Pēc maz gulētas nakts pamosties sagurušam ir nepatīkami pats par sevi, taču jauns pētījums apstiprinājis, ka sekas sniedzas daudz tālāk par nākamo dienu. Ja naktī guli mazāk par šo – tas var saīsināt dzīvi par vairākiem gadiem
Saskaņā ar Oregonas Veselības un zinātnes universitātes (OSHU) veikto pētījumu, nepietiekams miegs var pat “saīsināt jūsu dzīvi par vairākiem gadiem” — piešķirot tumši ironisku nozīmi teicienam “izgulēsies kapā”.
Izmantojot Slimību kontroles un profilakses centra ASV mēroga iedzīvotāju veselības paradumu aptaujas datus, pētnieki salīdzināja respondentu atbildes ar viņu dzīves ilguma rādītājiem konkrētajos reģionos.
Izrādījās, ka bez smēķēšanas, miegs, kas ir īsāks par septiņām stundām naktī, ir faktors, kas visciešāk saistīts ar agrāku mirstību — ietekmējot ilgmūžību vairāk nekā uzturs, fiziskās aktivitātes, sociālekonomiskais statuss vai vientulība.
“Es negaidīju tik spēcīgu korelāciju ar paredzamo dzīves ilgumu,” atzina pētījuma vadošais autors, OSHU asociētais profesors Endrjū MakHils (Andrew McHill, Ph.D.).
“Vienmēr esam zinājuši, ka miegs ir svarīgs, taču šis pētījums to parāda ļoti skaidri: cilvēkiem tiešām vajadzētu censties gulēt septiņas līdz deviņas stundas, ja tas vien iespējams.” MakHils atzina, ka rezultāti esot “pārsteidzoši”, piebilstot, ka pat viņam kā miega psihologam, kurš labi pārzina atpūtas trūkuma ietekmi uz veselību, bija iespaidīgi redzēt statistiku tik viennozīmīgu.
Pētījums, kas publicēts žurnālā SLEEP Advances, ir pirmais, kas katrā ASV štatā parāda sakarību starp miegu un paredzamo dzīves ilgumu pa gadiem.
Tas nozīmē, ka reģioni, kuros novērotas novirzes no normas konkrētos periodos, tagad var tikt mērķtiecīgi pētīti, palīdzot precīzāk noskaidrot, kāpēc miegs un mirstība ir tik cieši saistīti. Pirms jauniem zinātniskiem atklājumiem, MakHils uzsver: šis pētījums atgādina, cik svarīgi ir piešķirt prioritāti miegam “tikpat lielā mērā kā tam, ko ēdam vai kā vingrojam”.
“Dažkārt mēs uzskatām, ka miegu var atlikt uz vēlāku laiku vai kompensēt brīvdienās,” viņš piebilda. “Taču laba nakts atpūta uzlabo ne tikai pašsajūtu, bet arī pagarina dzīvi.”
Cik daudz miega vajadzīgs naktī?
NHS rekomendē pieaugušajiem gulēt 7–9 stundas naktī, taču ideālais miega daudzums var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp vecuma.
Piemēram, bērniem līdz 12 mēnešiem ieteicams gulēt 12–16 stundas, skolas vecuma bērniem 9–12 stundas, bet senioriem virs 65 gadiem — 7–8 stundas.
“Miega vajadzība ir kā augums — mēs visi esam atšķirīgi, un to lielā mērā nosaka ģenētika,” iepriekš skaidrojis miega pētnieks Dr Nīls Stenlijs (Neil Stanley). “Apmēram no četrām līdz vienpadsmit stundām var uzskatīt par normu, taču pat viena stunda mazāk nekā nepieciešams var radīt izmērāmu ietekmi uz fizisko un garīgo veselību.”
Ņemot vērā iespējamās veselības sekas, būtu vēlams censties pieturēties vismaz pie “burvju minimuma” — septiņām stundām. Ja tas nav iespējams, Dr Stenlijs iesaka sekot savai pašsajūtai: ja jūtaties noguris gandrīz katru dienu, tā ir nepārprotama zīme, ka gulēts tiek par maz.
Ja naktī guli mazāk par šo – tas var saīsināt dzīvi par vairākiem gadiem
