Aizvadītajā diennaktī turpinājās sniega un ledus kušana. Ūdenslīmenis upēs lielākoties svārstījās, savukārt Kurzemes upēs paaugstinājās. Vēja ietekmē vējuzplūdu ietekmētajos upju un ezeru posmos krasi svārstījās ūdenslīmenis. Sinoptiķi nākuši klajā ar ziņām par turpmākajās dienās gaidāmo
Šonedēļ būs silts, vien atsevišķās naktīs negatīva gaisa temperatūra būs Latvijas austrumu daļā. Arvien biežāk būs nokrišņi, galvenokārt lietus. Intensīvi kusīs sniegs un ledus, palielināsies upju notece. Rietumu un centrālās daļas upēs ledus zaudēs savu izturību, pakāpeniski sāksies ledus uzlūšana, tuvākajās dienās ledus pārsvarā kusīs uz vietas. Februāra nogalē un marta sākumā sāksies arī ledus iešana un straujāka noteces palielināšanās arī centrālās un austrumdaļas upju baseinos.
Uz ledus atrasties ir bīstami!
Aizvadītajā diennaktī ūdenslīmenis Daugavas posmā Suraža-Polocka Baltkrievijā pazeminājās par 1…6 cm, posmā no Verhņedvinskas Baltkrievijā līdz Piedrujai ūdenslīmenis paaugstinājās par 12…23 cm, posmā no Krāslavas līdz Jēkabpilij ūdenslīmenis pazeminājās par 2…10 cm. Daugavas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties pazeminājās par 1…17 cm vai svārstījās, bet Indricā pie Brūnuļiem un Laucesā pie Lenderņas ūdenslīmenis paaugstinājās attiecīgi par 3 un 5 cm diennaktī. Gaujas posmā no augšteces līdz Valmierai ūdenslīmenis pazeminājās par 2…4 cm, bet posmā no Siguldas līdz lejtecei paaugstinājās par 1…6 cm. Gaujas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties pazeminājās par 4…13 cm vai svārstījās, bet Palsā pie Vilkzemniekiem ūdenslīmenis paaugstinājās par 8 cm diennaktī. Salacas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties pazeminājās par 3…4 cm, bet Rūjā pie Vilnīšiem paaugstinājās par 6 cm diennaktī. Lielupē posmā pie Mežotnes ūdenslīmenis pazeminājās par 1 cm, pie Staļģenes paaugstinājās par 3 cm, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai ūdenslīmenis paaugstinājās par 12…16 cm. Lielupes baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās vai pazeminājās par 1…10 cm diennaktī. Ventas augštecē ūdenslīmenis pazeminājās par 15 cm, bet posma no Vārdavas līdz lejtecei paaugstinājās par 3…10 cm. Citās Kurzemes upēs sniega un ledus kušanas ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās par 1…17 cm diennaktī.
Daugavā pie Suražas un Ullas saglabājās ledus sega, bet pārējā upē gar krastiem ir piesalas, bet upē iet vižņi. Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij izveidojusies ledus sega, vietām ir lāsmeņi. Laucesē pie Lenderņas, Rēzeknē pie Griškāniem un Pededzē pie Litenes saglabājusies ledus sega. Aiviekstē pie Lubānas, Ošā pie Kūleniekiem un Ogrē pie Lielpēčiem saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem. Citās upēs saglabājušās piesalas, kas kūst uz vietas. Gaujā pie Velēnas saglabājusies ledus sega, citos Gaujas posmos – gar krastiem piesalas, bet upē iet reti vižņi, lejtecē pie Carnikavas ir ledus sega ar torosiem. Tirzā pie Lejasciema saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, Palsā pie Vilkzemniekiem, Vaidavā pie Apes un Amatā pie Melturiem gar krastiem piesalas, dažviet iet reti vižņi. Salacā pie Mazsalacas un pie Lagastes gar krastiem piesalas, pie Lagastes arī iet reti vižņi.
Lielupē pie Mežotnes, pie Staļģenes un pie Slokas saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, no Jelgavas līdz Kalnciemam – ledus sega. Mēmelē piesalas, Mūsā pie Ustukiai izveidojies vaļums, bet pie Bauskas saglabājušās piesalas. Svētē pie Ūziņiem saglabājušās piesalas, ledus kūst uz vietas. Misā pie Lielveisiem saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, Bērzē pie Baložiem un Tērvetē pie Bramberģes – nepilna ledstāve. Kurzemes upēs lielākoties saglabājušās piesalas vai paliku piesalas, kas kūst uz vietas, Abavā pie Rendas saglabājusies nepilna ledstāve.
