Diemžēl sestdienā saņemta arī kāda sēru vēsts

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par mākslas zinātnieces, muzeja darbinieces Ilzes Konstantes aiziešanu mūžībā. Diemžēl sestdienā saņemta arī kāda sēru vēsts

Ilze Konstante bijusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja, monumentālu mākslas pētījumu, monogrāfiju, periodikas izdevumu par vizuālo mākslu un māksliniekiem 20. gs. 2. pusē Latvijā autore. Kā muzeju apvienības vadītāja veicinājusi jauno mākslas zinātnieku iesaisti muzeja darbā, sadarbību ar māksliniekiem un mākslas organizācijām Latvijā un trimdas māksliniekiem. Būtisks Ilzes Konstantes veikums bija muzeja izdevniecības “Doma” un datoru centra izveide kopā ar dzīvesbiedru, mākslas zinātnieku Zigurdu Konstantu.

Kā nozīmīgākais Ilzes Konstantes devums vizuālās mākslas norišu pētniecībā, jāatzīmē izdevums “Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā. 1940-1956” (2017, “Neputns”). Par šo darbu mākslas zinātniece saņēma apbalvojumu “Dienas balva kultūrā 2017”.

Ilze Konstante (Strazdiņa, Zarahoviča) no 1947. gada mācījās bij. Rīgas Leona Paegles 1.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija) un to beidza 1958. gadā. No 1958. gada mācības turpināja Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā Kultūras namu un klubu darbinieku specialitātē (tag. Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas Kultūras un mākslas procesu organizēšanas specialitāte). Pēc tehnikuma beigšanas Ilze Konstante no 1960.-1961. gadam strādāja Kuldīgas rajona Īvandes ciemā (tag. Īvandes pagasts, Kuldīgas novads) par kultūras nama vadītāju un 1961. gadā uzsāka darbu LPSR kinofikācijas un filmu iznomāšanas kantorī par laboranti un subtitru iespiešanas meistari, ko turpināja līdz 1966. gadam.

No 1963. gada Ilze Konstante līdzās darbam kinofikācijas un filmu iznomāšanas kantorī studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas Mākslas vēstures un teorijas specialitāte). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Rasma Lāce (1923-2008; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1959-1970, 1972-1999), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984 lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1982), Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs) u.c.

1966. gadā Ilze Konstante uzsāka darbu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā par zinātnisko līdzstrādnieci.

Mākslas zinātniece absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu 1969. gadā ar diplomdarbu “Latvijas PSR Akadēmiskās operas un baleta scenogrāfija. 1940.-1968.g.”, vadītāja Emīlija Jaunzeme. Līdzās Ilzei Konstantei LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Ruta Čaupova (Žuniņa, 1939-2025) ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā”. Pie vadītāja Herberta Dubina absolvēja mākslas zinātnieks, pedagogs Voldemārs Ansulis (1919-1997) ar darbu “Latviešu padomju lietišķi dekoratīvās mākslas attīstības un stilistisko iezīmju problēmas”. Pie vadītājas Rasmas Lāces absolvēja Zaiga Kuple ar darbu “Raiņa lugu ilustrētie izdevumi”, Skaidrīte Cielava (1920-2005) ar diplomdarbu “Latviešu stājglezniecība no 1907.-1917. gadam” un Mirdza Vilka (1940-1978) ar darbu “Rīgas Meža kapu skulptūra”. Pie vadītāja Roma Bēma absolvēja Alberts Eglītis ar darbu “Roberts Stārosts” un Katrīna Freimane (Vītola) ar darbu “Rīgas Doma dekoratīvo kokgriezumu kolekcija”. Pie vadītājas Genovevas Tidomanes absolvēja Svetlana Hajenko (1941-2013) ar darbu “Tēlotājmāksla kā skolēnu audzināšanas līdzeklis”, Laima Reihmane ar darbu “Rihards Zariņš”, Skaidrīte Roginska ar diplomdarbu “Latviešu padomju kokdzelēji”. Pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Mirdza Santiņa (Landratova) ar darbu “Tukuma keramika”, Brigita Sturme (1940-2016) ar darbu “Ādas mākslinieciskā apstrāde Latvijā laikā no 1940. gada līdz mūsu dienām”, Taisija Poluikēviča  (1937-2002) ar diplomdarbu “Rīgas rūpnīcu padomju porcelāns”. Pie vadītāja Jurģa Skulmes absolvēja Māra Ukstiņa (Markēviča, 1938-2012) ar darbu “Klusās dabas žanrs latviešu padomju glezniecībā”, Ļusja Ulaseviča ar darbu “Latviešu estamps no 50. gadu otrās puses”. Savukārt Leonards Klimovičs ar darbu “Materiāli par V.I.Ļeņina tēlojumu Latviešu padomju mākslā” absolvēja pie vadītājas Tatjanas Kačalovas, un Dace Strazdiņa absolvēja ar darbu “Ekskursiju vadonis pa Vecrīgu” pie vadītāja, arhitekta Vladimira Šalajeva.

Ilzei Konstantei tika piešķirts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās par darbu “Leonīds Mauriņš” (1993, LMA).

Līdz 1976. gadam Ilze Konstante strādāja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Šajā laikā muzeja ekspozīciju noformējumu un grafisko dizainu veidoja LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” / Dekoratīvās mākslas kombināta Noformēšanas ceha mākslinieki, interjera dizaineri, kā Voldemārs Lazdiņš, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš (1948-2021), Andris Melbārdis (1941-2001), Olafs Jēkabsons (1932-2014), Jānis Puciriuss (1938-2023) un Imants Straupe, kas darbojās mākslinieka Kurta Fridrihsona (1911-1991) vadībā.

No 1976.-1987. gadam mākslas zinātniece Ilze Konstante bija Latvijas Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas (LMMIAD, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) Valsts Mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā. Tolaik LMMIAD darbojās Ināra Ņefedova (1930-2022; LMMIAD direktora vietniece no 1967. gada, direktore 1975-1987), tēlnieks Imants Lukažs (l930-2007; Liepājas Novadpētniecības muzeja / Vēstures un mākslas muzeja direktors 1958-1965, LMMIAD vietnieks zinātniskajā darbā 1965-1978, KM MMPAP priekšnieks 1978-1989), Māra Lāce (LMMIAD zinātniskā līdzstrādniece no 1973. gada, un šobrīd ir LNMM vadītāja kopš 2001), Māra Markēviča (Ukstiņa, 1938-2012; LMMIAD no 1965, VMM Krievu mākslas nodaļas vadītāja no 1980), Dace Lamberga (LMMAID darbiniece no 1975, Tēlniecības un Lietišķās mākslas nodaļas vadītāja 1976-1979, Latviešu padomju mākslas nodaļas vadītāja no 1979-1990), Māris Brancis (LMMIAD Izstāžu daļas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, Glezniecības nodaļas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā 1979-1983, Mākslas muzeja “Arsenāls” direktors 1983-1990), Ilga Skujeniece (LMMIAD, bij. G.Šķiltera memoriālā muzeja vadītāja no 1973. gada), Ludmila Neimiševa (LMMA Mākslas muzeja galveno fondu glabātāja), Edvarda Šmite (LMMIAD, VMM, vēlāk LNMM speciāliste 1972-2015, no 1975 Tēlniecības krājuma glabātāja) u.c.

No 1987.-2000. gadam Ilze Konstante bija iecelta par LMMIAD ģenerāldirektori (no 1992. gada – Latvijas Mākslas muzeju apvienības (LMMA) ģenerāldirektore).

LMMIAD tolaik ietilpa bij. Latvijas Valsts Mākslas muzejs (VMM, Māra Lāce vadītāja 1989-2000), bij. Ārzemju mākslas muzejs (ĀMM; Mārīte Lapiņa vadītāja no 1989, Daiga Upeniece – no 1995), bij. Mākslas muzejs “Arsenāls” (vadītāja Velga Pule 1990-2000, tag. LNMM), bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs (vadītāja Alīda Krēsliņa no 1988, tag. DMDM, LNMM), Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi” (Dzintra Andrušaite direktore no 1991-2006, tag. Dauderi – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa), G.Šķiltera memoriālais muzejs (vadītāja Ilga Skujeniece no 1973, šobrīd nepastāv), Izstāžu zāle “Latvija” (vadītāji Jānis Liepiņš (1930-1991) no 1980-1986 un Anita Sviķe no 1986), T.Zaļkalna memoriālais muzejs (šobrīd nepastāv).

Atmodas laika un Latvijas neatkarības atjaunošanas norisēm raksturīgas kultūras pasākumu aktivitātes tika atspoguļotas arī vizuālajā mākslā un mākslas muzeju dzīvē. Intensīvāki kļuva kontakti ar latviešu trimdas māksliniekiem: Lari Strunki (1931-2020; personālizstāde 1989.g., MM “Arsenāls”), Raimondu Staprānu (personālizstāde 1991.g., MM “Arsenāls”), Viju Celmiņš (1987.g., izstāde kopā ar Svenu Lūkinu (1934-2022) un Edvīnu Strautmani (1933-1992), ĀMM), Imantu Tilleru (piedalījies 1.Vispārējā latviešu mākslas izstādē, 1990, VMM) u.c. Aktīvāka kļuva izstāžu rīkošana, cenšoties maksimāli apzināt un eksponēt PSRS okupācijas laikā noklusēto autoru daiļradi. Notika nozīmīgu latviešu mākslinieku radošā mantojuma apzināšana (Sigurds Vīdzirkste (1928-1974), Ludolfs Liberts (1895-1959) u.c.) un saņemto dāvinājumu apkopošana (Sigismunds Vidbergs (1890-1970), Eižens Janišs (1911-2004) u.c.), kā arī sadarbība ar citu valstu muzejiem, kas sekmēja citādāku, laikmetīgāku principu ieviešanu muzeju darbībā un principos. Atbilstoši tehniskā aprīkojuma iespējām un muzeoloģijas prasībām, tika aktualizēta krājuma digitalizācija un krājuma dokumentācijas izveide latviešu valodā. Attiecīgi bija jāpārskata krājuma papildināšanas problemātika ar laikmetīgā stilistikā veidotiem darbiem. Būtiski muzeja darbā bija radīt no cenzūras brīvu publicitātes materiālu, muzeja ekspozīciju informatīvo materiālu un zinātnisko publikāciju izstrādi, lai gan 20. gs. beigu biroja tehnikas iespējas bija ierobežotas. Ilze Konstante radošā sadarbībā ar mākslas zinātnieku Zigurdu Konstantu izveidoja LMMIAD izdevniecību “DOMA”, kas nodrošināja mākslas zinātnes materiālu publikācijas, piemēram, rakstu krājums “Doma” (1991-2000). Ilze Konstante bija komunikabla un no konservatīvās muzeja vides atšķirīga tipa vadītāja un nozīmīgu pasākumu veikšanai veidoja jaunu speciālistu kolektīvu, kas bija atvērts izaicinājumiem, papildināja zināšanas un muzeja telpās veidoja pasaulē pazīstamu autoru plašas ekspozīcijas, kā Lielbritānijas tēlnieku Entonija Gormlija ekspozīciju “Eiropas lauks” (1996, MM “Arsenāls”) un Tonija Krega izstādi “Tēlniecība” (1998, MM “Arsenāls”). Ilzes Konstantes vadībā tika veicināta arī muzeja krājuma pieejamība (muzeja 20. gs. II puses kolekcijas ekspozīcija MM “Arsenālā”, 1988.-1991.g., tēlniecības ekspozīcijas izveide Latvijas Kultūras muzejā “Dauderi”, 1997.-2005.g.), vienmēr ekspozīcijās uzsverot Latvijas vizuālās mākslas autoru veikumu.

20. gs. 80. gados Ilze Konstante bija LMA Mākslas zinātnes nodaļas muzeoloģijas lektore.

Mākslas zinātniece bija atsaucīga un piedalījās vairāku Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) un LMMIAD izstāžu un sadarbības projektu realizācijā, kā Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle, izstādes “Rudens”, kā arī kūrēja latviešu autoru izstādes: Leo Kokle (2004, LMS galerija), Jānis Pauļuks, Kārlis Neilis (abas 2006, Rīgas Latviešu biedrība).

Ilze Konstante veidojusi raidījumus tag. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (1977-1988) – LTV cikla “Mūsu mākslinieki” raidījumu “J.R.Tilbergam-100”, kopā ar Gunāru Krolli piedalījās radījumā no cikla “Nest prieku cilvēkiem” par mākslas zinātnieci Ināru Ņefedovu u.c.

Ilze Konstante gatavojusi publikācijas par vizuālo mākslu rakstu krājumiem:

• “Māksla un politiskie konteksti” – “Mākslinieku biedrības Latvijā (1934-1940). Jaunākie Latvijas Valsts vēstures arhīva pētījumi” (2006, “Neputns”);
• “Mākslas vēsture un teorija” – “Vienmēr tikai uz priekšu! Eduarda Kalniņa (1904-1988) veidošanas periods un Romas stipendija” (2004., Nr.3.), “Kristapam Eliasam (1880-1963) – 120. Darbības laiks muzeja direktora amatā un dzīves pēdējie gadi” (2006., Nr.6./7.), “Pirmie soļi sociālistiskā reālisma apguvē. Kolektīvā darba metode 1945.-1955.” (2009., Nr.12.);
• “Latviešu tēlotāja māksla”- “Var uzgleznot tikai to, kas paša izdzīvots” Biruta Baumane (1984, “Liesma”), “Uzgleznot būtību” Imants Vecozols (1985, “Liesma”), “Atmiņas par Konrādu Ubānu” (1988, “Liesma”);
• “Muzeju Vēstnesis” – “2.Vispārējā latviešu mākslas izstāde 1998. 19.06.-16.08.” (1998., Nr.7.);
• “Doma” – “Sigurds Vīdzirkste 1928-1974; piemiņas izstādes katalogs; Mākslas muzejā “Arsenāls”, 1995. gada 1. jūnijs – 2. jūlijs” (1995), “Latvijas kultūras muzeja “Dauderi” izveide” (2000., Nr.5.), “Mākslas dienas Latvijā 1959.-1989.” (2000., Nr.5.);
• “Muzeji un kultūras pieminekļi” – “Rīgas porcelāns” (1973, LPSR Vēst. un revolūcijas muzeju apvienotā direkcija).

Ilze Konstante gatavojusi publikācijas par vizuālo mākslu žurnāliem:

• “Studija” – “Anna Dārziņa Anšlava Eglīša vēstulēs un fotogrāfijās” (2000., Nr.5.), ““Atkušņa” mākslinieks Leo Kokle” (2001., Nr.17.), “Izstāde “Atkušņa” jaunie mākslinieki” (2004., Nr.39.);
• “Latvju Māksla” – “Arturs Langmans” (Nr.26.);
• “Māksla” – “Par A.Antmaņa-Briedīša kapa pieminekli, (1970., Nr. 4.), “Meklēt un atrast. Jaņa Rozentāla darbi Somijā” (1987., Nr.4.), “Janis Rozentāls Somijā” (1987., Nr.6.), “Garīguma un pārkārtošanās jēga. PSRS MS 7.kongress” (1988., Nr.3.), “Neibergu nami” (1988., Nr.5.), “Sveicinot mirušo, tam godu parādot” (1988., Nr.6.), “Zeme un vīzija” par Vispārējo latviešu mākslas izstādi Rīgā (1990., Nr.10), “Dauderos” (1990., Nr.11.), “Dānijas karaliene Latvijā” (1992, Nr.11./12.), “Priekšrocība būt pašai. Biruta Delle” (1993., Nr. 5./6.), “Ludolfa Liberta darbi atgriežas Latvijā” (1993., Nr.8.), “Jaunieguvumi “Arsenālā”” (1994., Nr.2), ““Zaļās zemes” piemiņas izstāde “Arsenālā”” (1995, Nr.1.);
• “Zvaigzne” – “Konspekts mākslas vēsturē” (1988., Nr.2.);
• “Padomju Latvijas Sieviete” – “Maiguma spēks” Anita Meldere (1986., Nr.4.);
• “Karogs” – “Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (1990., Nr.1.).

Ilze Konstante gatavojusi publikācijas par vizuālo mākslu laikrakstiem:

• “Literatūra un Māksla” – par scenogrāfijas izstādi “Cerēsim…” (Nr.51 (20.12.1969)), “LPSR Mākslas muzeju jaunieguvumi – 1977” (1978.16.01.), “Radošās dzīves apliecinājums” par Ādolfu Melnāru (1979.10.03.), “Mākslas dienas-79” (1979.20.04.), “Darba cilvēks” (1979.20.07.), “Jaunieguvumi VMM-78” (1979.17.08.), “Tikšanās ar liepājniekiem” (1981.29.05.), “Kārlis Danne” (1983.29.06.), “Zinu, ka nebūšu izsmalcinātu formu dievinātājs” Miķelis Pankoks (1994.22.07.);
• “Rīgas Balss” – “Mākslas dienas” (1970.15.04.), “Sports un māksla” (1979.25.05.), “Rudens-79, VMM” (1979.22.10.), “Jaunā ceļa cirtējs” – Ādamam Alksnim-115 (1979.04.09.), “Portreta meistars” – Jānim Robertam Tillbergam–100 (1980.11.04.), “Mēs radam savai tautai” (1980.05.05.), “Veltījums cilvēkam” Kurts Fridrihsons (1982.22.04.);
• “Cīņa” – “Mākslas dienas-81, LMS-40” (1981.10.04.), “Dzimtenei un savai tautai” Ārijam Skridem – 75 (1983.24.09.), “Baltijas akvareļi uzņem viesus” (1983.16.01.);
• “Dzimtenes Balss” – “Latviešu mākslinieku svētki” (1981.10.04.), “Kultūras mantojuma saglabātāja misija” (Nr.23 (07.06.1984)), “Zaļā zeme”, no monogrāfijas “Ādolfs Melnārs” (Nr.31 (02.08.1984)), “Gadsimta mantojumu pārvērtējot” (1986, Nr. 28., Nr.29.), “Izstādes un pārdomas Rīgā un Beļavā. Mākslas dienas–87” (1987, Nr.18.), “Lai pagātnes rēgi neatgriežas”, par izstādi “Staļina ēnā” (1988., Nr.40.);
• “Padomju Jaunatne” – “Uz Beļavu!” Leo Svemps (1987, 19.05.);
• “Tēvzemes Avīze” – “Latviešu mākslas labvēļi” (1992.07.02.);
• “Literatūra. Māksla. Mēs.” – “Jaunieguvumi Mākslas muzejā “Arsenāls”” (1997., 16.01.-23.01.);
• “Izglītība un Kultūra” – “Izstāde ar lielu informatīvo materiālu. Jaunieguvumi Mākslas muzejā “Arsenāls”” (1997., 02.);
• “Literatūra un Māksla Latvijā” – “Atjaunotais “Arsenāls”. Problēmu samilzums” (2000.18.05.), “Latvijas kultūras muzejs “Dauderi” desmitgade” (2000.13.07.), “Jāzepa Vītola vēstules Volfgangam Dārziņam” (2000.28.09.), “Purvītis krasnodāriešu un “buldozeristu” pavadībā” (2000.16.11.), “Skaista dāvana astoņsimtgadē”, par Porcelāna muzeja atklāšanu (2001.01.11.), “Lielus garus novērtē pēc nāves. Roberta Stārosta darbi galerijā “Daugava”” (2002.21.02.), “Gleznoju tā, kā putni lido..” Viļa Vizuļa personālizstāde VMM (2002.07.03.), “Ar zemnieka atbildības sajūtu”, par Imanta Vecozola izstādi galerijā “Centrs” (2002.11.04.);
• “Kultūras Forums” – “Daži nepublicēti materiāli par Indriķi Zeberiņu” (2002.30.08.), “No viesnīcas “Rīga” bāra līdz “Skapim” un Ķīnas lielajam mūrim” (2002.13.-20.12.), “Piemiņas vārdi “Latvju Mākslas” atbildīgajam redaktoram Arnoldam Sildegam” (2003.17.-24.10.);
• “Latvijas Vēstnesis” – “Leo Kokle dvēseles portrets – rakstos un vēsturē” (2004.17.03.);
• “Stars” (Madona) “Tikšanās ar I.Vecozolu” (Nr.44; 12.04.1986.).

Ilze Konstante veidojusi nozīmīgu autoru monogrāfijas: “Eduards Kalniņš. Ceļojuma piezīmes” (1981, “Liesma”), “Ādolfs Melnārs. Dzīve un darbs” (1984, mākslinieks A.Lamsters, “Liesma”), “Imants Vecozols” (1987, “Liesma”), “Anita Meldere” (1988, “Padomju mākslinieks”, Maskava, Krievija, krievu val.), “Leo Mauriņš” (1992, “Liesma”), “Jānis Osis. 1926-1991” (2009, “Neputns”).

Mākslas zinātniece sastādījusi tekstus un izstāžu katalogus – “Kārlis Miesnieks” (1977, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Ādolfa Melnāra gleznu izstāde” (1978, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Arvīda Egles darbu izstāde” (1981, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Ārija Skrides darbu izstāde” (1981, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Imanta Vecozola darbu izstāde” (1982, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Gleznotāja Karļa Dannes (1909-1939) piemiņai” (1983, izstāde “Tēlnieku nams”, izdevējs LPSR Mākslas fonds, MF, LMS), “Kārlis Baumanis” (1984, izstāde T.Zaļkalna memoriālajā muzejā, izdevējs LMMIAD), “Anita Meldere” (1985, izstāde “Mākslinieku nams”, izdevējs MF, LMS), “Latviešu māksla privātkolekcijās” (1986, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Leo Svemps – 90” (1987, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Latviešu māksla privātkolekcijās” (1987, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), “Ansis Artums” (1988, izstāde VMM, izdevējs LMMIAD), Ievads izstādes katalogam “Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910-1935” (1990, “Wienand Verlag”, Ķelne, Vācija, vācu valodā), “Latviešu avangards 1910-1935” (1991, Kopenhāgena, “Rundetarn Forlag”, Dānija, dāņu valodā), “Ceļaposms. 1945-1985. Divdesmit Latvijas gleznotāji” (1993, izdevējs LMMA), “Sigurds Vīdzirkste 1928-1974” (1995, izstāde MM “Arsenāls”, izdevējs LMMA “Doma”), “Utagava – Dziesmu upe Latvija” katalogam “Van Goga japāņu gravīru izstāde un Utagavas skolas tradīcijas mūsdienu Japānā” (1996, izdevējs LMMA), “Leo Jānis Briedītis” (1997, izstāde VMM, izdevējs LMMA), “Romis Bēms” (1997, izdevējs LMMA), “Konrāds Ubāns” (1999, izdevējs LMMA “Doma”), “Tuvie tālie. Latviešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde” (1999, izdevējs LMMA), “Latvijas māksla 1945-1985” (2000, izdevējs LMMA “Doma”) u.c.

Par nozīmīgo darbu un ieguldījumu Latvijas kultūrā, muzeoloģijā un vizuālās mākslas procesu virzībā un tā sabiedriskā konteksta pētniecībā Ilze Konstante 2021. gadā iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri un piešķirta ordeņa 3.šķira. No 2005. gada mākslas zinātniece saņēma VKKF mūža stipendiju.

Ilze Konstante bija LMS biedre kopš 1980. gada un tika uzņemta ar mākslas zinātnieču Laimas Reihmanes un Ināras Ņefedovas, gleznotājas Ritas Valneres (1929-2015) rekomendācijām, LMMIAD direktores, mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas parakstītu raksturojumu, Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 37/8. PSRS MS apstiprināja LMS lēmumu ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieces Ilzes Konstantes tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanas no Ilzes Konstantes notiks š.g. 20. janvārī plkst. 11.00 Rīgas Krematorijas Lielajā atvadu zālē, Varoņu ielā 3A, Rīgā.