Sals, kas nu nekādi nav sabiedrotais ādas veselībai, aizvien neatkāpjas. Āda ir mūsu pats lielākais orgāns, tādēļ rūpēm par to aukstajā gadalaikā jābūt īpašām. Kā pasargāt ādu, ja ārā ir zema gaisa temperatūra, stāsta dermatoloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Ilze Jākobsone un sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite, aptiekas vadītāja Jeļena Bebre. Mazā rokasgrāmata rūpēm par ādu sala laikā
Duša – maiga, un ne katru dienu
Ādas kopšanas galvenais mērķis ziemas sezonā ir uzturēt ādas hidrolipīdu barjeru un novērst mitruma zudumu.
“Auksts laiks nav piemērots eksperimentiem vai vieglprātībai. Āda, tāpat kā viss ķermenis, ir pakļauta temperatūras izmaiņām no zemas ārā līdz augstai iekštelpās, turklāt apkures sezonā gaiss telpās mēdz būt ļoti sauss. Tas vājina ādas aizsargspējas. Pat mazgāšanās dušā šajā gadalaikā prasa atšķirīgu pieeju,” skaidro dermatoloģe Ilze Jākobsone. “Ūdenim nevajadzētu būt siltam nevis karstam un ir ieteicams retāk izmantot mazgāšanas līdzekļus. Rupju sūkli, skrubji un pīlingu labāk pietaupīt pavasarim. Karsts ūdens un ziepes atšķaida ādas epidermas virsējo slāni – dabisko lipīdu barjeru, padarot ādu sausu, dehidrētu un īpaši jutīgu. Ja vien jūsu darbs nav saistīts ar intensīvu fizisku aktivitāti, pietiek ar mazgāšanos dušā ik pēc divām dienām. Pēc peldes vislabāk ir ādu nosusināt ar dvieli nevis berzēt. Pēc tam uzklājiet atbilstošu, rūpīgi izraudzītu ķermeņa kopšanas līdzekli. Neesmu pret augu eļļām, kas ir tik populāras, tomēr iesaku iegriezties aptiekā konsultēties ar farmaceitu, lai atrastu jūsu ādai vispiemērotāko krēmu vai losjonu. Ieteicams, lai izvēlētais produkts satur urīnvielu, īpaši, ja jums ir sausa āda.”
Farmaceite Jeļena Bebre piebilst: “Ķermeņa kopšanas līdzeklim, kas paredzēts lietošanai pēc dušas un būs piemēroti ziemas sezonā, vajadzētu saturēt, piemēram, keramīdus, hialuronskābi, A vitamīnu, pantenolu, E vitamīnu, alantoīnu, šī sviestu, jojobas, avokado eļļu un, protams, urīnvielu. Aptiekās ir plašs šo produktu piedāvājums. Iekaisušas ādas gadījumā iesakām līdzekļus ar zaļo tēju, alvejas ekstraktu, gliemežu mucīnu un citam noderīgām sastāvdaļām,” skaidro Jeļena Bebre. Tā kā ziemā āda ražo mazāk sebuma, kas aizsargā epidermas augšējos slāņus no sausuma, ir lietderīgi lietot maigākus tīrīšanas līdzekļus, kas nenoņems lieko sebumu un neizjauks aizsargājošo hidrolipīdu apvalku. “Aptiekā var piemeklēt mūsdienīgus produktus, kas satur specifiskas ķīmiskas molekulas – tās stiprina ādas barjeru, nomierina, atjauno un aizsargā ādu.”
Jāņem vērā, ka ziemā var pasliktināties stāvoklis tiem, kuriem ir kāda hroniska ādas slimība, piemēram, ekzēma, atopiskais dermatīts
Roku krēms – vienmēr pa rokai
Sausas un no aukstuma saplaisājušas rokas ir nepievilcīgas un rada nepatīkamas sajūtas.
“Ar roku ādu viss ir vienkārši un sarežģīti vienlaikus. Pirmkārt, noteikti nevajadzētu iet ārā bez cimdiem. Ir kļūda domāt, ka īsajā skrējienā līdz automašīnai, autobusam, veikalam vai birojam rokām nekas nenotiks.
Pat īslaicīga atrašanās salā var spēcīgi ietekmēt ādu – ap nagiem tā kļūst sārta, sāk plaisāt, sāp. Ja temperatūra ir zem nulles, labāk izvēlēties dūraiņus nevis pirkstaiņus, jo dūraiņi labāk saglabā siltumu,” uzsver dermatoloģe.
Farmaceite atgādina, ka aptuveni pusstundu pirms došanās ārā, jāuzklāj biezs, trekns krēms, kas ilgstoši pasargās ādu no vides kairinātājiem.
“Cilvēki bieži neaizdomājas, kādu krēmu uzklāj rokām. Ja, piemēram, dodoties salā, lieto mitrinošu krēmu, tas tikai palielina apsaldēšanās risku. Ziemai piemēroti krēmi var saturēt A, E un B5 vitamīnu, bišu vasku, dabīgās eļļas (jojobas, olīvu, avokado, makadāmijas, kakao), lanolīnu, glicerīnu, parafīnu un vazelīnu. Ādas kopšanai un atjaunošanai ieteicama pantenola ziede,” stāsta farmaceite.
Dermatoloģe Ilze Jakobsone uzsver, ka senioram, kuriem ir problēmas ar asinsriti, ziemā ādas atjaunošanās ir īpaši lēna, tāpēc ir svarīgi pareizi kopt un, ejot āra, uzvilkt vilnas dūraiņus.
Sejas kopšanas špikeris
Lai gan daba ir nodrošinājusi sejas ādu ar aizsardzību pret salu un vēju, apveltot to ar daudziem lieliem tauku dziedzeriem, kas ražo sebumu, par sejas ādu tomēr ir jārūpējas papildu, uzturot ādas tauku slāni, kas neļauj izplūst mitrumam un pasargā no aukstuma ietekmes.
“Ziemā izvairieties no ādas kopšanas līdzekļiem, kas satur sulfātus, spirtus un skābes – tie var sabojāt ādas aizsargbarjeru. Mazgājiet seju remdenā ūdenī, jo karsts ūdens sausina ādu, var izraisīt rozāciju. Ziemā nav ieteicamas arī pīlinga procedūras, kas izjauc ādas aizsargbarjeru. Labākais ādas draugs ziemā ir barojošs krēms, kam piemīt no sala aizsargājošas īpašības.
Arī ādu mitrinoši līdzekļi ir nepieciešami, taču tikai tad, ja daudz laika pavadāt telpās. Tos var uzklāt no rīta, ne vēlāk kā divas stundas pirms iešanas ārā. Ja dodaties laukā tūlīt pēc pamošanās, ieplānojiet ādas mitrināšanu vakarā pirms iešanas gulēt,” iesaka ārste.
“Sejas mazgāšanai ziemā labāk izvēlēties kosmētisko pieniņu vai gelu ar neitrālu pH līmeni, nevis ūdeni. Ja parasti ādas attīrīšanai lietots micelārais ūdens, ziemas sezonā labāk izvelēties tādu, kas piemērots jutīgai ādai,” bet mitrināšanai farmaceite iesaka produktus, piemēram, ar keramīdiem, skvalānu, šī sviestu, jojobas eļļu, niacinamīdu, pantenolu, glicerīns. Jāizvairās no sejas krēma retinolu – tas lai paliek laikam bez sniega vai liela sala.
Aizsardzība pret sauli – arī ziemā
“Daudzi ir pārsteigti, kad atgādinu, ka ne vien vasarā, bet arī ziemā ir jālieto saules aizsargkrēmu ar SPF 30, jo saules stari, atstarojoties no sniega, var negatīvi ietekmēt ādu!” uzsver farmaceite. “Neaizmirstiet par lūpu balzamu (lūpu krāsu), kas satur eļļas (vai šī sviestu), arī A un E vitamīnus. Noteikti uzklājiet lūpu balzamu pirms katras došanās ārā, pēc ēšanas vai dzeršanas, vairākas reizes atjaunojiet, ja ilgstoši uzturaties ārā. Tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem!” norāda Jeļena Bebre.
Kādas uzturvielas svarīgas ādai?
Dermatoloģe Ilze Jakobsone stāsta, ka ir svarīgi rūpēties par pietiekamu miegu un veselīgu, sabalansētu uzturu. Rieksti, sēklas un avokado ir labs omega 6 avots, savukārt zivis, valrieksti un linsēklas satur omega 3 taukskābes. Jāpārliecinās, ka organisms saņem pietiekami daudz olbaltumvielu, jo tās ir svarīgs elements ādas lipīdu barjeras atjaunošanai.
“Ziemā noteikti iesaku profilaktiskā devā lietot D vitamīnu. E un A vitamīns regulāri jāuzņem ar pārtiku, tāpat kā C vitamīns un B grupas vitamīni. Šīs vielas ir atrodamas, piemēram, olas dzeltenumā, pienā, sierā, zivīs, gaļā, dažos dārzeņi (spinātos, ķirbjos, burkānos, salātos, brokoļos). Ar E vitamīnu bagātas arī augu eļļas (saulespuķu, olīveļļa).
Ja āda ir īpaši sausa, var lietot A un E vitamīnu kursu, paturot prāta, ka šos vitamīnus nedrīkst lietot cilvēki ar smagu aknu mazspēju vai cirozi, malabsorbcijas sindromu, žultsvadu nosprostojumu vai pēc noteiktām operācijām. Pārrunājiet ar savu ārstu un farmaceitu, vai lietojat pilnvērtīgu uzturu, un noteikti veiciet D vitamīna analīzes,” iesaka ārste.
Farmaceite piebilst: “Parasti ieteicams lietot 2000 D vitamīna vienības dienā, taču vislabāk, protams, ir vispirms laboratoriski noteikt D vitamīna līmeni – tas palīdzēs ārstam ieteikt jums optimālo šī svarīgā vitamīna devu.”
Dermatoloģe Ilze Jakobsone atgādina, ka apkure sausina gaisu telpās, līdz ar to arī āda kļūst sausāka, tādēļ, ja iespējams, vajadzētu ieviest telpās gaisa mitrināšanas ierīces. “Ja ir aizdomas par alerģiju pret aukstumu, ārā ejot ir silti jāģērbjas, jāieplāno vizīte pie dermatologa un jāārstējas, nevis jāļauj situācijai progresēt līdz mikroplaisām ādā un neciešamai niezei.”
Sals nav iemesls atteikties no pastaigām, taču vienmēr jāatceras atbilstoši ģērbties un aizsargāt ādu.
