Neatklāti noziegumi mājo sabiedrības apziņā gadiem ilgi, uzdodot sāpīgus jautājumus – kas notika, kā un kāpēc? Pat tad, kad oficiālās izmeklēšanas ir pārtrauktas, šie stāsti nepamet cilvēku prātus – tie iedvesmo raidierakstu, dokumentālo filmu veidotājus un interneta kopienas, kas turpina cīņu par taisnīgumu, vēsta kanāls “National Geographic”. Zudusī identitāte: pieci šausminoši un aizvien neatrisināti noziegumi
Mūsdienu tehnoloģijas, īpaši DNS analīze un pētnieciskā ģenealoģija, sniedz jaunas cerības rekonstruēt gadu desmitiem zudušas identitātes, tomēr joprojām ir stāsti, kuros pat vismodernākie rīki un metodes ir bezspēcīgas.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Tieslietu statistikas biroja dati atklāj šokējošu ainu – katru gadu ASV tiek atrasti aptuveni 4400 neidentificētu līķu, no kuriem apmēram 1000 paliek neatpazīti arī gadu vēlāk.
Savukārt ASV vadošā ģenētisko pētījumu organizācija “DNA Doe Project” apgalvo, ka kopā visā Amerikā morgos guļ ap 50 000 nenosauktu līķu. Sadarbojoties ar tiesībsargājošajām iestādēm, “DNA Doe Project” izmeklētāji risina biedējošas, apšaubāmas un sarežģītas lietas, lai atdotu vārdu mirušajiem un beidzot dāvātu mieru viņu tuviniekiem.
“National Geographic” aicina iepazīt piecus skaudrus un joprojām līdz galam neatrisinātus noziegumus!
Sieviete bez vārda: “Skaistule akā”
Viņas ķermeni atrada 1981. gadā, taču identitāti izdevās noskaidrot vien 38 gadus vēlāk – tieši tik ilgi Luīze Virdžīnija Pītersone Flešere bija zināma vien kā “Skaistule akā” jeb “Belle in the Well”.
Sievieti atrada pamestā fermā Ohaio laukos, ASV, paslēptu ūdens cisternā. Viens bija skaidrs – viņa tikusi nožņaugta, taču mirstīgo atlieku sadalīšanās pakāpe padarīja līķa identificēšanu neiespējamu. Neviens viņu nemeklēja, neviens nebija ziņojis par pazušanu, un tas nozieguma šķetināšanu tikai apgrūtināja.
Izmeklētājs Bils Neni veltīja teju visu savu karjeru, 40 gadus neatlaidīgi strādādams, lai noskaidrotu upures identitāti un pēc iespējas labāk izprastu notikušo. 2019. gadā viņa centieni beidzot vainagojās panākumiem un Luīze Flešere atguva savu vārdu.
Lai gan sievietes identitāte ir atklāta, slepkavas vārds aizvien nav zināms.
Kas notika Djatlova pārejas ekspedīcijā?
Nozieguma atrisināšanu var apgrūtināt ne vien upura identitātes noskaidrošana, bet arī neizprotami apstākļi. Viena no pasaulē slavenākajām mistērijām, kas kalpojusi par iedvesmu vairākām grāmatām, filmām, televīzijas seriāliem un pat videospēlei, joprojām glabā daudz neizskaidrojamu noslēpumu.
Jurijs Krivoniščenko, Ludmila Dubiņina, Zinaīda Kolmogorova – tie ir tikai daži no kopā deviņiem studentiem, kuri 1959. gada 27. janvārī devās Igora Djatlova vadītajā ekspedīcijā Urālu kalnos.
Trīs nedēļas vēlāk pārgājienam vajadzēja noslēgties, taču no studentiem nebija ne vēsts. Universitāte uz kalniem nosūtīja meklēšanas vienību. Brīvprātīgie, tostarp Mihails Šaravins, sekoja slēpju atstātajām pēdām. Ātri vien kļuva skaidrs, ka savu galamērķi, Otortena kalnu, grupa tā arī nebija sasniegusi. Šaravins ar kolēģiem uzgāja telti un jau dienu vēlāk atrada pirmās mirstīgās atliekas.
Aina liecināja par ko šausminošu. Telts bija uzšķērsta no iekšpuses, un papildus jau paredzamajām hipotermijas pazīmēm Dubiņinai un viņas komandas biedram Semjonam Zolotarjovam bija salauztas ribas, bet citiem studentiem – traumēts galvaskauss.
Grupas vadītājs Djatlovs gulēja sniegā, apskāvis bērza zaru, – apģērbts, bet bez apaviem. Vienai no studentēm uz ķermeņa bija izteikti zilumi. Diviem bija izdurtas acis, un vienai no jaunietēm vairs nebija mēles. Kas notikušo padara vēl neizprotamāku – dažu studentus drēbes klāja radiācijas pēdas. Daļa pazudušo tika atrasti vien dažus mēnešus vēlāk.
Par oficiālo nāves iemeslu tika atzīta hipotermija, taču neizskaidrojamo, brutālo savainojumu dēļ sabiedrība atteicās tam ticēt. Gluži kā daudzus neatrisinātos noziegumus, arī šo apvij dažādas sazvērestības teorijas, sākot ar savvaļas dzīvnieku uzbrukumu un militāru iejaukšanos līdz pat cīņai ar pārdabiskiem spēkiem. Viens no biežākajiem minējumiem – studentus pārsteidza lavīna, kā rezultātā viņi centās izkļūt no telts, panikā metās bēgt un tādējādi guva smagos savainojumus.
Pagaisusī bērnība: Madelēnas Makanas stāsts
Viens no pasaulē zināmākajiem bezvēsts pazudušajiem bērniem ir Madelēna Makana. Šodien viņai varētu būt 22 gadi – tas ir viss, kas zināms par 2007. gadā pazudušo trīs gadus jauno meitenīti.
Viņa kopā ar ģimeni pavadīja brīvdienas Portugālē. Kamēr vecāki vakariņoja, Madelēna kopā ar savu jaunāko māsu un brāli palika viesnīcas apartamentos pavisam netālu. Kad vecāki atgriezās, Madelēna bija pazudusi bez vēsts.
Laika gaitā izteiktas dažādas versijas par notikušo un iespējamajiem aizdomās turamajiem; viens no viņiem – Kristians Brikners – tā iemesla dēļ pašlaik izcieš cietumsodu. Par spīti izsludinātajai starptautiskajai meklēšanai, meitene aizvien nav atrasta.
Nāve smiltīs: Gilgo pludmales slepkavības
Vairākus gadus Longailendā, Nujorkas štatā, ASV, viena pēc otras bezvēsts pazuda sievietes. 2010. gadā, meklējot vienu no viņām, netālu no Gilgo pludmales tika uzietas vēl desmit citu cilvēku mirstīgās atliekas. Bija skaidrs, ka noziegumu visticamāk paveicis sērijveida slepkava. Mirušu sieviešu ķermeņi laiku pa laikam apvidū tika atrasti jau kopš 1993. gada, kad divi mednieki uzgāja Sandras Kostiljas līķi.
Izmeklēšanā atklājās, ka par saviem upuriem slepkava izvēlējies galvenokārt seksa industrijas darbinieces, taču starp nogalinātajiem bijis arī zīdainis un vīrietis, ģērbts sieviešu drēbēs. Upuru ķermeņa daļas vēlāk tika uzietas arī Uguns salā, kas atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā.
Liktenīgajā 2010. gadā netālu no pludmales tika atrastas arī Morīnas Breinardas-Bārnsas, Amberas Kostello, Meganas Votermenas un Melisas Bartelemī mirstīgās atliekas. Arī viņas strādājušas seksa industrijā un tiek dēvētas par “Gilgo četrinieku”. Toreizējais Safolkas apgabala kriminālpolicijas vadītājs Dominiks Varone bija novērojis starp upurēm zināmas līdzības. Viņas visas bija apmēram 20 gadus jaunas, īsa auguma un sniedza eskorta pakalpojumus tiešsaistē.
Tomēr ne visu upuru identitātes noskaidrošana noritēja viegli. Piemēram, 34 gadus vecās Kārenas Vergatas līķis kā otrais tika atrasts Uguns salā 1996. gadā, taču viņas identitāti ar jaunu DNS analīzes tehnoloģiju izdevās noskaidrot vien 2022. gadā.
Gilgo pludmales slepkavībās kopumā cietuši vismaz 11 upuri. No tiem septiņu, tostarp “Gilgo četrinieka”, nāvēs apsūdzēts 61 gadu vecais arhitekts Rekss Heiermens, taču viņš savu vainu nav atzinis nevienā no tām.
Vienīgie pierādījumi: kaste kaulu
DNS tehnoloģiju nozīme slepkavību risināšanā ir neatsverama. Tieši tādēļ dibināta bezpeļņas brīvprātīgo organizācija “DNA Doe Project”. Tās nosaukums atvasināts no angļu valodā lietotajiem “Jane Doe” un “John Doe” – pseidonīmiem, kas attiecināmi uz cilvēkiem, kuru identitāte nav zināma.
Ik gadu ASV morgos nonāk vairāk nekā 4 400 neidentificētu cilvēku. “DNA Doe Project” darbojas jau astoņus gadus, kuru laikā komanda centusies atšķetināt vairāk nekā 250 gadījumus un veiksmīgi atguvusi 140 cilvēku identitāti.
Starp tiem ir kāda sieviete, kuras mirstīgās atliekas pirms 38 gadiem atrastas Teksasā, ASV, ievietotas kastē. Desmitgades vēlāk policija sadarbībā ar “DNA Doe Project” atkārtoti pievērsusies slepkavības risināšanai, lai noskaidrotu – kas ir šī sieviete?
Zudusī identitāte: pieci šausminoši un aizvien neatrisināti noziegumi
Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram, X , Threads
