Īres mājokļi šobrīd ir populāra izvēle lielai sabiedrības daļai. Īrētā mājoklī mitinoties aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, kas pārsvarā grib bāzēties ap Rīgu. Šobrīd nav tie ideālie apstākļi, lai nekustamo īpašumu pirktu un īpašumu nozares speciālisti arī nevar pateikt, cik liela ir īres tirgus tā sauktā pelēkā zona. To nezina arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), vēsta “360TV ZIŅneši”. Ievērojams skaits īpašnieku sev piederošos mājokļus joprojām izīrē nelegāli
Ja ir tukšs dzīvoklis, grēks šo situāciju neizmantot pie vispārējās dzīves dārdzības. Tamdēļ Jurijs savu mājokli izīrē un dara to legāli – viņš ir reģistrējis saimniecisko darbību un maksā nodokļus: “Dzīvokļu izīrēšana ir publisks pasākums, tie cilvēki, kuri liek publiskajos portālos sludinājumus, ir kā uz paplātes, tamdēļ nelegāli kaut ko darīt nav nemaz tik omulīgi.”
Par visiem 100 % Jurijs nevar apgalvot, bet viņam ir pārliecība, ka reiz par potenciālo īrnieku uzdevās VID darbiniece, lai viņu “izspiegotu”. “Bija atnākusi viena sieviete it kā skatīties dzīvoklīti, bet sāka uzdot jautājumus, kurus parasti īrnieki neuzdod. Beigu beigās viņai vēl iezvanījās telefons, viņa pacēla klausuli un teica: “Es atvainojos, es vēl esmu darbiņā!” Tad saprata, ko pateikusi. Bija pauze, ātri atvadījās, ka šis nebūs īstais variants.”
VID nenoliedz sludinājumu tekstu izsekošanu – dienests rūpīgi pēta fizisku personu reklāmas interneta portālos un sociālajos medijos. Vienlaikus VID analizē ziņas par personai piederošiem īpašumiem, tāpat naudas plūsmu kontā – atbilstību vai gluži pretēji – neatbilstību starp uzrādītajiem ienākumiem un izdevumiem. Izrādās, ka informāciju piegādā arī sūdzmaņi, turklāt nereti tieši no viņiem tā ir visnoderīgākā.
Inese Leičenko, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Nereģistrētās saimnieciskās darbības un uzraudzības daļas vadītāja atklāj, ka parasti tie ir vai nu bijušie īrnieki, vai acīgie kaimiņi, kuri sniedz šo informāciju.
Pērn VID bija aizdomas par 3385 fiziskām personām, kas, iespējams, izīrē nekustamo īpašumu, nereģistrējot saimniecisko darbību. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz šie izīrētāji tiek sodīti. Sākotnēji ir virkne jautājumu, paskaidrojumu un aicinājums šo biznesu legalizēt. Un vairums tad kļūst likumpaklausīgi. Tomēr, ja persona nozūd un dienestu ignorē, šādos gadījumos var piemērot sodu līdz 700 eiro.
Pērn sodītas 12, šogad jau 8 personas par informācijas nesniegšanu. Parasti jau esot tā – kā VID uz pēdām, tā saimnieciskā darbība tiek reģistrēta. Šobrīd to reģistrējušas vairāk nekā 45,6 tūkstoši personu, turklāt reģistrēto personu skaits ar katru gadu tikai pieaug. 2021.g. – 43%, 2022.g. – 57%, 2023.g. – 65 %
