Klīniskās nāves pieredze (angļu val. Near Death Experience, NDE) ir brīdis, kad cilvēks tiek atzīts par klīniski mirušu, bet pēc kāda laika atgriežas dzīvē. Lorēnai Kanadejai, kurai tobrīd bija 39 gadi, tas notika pēc 24 minūtēm, un viņa atklāja, kas ar viņu šajā laikā noticis. Sieviete bija mirusi 24 minūtes un pamodās savā otrajā dzīvē
Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri pārdzīvojuši NDE, bieži apraksta pozitīvu pieredzi – redz savu dzīvi zibam acu priekšā, piedzīvo ārpusķermeņa sajūtas, sapņus vai meditācijas stāvokļus. Bet ko piedzīvoja Lorēna? Kas īsti notika?
Viņas sirds apstājās 2023. gada 7. februārī. Reddit platformas tiešsaistes jautājumu–atbilžu sesijā (AMA) viņa pastāstīja, ka pārdzīvoja pēkšņu sirds apstāšanos. Jau vairākus gadus viņa lietoja medikamentus epilepsijas kontrolei, taču mājās piedzīvoja lēkmi, kas izraisīja spēcīgas muskuļu kontrakcijas, samaņas zudumu un elpošanas apstāšanos.
Lorēna stāstīja:
“Man mājās pēkšņi apstājās sirds. Mans vīrs izsauca neatliekamo palīdzību un sāka veikt sirds masāžu. Ātrās palīdzības mediķiem bija nepieciešamas 24 minūtes, lai mani atdzīvinātu. Pēc 9 dienām intensīvās terapijas nodaļā ārsti secināja, ka esmu ‘kognitīvi saglabāta’, un smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumos netika konstatēti bojājumi. Arī EEG ir normāls, neraugoties uz epilepsijas vēsturi un vairāk nekā 30 minūšu ilgām krampju lēkmēm tūlīt pēc atdzīvināšanas.”
Viņas vīrs atrada Lorēnu, izsauca 911 un turpināja sirds masāžu līdz mediķu ierašanās brīdim. Ārsti atjaunoja viņas sirdsdarbību, četras reizes izmantojot defibrilatoru. Tiek uzskatīts, ka notikumu izraisīja komplikācijas pēc Covid infekcijas.
Pēc šīs pieredzes Lorēna saka, ka jūtas tā, it kā viņai būtu dota “otrā dzīve”. Intervijā Newsweek viņa atzina, ka neatceras konkrētas vīzijas vai tēlus, tomēr viņas apraksts par saskarsmi ar nāvi bija pārsteidzoši pozitīvs:
“Man ir sajūta, ka tas bija draudzīgi un mierpilni, lai gan nevaru aprakstīt nekādas formas vai tēlus. Es jutos it kā izšķīstot, un tas bija patiešām patīkami.”
Neraugoties uz to, ka konkrētas atmiņas par notikušo viņai nav, Lorēna piebilda:
“Man ir spēcīga miera sajūta par to laiku, kad biju bezsamaņā.”
Pēc atdzīvošanās viņa iemācījās priecāties par mazajām lietām – sākot no dušas līdz pat slimnīcas ēdienam.
“Atceros daudz mierīgu brīžu slimnīcā un pēc tās. Mani vairs nesatrauca lietas, kas agrāk šķita svarīgas. Es biju neprātīgi priecīga par tādām sīkām lietām kā siera burgeri. Viss šķita ļoti vienkāršs. Es jūtos, ka šī ir mana otrā dzīve. Tagad man ir divas dzimšanas dienas.”
Viņa skaidro:
“Savā pirmajā dzīvē biju ļoti individuālistiska un spēcīga. Šajā dzīvē mans skatījums uz pasauli ir pilnīgi mainījies, un es jūtos gana ērti – pārsvarā – paļaujoties uz citiem. Statuss un karjeras panākumi man vairs nešķiet tik svarīgi. Galvenais ir izdzīvošana, komforts un palīdzība citiem.”
Savā AMA viņa arī atklāja:
“Es nebiju reliģioza un neesmu pārliecināta, vai esmu tagad, bet noteikti esmu kļuvusi garīgāka.”
Lorēna ir izdevusi arī grāmatu “Independence Ave: How Individualism Killed Me and Community Brought Me Back”, kurā stāsta, kā atgūt līdzsvaru pēc notikuma, kas pilnībā mainījis dzīvi. Viņa uzsver, ka svarīgākais ir pamata prioritātes: miegs, veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, pārdomas un attiecības.
“Cenšos noiet 10 000 soļu dienā un reizi nedēļā doties pārgājienā tik tālu, cik spēju. Atvēlu daudz laika klusumam – lūgšanām vai meditācijai. Parasti eju gulēt ap plkst. 20.”
Sieviete bija mirusi 24 minūtes un pamodās savā otrajā dzīvē
