda (MF) darbnīcas “Ķīpsala” māksliniece) u.c.
No 1957.-1958. gadam Violeta Jātniece strādāja bij. Rīgas krāsns podiņu fabrikā un piedalījās Maskavas metropolitēna stacijas “Rižskaja” apdarē (1958, arh. Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), interjera arhitekts Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers (1924-1994), tēlnieks Oļegs Skarainis (1923-2017), Krievija). Keramikas apdares flīzes tika izgatavotas majolikas tehnikā un terakotā ar Rīgas pilsētvides veidotiem motīviem: Opera, Pulvertornis, Zviedru vārti, Lielā Ģilde u.c.
No 1958. gada Violeta Jātniece studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas apakšprogrammas Keramikas specialitāte). LMA Keramikas apakšnozares pedagogi tolaik bija: LMA profesors, Latvijas profesionālās keramikas pamatlicēja Rūdolfa Pelšes (1880-1942) darbnīcas audzēknis, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967, Keramikas apakšnozares vadītājs 1944-1974), keramiķes Sarmīte Ozoliņa (1929-1994; LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1958-1994), Margita Melnalksne (1909-1989; LMA Keramikas apakšnozares asistente 1945-1949, pedagoģe 1949-1965), Rita Einberga (LMA Keramikas apakšnozares porcelāna apgleznošanas pedagoģe). LMA pedagogi bija arī gleznotājs Leo Svemps (1897-1975; Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas glezniecības pedagogs no 1954, LMA rektors 1961-1974), tēlnieks Emīls Melderis (1889-1979; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas pedagogs 1940-1941, 1944-1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA pedagogs 1937-1972, Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas un anatomijas pedagogs) u.c.
Violeta Jātniece 1964. gadā absolvēja LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari ar diplomdarbu “Fajansa servīze kafejnīcai par Vecrīgas tēmu”, vadītājs Georgs Kruglovs. Līdzās Violetai Jātniecei pie vadītāja Georga Kruglova absolvēja Skaidrīte Cihovska ar darbu “Kafijas servīze” fajansa materiālā.
Pēc LMA absolvēšanas Violeta Jātniece strādāja un izgatavoja trauku prototipus ražošanai LPSR Mākslas fonda (MF) Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā (1964-1967), Maskavas ielā 255, Rīgā, kurā darbojās arī keramiķi Eduards Detlavs (1919-1992), Elza Zariņa (1907-1997), sākotnēji arī Silvija Šmidkena (1935-2024), Leons Lukšo (1930-1984) u.c.
No 1966. gada māksliniece darbojās LPSR MF Ķīpsalas keramikas darbnīcā, Balasta dambī 34, Rīgā (dib. 1952), ko 1969. gadā pārveidoja par MF Eksperimentālo keramikas darbnīcu. No 1969. gada Violeta Jātniece strādāja MF Ķīpsalas Eksperimentālajā keramikas darbnīcā, kas bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Ķīpsalas darbnīcu vadījuši mākslinieki, keramiķi – Jānis Ojārs Dimza-Dimmis (1937-2020), Natālija Mentele (1924-1987), Dainis Krastiņš (1925-2005), Silvija Šmidkena, Inese Āboliņa, kā arī strādājuši keramiķi: Maiga Dimza-Dimme (1936-2023), Valdis de Būrs, Izabella Krolle, Leons Lukšo, Pēteris Martinsons (1931-2013), Latvīte Medniece (1924-2018), Aija Zīle (1940-2014), Skaidrīte Cihovska u.c.
- gadā Ķīpsalā tika uzcelta jauna MF Eksperimentālo darbnīcu ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (arhitekti Kārlis Alksnis, Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija PSRS labākā ēka, 1983). Ķīpsalā vienā darbnīcā strādāja 2 mākslinieki, un Violeta Jātniece darbnīcu dalīja ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku. Ķīpsalas darbnīcas aktīvās darbības laikā 20.gs. 70.-80. gados tika aktīvi radīti darbi, lielizmēra cepļi izmantoti arī dārza keramikas tapšanā, bieži rīkotas izstādes, kā arī veidoti kontakti ar latviešu trimdas māksliniekiem ASV un Rietumeiropā.
Sadarbībā ar MF kombinātiem Violeta Jātniece darinājusi plastiskus dekorus iekštelpu un ārtelpu mākslinieciskajam noformējumam. Interjeri tika realizēti emocionāli spēcīgā un reizē formās atturīgā modernisma valodā. Violeta Jātniece piedalījās bij. zvērsaimniecības “Gauja” kultūras nama interjera apdarē (1981-1982, projektēšanas institūta “Laukprojekts” projekts, interjers veidots kopā ar interjeristiem Daci Kokinu, Visvaldi Kokinu, E.Muzikantu, keramiķi Skaidrīti Cihovsku un tekstilmākslinieci Rutu Bogustovu, meistarēm M. Valmieru un S.Tomasi, kas auda aizkarus), LPSR firmas veikalam “Aina” (1985, ar Daci Kokinu, Visvaldi Kokinu, Skaidrīte Cihovska un Violeta Jātniece veidoja dekoratīvas vāzes, prezentācijas servīzi). Violeta Jātniece veidojusi dekoratīvu kompozīciju bij. A. Pelšes Rīgas Politehniskā institūta (tag. Rīgas Tehniskās universitāte) Ķīmijas fakultātes interjeram (1989, Rīga, Kronvalda bulvāris 4, tag. LMA). Kopā ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku māksliniece radīja interjera noformējumu bij. restorānam “Sčecina” (“Pilsētprojekts”, arhitekti A. Paperno, Mihails Brodskis un T. Krimska, MF LMK interjera mākslinieki Dzintra Zvejniece (1939-2002) un Andrejs Zvejnieks (1939-2018), sienas gleznojums – Guntis Strupulis (1933-1974), Rīga, 1971). Kafejnīcas noformējums bija saistīts ar jūras tematiku, uz sienas tika radīts gleznojums “Sčecinas panorāma”.
Violeta Jātniece piedalījās izstādēs no 1964. gada, pirmā izstāde – 1.Republikāniskā Keramikas izstāde (1964, “Mākslinieku nams”). Keramiķes darbi bija eksponēti izstādēs: Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde “LPSR-25” (1965, bij. Valsts Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, LNMM), 2.Republikāniskā Keramikas izstāde (1966), Baltijas republiku lietišķās mākslas izstāde (1968, bij. Ļeņingrada, Krievija), Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde “V.I.Ļeņinam – 100” (1970, bij. Latvijas PSR Valsts mākslas muzejs, LNMM), “Keramika un ziedi” (1970 – “Mākslinieku nams”, 1973 – Valsts Mākslas muzejs, 1974 – AMM), Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde (1971, AMM, LNMM), Vissavienības izstāde “PSRS keramika” (1971, 1975, Viļņa, Lietuva), “PSRS republiku tautas daiļrade” (1972, Vašingtona, ASV), Baltijas valstu lietišķās mākslas triennāle (1983, Tallina, Igaunija, balva). Māksliniece piedalījās Ķīpsalas keramiķu grupas izstādēs “Krūze” (1989, bij. izstāžu zāle “Ķīpsala”), “Dzīvot caurvējā” (1996, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM), LNMM, Ķīpsalas 45 gadu jubilejas izstāde), “Mākslinieki palīdz māksliniekiem” (1994 – DMDM, 1995 – Olborga, Dānija), “Baltiešu keramika Kalamazū” (1998, bij. “Porcelāna galerija”; izstādē piedalījās Latvijas mākslinieki: Skaidrīte Cihovska, Violeta Jātniece, Pēteris Martinsons, Arnis Pelšs, Dainis Pundurs, Ilona Romule, Juta Rindiņa, Kalamazū, ASV), “Uzdāvinātais laiks” (2002, DMDM), “Septiņas degošas sveces” (2004, bij. izstāžu zāle “Ķīpsala”), “Visur tie māli” (2006, DMDM). 2014. gadā keramiķe piedalījās izstādē “Jūga māksla” (LMS galerija).
Violeta Jātniece bija ļoti aktīva dārza keramikas izstāžu organizatore un dalībniece. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma krustejā (no 1969, 1.-6. Republikāniskā dārza keramikas izstāde). No 1981. gada 7. Republikāniskā dārza keramikas izstāde un vēlākās notika “Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības” (DBB) dārzā Siguldā. DBB izstādēs darbus eksponēja keramiķi: Eduards Detlavs, Ilga Vanaga (1928-2013), Izabella Krolle, Māra Kalnišķe, Pēteris Martinsons, Gundega Ozola, Silvija Šmidkena, Leons Lukšo, Latvīte Medniece, Anita Mīlbreta, Ārija Bērze, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Violeta Jātniece, Silvija Auere (1946-2020), Kārlis Knopkens (1931-2022), Levons Agadžanjans (1940-1999), Māra Genere, Eduards Geners (1940-2020), Jevgēņija Loginova u.c.
Violeta Jātniece piedalījās starptautiskajos simpozijos, konkursa izstādēs un arī Latvijas mākslu reprezentējošās keramikas skatēs ārzemēs. Jāmin Valorisa (1970, Francija), Gdaņska (1973, Polija), Faenca (1979, Itālija), Gēteborga (1986, Zviedrija), Arizonas Universitātes muzejs (1991, ASV, kopā ar Pēteri Martinsonu) u.c.
Violeta Jātniece rīkoja personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Akvarelista Raimonda Gintera un keramiķu Dzintras Indriksones, Violetas Jātnieces, Latvītes Mednieces un Pētera Martinsona darbu izstāde” (1968, bij. MF mākslas salons nr.3), “Violeta Jātniece, Skaidrīte Cihovska. Keramika” (1978, bij. AMM Velvju zāle, LNMM), izstādi kopā ar Skaidrīti Cihovsku (1978, Skrundas kultūras nams), “Gaiss, zeme, uguns, ūdens” (1985, MF izstāžu zāle “Ķīpsala”, 1986, Tallina, Igaunija, ar Izabellu Krolli, Inesi Āboliņu, Pēteri Martinsonu, Skaidrīti Cihovsku), “Violetas Jātnieces personālizstāde” (1990, DMDM, LNMM), “Pudeles” (1998, bij. salons “Apsīda”), “Inventarizācija” (1999, bij. Ķīpsalas Keramikas nams), “Rudens rozes pavasarī” (2008, SIA “Rīgas nami” Melngalvju nama pagrabs, Rīga) u.c.
Violetu Jātnieci daiļradē saistīja dekoratīvas formas izteiksmības un keramikas tehnoloģiju iespēju atklāsme.
LMS biedre Violeta Jātniece bija no 1969. gada un tika uzņemta ar keramiķu Ritas Einbergas, Silvijas Šmidkenas, Daiņa Krastiņa rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/26. Violeta Jātniece bija ievēlēta LMS valdē (1977), kā LMS Keramiķu sekcijas priekšsēdētāja vietniece (1982) un LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas nozares Mākslas padomē (1974). Violeta Jātniece piedalījās LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (no 1971, t.sk. “Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks”, 2018, LMS galerija).
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Jūrmalas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Limbažu muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
