“Diabēta vēders” – ko tas nozīmē veselībai?

Saikne starp aptaukošanos un cukura diabētu ir labi pierādīta. Taču vienlaikus brīdī, kad lieki kilogrami sāk krāties pārmēru, ir kāds konkrēts svarā pieņemšanās veids, kas, ārstu skatījumā, ir sevišķi veselībai kaitējošs. Endokrinologi to dēvē par “diabēta vēderu”. “Diabēta vēders” – ko tas nozīmē veselībai?

“Diabēta vēders nav veselības stāvoklis vai diagnoze, bet gan medicīniskais slengs lielākam vēdera apkārtmēram,” skaidro endokrinoloģe “Veselības centru apvienībā” (VCA), “Diabēta centrā”, Latvijas Diabēta federācijas priekšsēdētāja Dr. med. Indra Štelmane: “Šie konkrētie tauki ap vidukli, kas burtiski iespiežas dziļāk vēdera dobumā un apņem iekšējos orgānus  –  aknas, apzarni, aizkuņģa dziedzeri, sirdi, nieres u.c. –, tiek saukti par viscerālajiem jeb slēptajiem taukiem. Tie var sablīvēties ap iekšējiem orgāniem, tādējādi īpaši kaitējot veselībai.” Šāda veida tauku uzkrāšanās var gan palielināt 2. tipa diabēta attīstības risku, gan arī biežāk tā sastopama cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu – tieši tāpēc viscerālos taukus mēdz dēvēt par “diabēta vēderu”. Speciāliste piebilsts, ka viscerālie tauki var uzkrāties asinsvadu sieniņās,  artērijās un ir saistīti ar lielāku sirds slimību un insulta risku.

Kas ir viscerālie tauki?

Neliels daudzums ķermeņa tauku ir pat veselīgs, taču ne visi tauki ir vienādi. Viscerālie tauki ir ķermeņa tauku veids, kas atrodas vairāku svarīgu orgānu tuvumā, tostarp aptverot:

• aknas,
• kuņģi,

Viscerālos taukus dažkārt sauc arī par “aktīvajiem taukiem”, jo tie var veicināt nopietnu veselības problēmu risku.

Tomēr jāņem vērā, ka apaļīgs vēders vai pilnīgs viduklis ne vienmēr liecina par viscerālajiem taukiem. Tikpat labi tie var būt arī zemādas tauki.

Kā tos atšķirt?

Zemādas tauki, kas veidojas arī uz rokām un kājām, ir vieglāk saskatāmi un sataustāmi. Viscerālie tauki faktiski atrodas vēdera dobumā un ar aci nav redzami.

Kā nosaka viscerālos taukus?

Precīzi diagnosticēt viscerālo tauku esamību var ar datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu palīdzību.

Taču visbiežāk speciālisti izmanto vispārīgas vadlīnijas, lai novērtētu viscerālo tauku apjomu un radītos veselības riskus.

Dažādi pētījumi liecina, ka aptuveni 10 % no ķermeņa taukiem ir viscerālie. Attiecīgi ir piemērojama vienkārša formula: izmērot kopējo ķermeņa tauku daudzumu un atņemot no tā 10 %, var novērtēt viscerālo tauku daudzumu.

Vēl viens vienkāršs veids ir izmērīt vidukļa apkārtmēru. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendēto, vidukļa un gurnu attiecība virs 0,85 sievietēm un 0,90 vīriešiem norāda uz vēdera dobuma aptaukošanos.

Svarīgi saprast, ka liela viscerālo tauku uzkrāšanās palielina risku saslimt ar vairākām nopietnām un dzīvībai bīstamām slimībām, dažas no tām:

• sirdslēkme un sirds slimības;
• insults;
• krūts vēzis;
• kolorektālais vēzis;
• Alcheimera slimība;
• tipa cukura diabēts.

Kāpēc “diabēta vēders” palielina 2. tipa diabēta risku?

Lai gan precīzs iemesls, kāpēc viscerālie tauki palielina 2. tipa diabēta risku, joprojām tiek pētīts, dažus no tiem pavisam droši var nosaukt. Kā vienu no tiem endokrinoloģe min faktu, ka šāda veida tauki var ietekmēt to, kā organisms metabolizē glikozi, un, attiecīgi, tie var paaugstināt glikozes līmeni asinīs.

Pastāv arī saistība starp pārmērīgu aknu tauku daudzumu (to mēdz saukt arī par aknu aptaukošanos vai taukaino hepatozi ) un viscerālajiem taukiem. Tas tāpēc, ka šie tauki var ietekmēt aknu darbību un veicināt iekaisumu, kas, attiecīgi, var ietekmēt insulīna metabolismu, kā rezultātā attīstās insulīna rezistence.

“Viscerālie tauki ir bīstamāki nekā tie, ko varam saskatīt spogulī. Tie mijiedarbojas ar vielmaiņu, iekaisuma procesiem un hormonālo sistēmu, tādēļ cilvēks bieži pat nenojauš, ka organismā jau notiek pārmaiņas. Tās ļauj pamanīt analīzes – cilvēkiem ar palielinātu viscerālo tauku daudzumu ir raksturīgs paaugstināts holesterīna, triglicerīdu un glikozes līmenis tukšā dūšā, insulīna rezistence, izmainīti aknu rādītāji. Tāpēc regulāras analīzes ir tikpat svarīgas kā svara un vidukļa apkārtmēra kontrole. Savlaicīgi atklātas izmaiņas ļauj novērst smagākas sekas – sākot no 2. tipa cukura diabēta līdz sirds un asinsvadu slimībām,” norāda ārste Jana Osīte, “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja.

Vai svara  kontrole var samazināt 2. tipa diabēta attīstības risku?

Edokrinoloģe Indra Štelmane pārliecinoši apgalvo – svara zaudēšana var samazināt 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Proti, ja jau ir izveidojušās liekā svara, aptaukošanās vai “diabēta vēdera” pazīmes, pat 5 % līdz 10 % svara zaudēšana gada laikā var palīdzēt risku samazināt.

Kas nepatīk “diabēta vēderam”?

Viscerālie tauki ir ārkārtīgi uzņēmīgi pret:

• vingrošanu un kustēšanos,
• diētu,
• dzīvesveida izmaiņā, kas palīdz uzturēt veselīgu svaru.

Ja iespējams, vingrojiet vai aktīvāk kustaties vismaz 30 minūtes katru dienu, iekļaujot gan kardiovingrinājumus, gan spēka treniņus. Kardiovingrinājumi ietver aerobo slodzi jeb sirds noslogošanu, piemēram:

• riteņbraukšanu;
• skriešanu;
• enerģisko soļošanu vai nūjošanu.

Šis fizikās slodzes veids ātrāk sadedzinās taukus.

Savukārt spēka treniņi kalorijas sadedzinās lēnāk, taču laika gaitā šis efekts uzkrāsies, jo muskuļi kļūs stiprāki un patērēs vairāk enerģijas. Vienlaikus svarīgi ievērot veselīgu, sabalansētu uzturu. Ko tas nozīmē? Ieteicams iespēju robežās izslēgt no ēdienkartes pārtikas produktus ar augstu cukura, sāls un hidrogenizēto tauku saturu, kas lielā daudzumā sastopami ātrās ēdināšanas produktos. Vēlams iekļaut uzturā vairāk pilngraudu produktu, liesu olbaltumvielu avotu, dārzeņu un pākšaugu – piemēram, pupiņas un lēcas.

Domājot par dzīvesveida izmaiņām, jāatceras, ka stresa hormons kortizols var palielināt viscerālo tauku uzkrāšanos organismā, tāpēc milzīga nozīme ir stresa mazināšanai!

Sākt ar riska faktoru izvērtēšanu

Zināšanas un savlaicīga rīcība ir labākā profilakse, tāpēc pirmais solis ir cukura diabēta rašanās riska faktoru apzināšanās. Lielākā daļa iedzīvotāju apzinās dzīvesveida nozīmi, vērtējot cukura diabēta riska faktorus. Liekais svars (72 %), mazkustīgums (67 %) un cukura pārmērīga lietošana (63 %) iedzīvotāju vērtējumā visbiežāk tiek minēti kā cukura diabēta rašanās riska faktori, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja*. Ģenētiskie un vecuma riski tiek atzīti ievērojami retāk – 2. tipa cukura diabēts tuvam radiniekam (41 %) un vecums virs 45 gadiem (21 %). Paaugstināts asinsspiediens kā riska faktors minēts 40 % aptaujāto atbildēs. Un tikai neliela daļa (6%) iedzīvotāju atzīst, ka nezina galvenos cukura diabēta rašanās riskus.

*Reprezentatīvu aptauju 2025. gada oktobrī veica pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 1545 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.