Diemžēl trešdiena mums nesusi arī kādu ļoti skumju vēsti

IN MEMORIAM

Inta Pujāte

02.05.1957.- 03.11.2025. Diemžēl trešdiena mums nesusi arī kādu ļoti skumju vēsti

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) trešdienas vakara ziņo par mākslas zinātnieces, pedagoģes  Intas Pujātes aiziešanu mūžībā.

Mūžībā aizgājusi viena no kompetentākajām mākslinieka Jaņa Rozentāla daiļrades pētniecēm. Mākslas zinātniece bija strādājusi gleznotāja J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā, un viņas kompetence sakņojās un veidojās saskarsmē ar gleznotāja piederīgajiem. Iepazīstot gleznotāja privāto korespondenci Intai Pujātei bija emocionāla un empatiska saikne ar 19.gs.beigu 20.gs. sākuma pilsoniskās sabiedrības radošiem centieniem.

Inta Pujāte no 1963. gada mācījusies Krimūnu astoņgadīgajā skolā (tag. Krimūnu pamatskola, Dobeles novads), Labvāržu astoņgadīgajā skolā (tag. Loborži, Vērēmu pagasts, Rēzeknes novads), Rēzeknes 5. vidusskolā (tag. Rēzeknes 5.pamatskola) un Rīgas 39. vidusskolā (Rīgas Juglas vidusskola), kuru absolvēja 1974.gadā.

Inta Pujāte no 1974.gada studēja T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Laima Reihmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1978), Elita Grosmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1977, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece), Silvija Grosa (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Laila Bremša (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1983-šobrīd) u.c.

Inta Pujāte 1979. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītāja Roma Bēma ar darbu “Ieskats Johana Kristiāna Broces daiļradē”.

Līdzās Intai Pujātei LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1979.gadā pie vadītāja Pētera Zeiles absolvēja Ivars Runkovskis ar diplomdarbu “Daži mākslas tēla vērtējuma aspekti latviešu padomju glezniecībā”, pie vadītājas  Genovevas Tidomanes absolvēja Dainis Bruģis ar diplomdarbu “Darba tēma 1920.-1930. gadu latviešu glezniecībā” un Baiba Eglāja (tag. AIG vadītāja) ar darbu “Latviešu grāmatu grafika 19. un 20. gs. mijā”, pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Silvija Grosa (Rozentāle, šobrīd LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe) ar diplomdarbu “Rīgas jūgendstila arhitektūras plastiskie rotājumi”,  pie vadītāja Herberta Dubina absolvēja Inessa Riņķe ar darbu “Дизайн игрушки” un Bremša Laila ar diplomdarbu “Daži aspekti pilsētas vizuālajā izveidē Latvijas PSR”, pie vadītājas Tatjanas Kačalovas absolvēja Vizma Legzdiņa (Kuka) ar darbu “Lielajā tēvijas karā kritušo padomju karavīru kapu piemiņas ansambļi Latvijas PSR”, pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Zigrīda Lāce “Anša Cīruļa devums latviešu lietišķajā mākslā” un Irēna Kļaviņa ar darbu “T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstiliju dekoratīvās noformēšanas nodaļa” u.c.

Jāatzīmē, ka līdzās Intai Pujātei, LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu pie pedagoģes Laimas Reihmanes absolvēja Māra Lāce (šobrīd  LNMM vadītāja) ar darbu “Oforts latviešu padomju grafikā”. Pie vadītāja Herberta Dubina absolvēja Mado Strautmane ar darbu “Par dažiem latviešu dizaina materiālās izteiksmes avotiem”; pie vadītāja Pētera Zeiles absolvēja Ingrīda Stērģe ar diplomdarbu “V. I. Ļeņina tēls latviešu padomju monumentālajā tēlniecībā”, pie vadītāja Roma Bēma absolvēja Sandra Smagara ar diplomdarbu “Jāņa Liepiņa dzīve un daiļrade”, Sarmīte Lapsa ar darbu “Johans Lēberehts Eginks. Dzīve un darbība”, Valda Knāviņa ar darbu “Pastelis latviešu glezniecībā”; pie vadītājas Emīlijas Jaunzemes  absolvējaTatjana Slobodčikova “Журнальная и газетная графика в Латвии во второй половине XIX века”, pie vadītājas Genovevas Tidomanes absolvēja  Inese Lauberte ar diplomdarbu “Latviešu sarkano strēlnieku tēma latviešu padomju glezniecībā”, pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Olga Garrosa ar darbu “Ювелирные украшения в современном декоративно – прикладном искусстве Латвии”  un Rudīte Babra ar iplomdarbu “Kombināta “Māksla” izaugsme 35 gadu laikā”; pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Irēna Bužinska ar diplomdarbu “Latviešu padomju portreta kolekcija LPSR Mākslas muzejā.

Inta Pujāte 2024. gadā LMA aizstāvēja promocijas darbu “Fotogrāfija Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā”. Promocijas darba vadītāja bija Laila Bremša. Oficiālie recenzenti: Dr. art. Stella Pelše, Latvijas Mākslas akadēmija Mākslas vēstures institūts, Dr. hist. Tālis Pumpuriņš, Vidzemes augstskola, Dr. art. Katrīna Teivāne, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Studējot LMA, Inta Pujāte publicējusi rakstus presē, piem., laikrakstos “Padomju Jaunatne”, “Studentu velte” (1977.10.29.) u.c.

Pēc LMA absolvēšanas, I. Pujāte no 1979.-1989. gadam strādāja bij. J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja filiālē: J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā (tag. Memoriālo muzeju apvienības Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). Strādājot J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā, iezīmējās Intas Pujātes interešu loks – Latvijas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma mākslas izpēte. Inta Pujāte veidoja nozīmīgas Latvijas māksliniekiem un mākslas zinātniekiem veltītās izstādes: “Voldemāram Markovam (Matvejam) – 105” (1982), “Borisam Viperam -95” (1983), “Romānam Sutam-90” (1986), “Janim Rozentālam – 120” (1986).

No 1983.gada I. Pujāte iesaistījās J.Rozentāla kapa pieminekļa meta izstrādes procesā, pārvaldot un analizējot pieejamo fotodokumentāciju. Pieminekļa projekts tika izstrādāts 1984.gadā kā LMA Tēlniecības nodaļas diplomdarbs, tēlnieks Igors Dobičins, diplomdarba vadītājs, tēlnieks Alberts Terpilovskis (1922-2002). Piemineklis ir uzstādīts gleznotāja Jaņa Rozentāla ģimenes atdusas vietā,  Rīgas 2. Meža kapos (1986, tēlnieks Igors Dobičins, arhitekte Ruta Dobičina, izgatavots un atliets bronzā bij. LPSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla”).

Inta Pujāte veicināja tēlnieku Igora Dobičina un Viktora Suškeviča darbu izstādi J.Rozentāla un R.Blaumaņa memoriālajā muzejā (1984).

Inta Pujāte līdzās darbam muzejā darbojās bij. LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā (LZAVLI, tag. LU Latviešu valodas institūts) kā zinātniskā līdzstrādniece. LZAVLI strādāja nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce (LZAVLI vadītāja 1975-1988, pētniece 1988-1992), Elita Grosmane, Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011), Laila Bremša, Ruta Čaupova (1939-2025; LZAVLI pētniece  1972-2002) u.c.

Inta Pujāte no 1993.gada strādāja Latvijas Republikas Saeimas Informācijas nodaļā par bibliotekāri.

Inta Pujāte no 1982.-1985.gadam bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliotekāru nodaļas pedagoģe (tag. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte), bet no 2006. gada Inta Pujāte bija lektore LMA Latgales filiālē – Ikonogrāfijā, Rietumeiropas mākslas vēsturē un Tuvo reģionu mākslā.

Inta Pujāte no 2013. gada vadīja LMA lekciju kursu “Fotogrāfijas vēsture”.

Studiju procesā lieliski izmantoja tās zināšanas, kuras bija ieguvusi mākslas vēstures pētniecības laikā. Studentiem sniedza vispusīgas zināšanas mākslas vēsturē un organizēja studiju procesu papildinošas ekskursijas pa Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Inta Pujāte bija LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) pētniece. LMA MVI institūta direktore ir Dr. Kristiāna Ābele, darbojas mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš, Elita Grosmane, Stella Pelše, Daina Lāce, Anna Ancāne, Sniedze Kāle, Vija Strupule u.c.

Inta Pujāte ir autore izdevumiem un šķirkļiem izdevumos:

• Izdevums “Janis Rozentāls” (1990, sastādīja un teksts Inta Pujāte, “Liesma”);
• Izdevums “Janis Rozentāls. Reprodukciju albūms” (1991, sastādīja un teksts Inta Pujāte, mākslinieks Atis Kļaviņš (1938-2019), foto Andrejs Toše (1938-1993), “Liesma”);
• Izdevums “Dzīves palete. Jaņa Rozentāla sarakste” (1997, sastādīja Inta Pujāte, Anita Putniņa-Niedra, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja izdevniecība “Pils”);
• Izdevums “Saimes nams” (1998, sastādīja Inta Pujāte, izdevējs Latvijas Republikas Saeimas Kanceleja;
• Šķirklis “Iluzorā pasaule. Fotogrāfija un portrets 19. gadsimtā” izdevumā “Portrets Latvijā. 19. gadsimts” (2014, sast. Dainis Bruģis, Inta Pujāte, “Neputns”);
• Šķirklis “Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portrets” izdevumā “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs” (2015, sastādīja Sanita Stinkule, dizains Anta Pence “Neputns”);
• Izdevums “No Saldus līdz Romai. Jan̦a Rozentāla darbi Saldus muzeja kolekcijā ” (2016, sastādīja Inta Pujāte, izdeva Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs);
• Pujātes sagatavoja šķirkli “Domu un sapņu pilnais mākslinieks. Jaņa Rozentāla fotokolekcijas vēstījums” iekļauts izdevumā “Janis Rozentāls” (2017, sastādītājas Aija Brasliņa, Laima Slava, dizains Inga Ģibiete, “Neputns”);
• Šķirklis “Gaismas rakstītais un gleznotais portrets Latvijā 20. gs. pirmajā pusē” izdevumā “Portrets Latvijā.20. gadsimts. Sejas izteiksme” (2018, sast. Ginta Gerharde-Upeniece, dizains Inga Ģibiete, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs);

Inta Pujāte ir autore krājumiem:

• Šķirklis “Ieskats J.K.Broces daiļradē” krājumam “Latviešu tēlotāja māksla” (1981, sastādīja Skaidrīte Cielava (1920-2005), “Liesma”);
• Šķirklis “J.Rozentāla iespiedgrafika” krājumam “Jūgendstilam -100 ” (1991);
• Šķirklis “Arhitektūras fotogrāfija Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā” krājumam “Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks” (2025, sast. Silvija Grosa, zinātniskā redaktore Kristiāna Ābele, dizains Annija Grosa, izdevējs: Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība) u.c.

Inta Pujāte veidojusi publikācijas žurnālos:

• “Liesma” “Māra” par keramiķi, pedagoģi Māru Muižnieci Nr.11 (01.11.1979.)
• “Grāmata”, “Janis Rozentāls un simbolisms” (Nr.3, 1991.) u.c.

Inta Pujāte bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā no 1982.gada un bija LMS biedre, un tika uzņemta ar mākslas zinātnieku Rutas Čaupovas, Tatjanas Kačalovas, Roma Bēma rekomendācijām, LPSR Zinātņu akadēmijas Literatūras un Mākslas mantojuma pētīšanas un izdošanas kompleksās programmas zinātniskās padomes priekšsēdētāja, vēsturnieka Viļa Samsona (1920-2011) parakstītu izziņu,  J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja direktores Marijas Veršanes (1927-2006) parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas vietnieces, mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs lēmums 43/4.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieces Intas Pujātes tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanas no mākslas zinātnieces Intas Pujātes notiks š.g. 8. novembrī plkst. 11.00 Ilzeskalna kapličā un bēru ceremonija norisināsies Vārkaļu (Vōrkaļu) kapos, Ilzeskalna pagastā.