Aptaukošanās nav gribas trūkums, bet gan hroniska, daudzfaktoru slimība, kuras saknes meklējamas pat vēl pirms bērna dzimšanas — mātes uzturā un dzīvesveidā grūtniecības laikā. Aptaukošanās ietekmē cilvēka fizisko un psihisko veselību, dzīves kvalitāti, darba spējas un pat ekonomiku valstiskā līmenī. Aptaukošanās ārstēšana nav iespējama bez profesionālas medicīniskas pieejas — tā prasa ārstu, uztura speciālistu, psihologu un sabiedrības kopēju iesaisti. Ārsti: aptaukošanās sākas vēl pirms piedzimšanas
Latvijā vairāk nekā puse pieaugušo iedzīvotāju saskaras ar lieko svaru vai aptaukošanos — liekais svars ir aptuveni 34% iedzīvotāju, bet aptaukošanās – jau 20%. Tas nozīmē, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs cieš no slimības, kas būtiski palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, aknu un locītavu problēmām, kā arī onkoloģiskām un psihiskām saslimšanām.
Ārste endokrinoloģe Kristīne Ducena uzsver: “Aptaukošanās nav kosmētisks defekts, tas ir hronisks, zemas aktivitātes iekaisums, ko cilvēks nejūt, bet kas izraisa virkni slimību – no neauglības līdz onkoloģijai. Šī ir ilgtermiņa slimība, kurai nepieciešama regulāra terapija un ārsta uzraudzība.”
Zinātnieki jau pierādījuši, ka bērna aptaukošanās risks sāk veidoties mātes grūtniecības laikā. Ja topošā māte uzturā lieto neveselīgus produktus vai ēd pārāk daudz, bērnam jau piedzimstot ir izmainīti sāta un apetītes regulācijas mehānismi smadzenēs — tas nozīmē, ka viņam ir lielāka iespēja nākotnē ciest no liekā svara. Šī problēma ir globāla – kā liecina jaunākie dati žurnālā The Lancet, pirmo reizi vēsturē bērnu aptaukošanās līdz 5 gadu vecumam pārsniegusi nepietiekamu barošanu.
Latvijā, pēc ekspertu domām, trūkst efektīvas primārās profilakses – valsts neapmaksā uztura speciālistu un fizioterapeitu konsultācijas, skolās bērni joprojām tiek atbrīvoti no fizkultūras, un zināšanas par veselīgu dzīvesveidu netiek konsekventi īstenotas praksē. Būtiska problēma ir arī miega trūkums bērniem, ko pastiprina pārmērīga ekrānu lietošana vakarā, samazinot melatonīna līmeni un palielinot apetīti.
Ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs norāda, ka nosodoša attieksme pret cilvēkiem ar lieko svaru neko neatrisina: “Aptaukošanās ir slimība, nevis izvēle. Tā ir saistīta ar vairāk nekā 200 dažādām saslimšanām – ne tikai diabētu un sirds slimībām, bet arī depresiju, onkoloģiju un kognitīviem traucējumiem.” Viņš arī aicina ģimenes ārstus un pacientus nebaidīties runāt par svara jautājumiem: “Tas ir emocionāls temats, bet tieši saruna ar ārstu ir pirmais solis ceļā uz risinājumu. Pacientiem jābūt drosmīgiem, un ārstiem – aktīviem uzrunāt šo jautājumu.”
Kardioloģe, LU Medicīnas fakultātes asoc. prof. Iveta Mintāle akcentē, ka veselīga ēšana sākas ar cieņu pret sevi: “Ēšanas kultūra nozīmē — trīs reizes dienā, pie galda, bez ekrāniem, izjūtot, ko un kā ēd. Tas ir stāsts arī par cieņu pret savu laiku un ķermeni.” Viņa atgādina, ka daudzi pacienti nesaprot, ka elpas trūkums, svīšana vai nogurums bieži ir pirmie simptomi, kas norāda uz lieko svaru.
Endokrinoloģe Kristīne Ducena uzsver, ka informācijas trūkums vairs nav lielākā problēma – cilvēkiem pietrūkst motivācijas un atbalsta. “Pacientiem vajadzīga vide, kas palīdz mainīties — mazo soļu princips, kognitīvi biheiviorālā terapija, empātisks ārsts. Aptaukošanās ir slimība, kuras vadīšanai nepieciešams gan medikamentozs, gan psiholoģisks atbalsts.”
Ārstēšanas pieejas ir individuālas: sākot ar uztura un kustību ieradumu maiņu, līdz medikamentozai terapijai, kad tā ir nepieciešama. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzsver, ka pacientiem svarīgi nebaidīties par to runāt: “Ja redzam, ka problēma ir izteikta un dzīvesveida korekcija nav pietiekama, tad jāapsver arī medikamentoza ārstēšana, sadarbojoties ar speciālistiem – endokrinologiem vai kardiologiem.” Viņš atgādina, ka arī medikamentozā terapija ir daļa no ilgtermiņa ārstēšanas procesa, nevis īslaicīgs risinājums.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, LU prof. kardiologs Andrejs Ērglis atgādina, ka veselība nav tikai slimības neesamība, bet arī tuvāko cilvēku emocionālais līdzsvars: “Ja par savu veselību nerūpējamies, mēs kļūstam par slogu citiem — ģimenei, sabiedrībai, valstij. Tas ir ne tikai cilvēcīgi, bet arī ekonomiski svarīgi.”
Par šiem jautājumiem diskutēja ārsti biedrības “Par Sirdi.lv” rīkotajā izglītojošā sarunā “Vai viegli būt vieglam un veselam?”. Diskusijas mērķis – aktualizēt sabiedrībā izpratni par aptaukošanos kā nopietnu, ārstējamu slimību, kas prasa kompleksu pieeju un empātisku attieksmi.
Diskusijas ieraksts skatāms “Par Sirdi.lv” mājas lapā:
https://www.parsirdi.lv/diskusija-vai-viegli-but-vieglam-un-veselam-25-septembri/
