2026. gads Latvijas debesīs būs viens no interesantākajiem un iespaidīgākajiem astronomisko novērojumu jomā pēdējā desmitgadē. Daļējs Saules un Mēness aptumsums – interesantākie notikumi Latvijas debesīs 2026. gadā
Februārī un marta sākumā būs redzama tā sauktā planētu parāde, kad vakaros nelielā attālumā cita no citas rietumu pusē būs redzamas četras spožākās planētas. Savukārt augustā būs novērojams gan daļējs Saules, gan daļējs Mēness aptumsums. Turklāt 12. augusta Saules aptumsums Spānijā būs novērojams kā pilns Saules aptumsums, un tas būs pirmais kontinentālajā Eiropā novērojamais pilnais Saules aptumsums kopš 1999. gada. Nākamajā gadā būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Merkurs, Venera, Marss, Jupiters un Saturns. Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī. Kaut arī nākamais gads būs pēdējais gads pašreizējā Saules aktivitātes ciklā, kad Saules aktivitāte ir augsta, aizvien būs pietiekami liela iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi, tādēļ Latvijā varētu būt redzamas ziemeļblāzmas. To novērošanai tradicionāli vislabvēlīgākie apstākļi būs ap astronomiskā pavasara un astronomiskā rudens sākumu. Astronomiskais pavasaris sāksies 20. martā, astronomiskā vasara – 21. jūnijā, astronomiskais rudens – 23. septembrī, astronomiskā ziema – 21. decembrī.
2026. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, no kuriem Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens daļējs Mēness aptumsums. 12. augustā Grenlandi, Atlantijas okeānu, Islandes rietumus un Spānijas vidieni šķērsos pilna Saules aptumsuma josla. Latvijā šis aptumsums būs novērojams kā daļējs Saules aptumsums, kas Rīgā sāksies plkst. 20:06 un būs redzams līdz plkst. 21:11, kad Saule Rīgā norietēs. Aptumsuma maksimālā fāze (0,84) būs plkst. 20:58, tādēļ novērotājiem pie jūras Latvijā būs unikāla iespēja redzēt rietošu Saules sirpi. Jau pēc divām nedēļām 28. augustā Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Rietumāzijā, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kura maksimumā būs aptumšots gandrīz viss Mēness disks. Latvijā būs novērojams šī aptumsuma sākums. Rīgā tas sāksies plkst. 5:34, bet plkst. 6:22 Mēness rietēs brīdī, kad aptumšota būs aptuveni puse no Mēness diska. 2026. gada 17. februārī Antarktīdu un Indijas okeāna dienvidus šķērsos gredzenveida Saules aptumsuma josla. Savukārt 3. martā Austrumāzijā, Austrālijā, Klusajā okeānā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs redzams pilns Mēness aptumsums. Latvijā abi šie aptumsumi nebūs novērojami.
2026. gads būs piemērots Saulei tuvākās planētas Merkura novērojumiem, kurš vakaros būs redzams februāra otrajā pusē. No rīta Merkuru varēs novērot novembra otrajā pusē. Saules sistēmas visspožākā planēta Venera būs novērojama vakaros no februāra līdz augusta vidum, bet novembrī un decembrī Venera būs redzama no rītiem pirms saullēkta. 9. jūnijā pēc saulrieta Venera atradīsies 1,5 grādu attālumā no Jupitera un abas spožākās planētas veidos skaistu spīdekļu pāri vakara debesīs. Marss būs novērojams rītos jūnijā un jūlijā, no augusta līdz septembrim – nakts otrajā pusē, bet no oktobra līdz decembrim – visu nakti. 16. novembra rītā Marss atradīsies 1 grāda attālumā no Jupitera, abām planētām veidojot izteiksmīgu spīdekļu pāri Lauvas zvaigznājā. Jupiters no janvāra līdz jūnija vidum būs redzams augstu debesīs vakaros, no septembra līdz novembrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet decembrī – visu nakti. Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros. Atbilstoši pašreizējām prognozēm aprīlī varētu būt redzama komēta C/2025 R3 (PANSTARRS), taču tās novērošanai visdrīzāk būs nepieciešams binoklis.
Pēdējos gados aizvien palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ ļoti bieži naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan būtiski traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā un organizē regulāras informatīvas tiešsaistes sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē www.lab.lv.
SIA “StarSpace” nodarbojas ar astronomijas popularizēšanu, tās vietne www.starspace.lv ir vienīgais interneta resurss, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā.
