Valentīna dienas noskaņu daudziem piepilda randiņi un romantiski mirkļi. Patiesu siltumu attiecībās palīdz radīt ne tikai mīļi vārdi un pieskārieni – arī ingvers, pateicoties savām sildošajām īpašībām, izsenis uzskatīts par fizioloģisku afrodīziju, kas spēj palīdzēt uzšķilties pat kaisles dzirkstij. Vai ingvers arī sirdi var sasildīt?
“Ingvera tēja un ēdieni, kam tas pievienots, ir bagātīgi ar C vitamīnu, dažādām aminoskābēm un minerālvielām – kalciju, cinku, nātriju un fosforu, turklāt tas var darboties kā afrodīzijs. Ingvers pieskaitāms pie klasiskajiem jeb fizioloģiskajiem afrodīzijiem. Te sava loma ir šī afrodīzija spējai mazināt oksidatīvo stresu, stimulēt dziedzeru darbību, paātrināt asinsriti, vīriešiem paaugstināt potenci,” skaidro sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Kad afrodīziji var būt īpaši noderīgi?
Partneru savstarpējās mijiedarbības fiziskajam pamatam var būt pārsteidzoši liela nozīme, un rūpes vienam par otru ir viens no spēcīgākajiem mīlestības izpausmes veidiem. Dažādos dzīves posmos cilvēki var samazināt savu seksuālo aktivitāti, kļūstot vecākiem vai kādu citu fizisku izmaiņu dēļ, arī pāriem, kuriem nesen piedzimusi bērni sekss var būt retāk. Taču, kamēr šie pāri saglabā savstarpējo pieķeršanos, tie var kompensēt seksuālās aktivitātes samazināšanās potenciāli negatīvās sekas. Un otrādi, ja pāriem šķiet, ka viņi attālinās un tāpēc retāk nodarbojas ar seksu, vairāk aktualizējot fiziskās saiknes, var atjaunoties arī seksuālās attiecības un citas mīlestības izpausmes.
Viena no iespējām seksuālās aktivitātes veicināšanā ir arī afrodīziju lietošana, pie kuriem pieskaitāms arī ingvers. Farmaceite Ērika Pētersone stāsta, ka aptiekās pieejamais ingvers ir kā monopreparāts, gan kombinācijā ar citiem vitamīniem. Dažādos preparātos tas tiek bieži izmantots kopā ar citiem augiem vai vitamīniem, piemēram, ar guaranas sēklu ekstraktu, rožainās radiolas sakņu ekstraktu, B grupas vitamīniem, D, E un C vitamīnu. “Šādas kombinācijas samazina nogurumu, uzlabo fizisko izturību. Tā var būt arī tēja ar ingveru vai konfekte uz kociņa, kuras sastāvā ir arī ingvers,” rosina farmaceite.
Ja derēja Senajā Ķīnā, der arī šodien
Savā izcelsmes reģionā Āzijas dienvidos ingveru pārtikā izmanto vismaz 4400 gadu. Aptuveni divtūkstoš gadu Senās Ķīnas ārsti dokumentējuši tā ārstniecisko efektu. Ingvers, kas padara ēdienu vieglāk pārstrādājamu un reizē piešķir tam īpatnēju, patīkamu garšu, iekļauts daudzu Āzijas ēdienu sastāvā. Eiropā tas pazīstams un kulinārijā tiek izmantots kopš viduslaikiem.
Par to, cik daudz Senās Ķīnas ārsti ikdienā izmantoja ingveru, var spriest pēc viņu kaimiņu – japāņu ārstu – zināšanām un pieredzes. Kad 7. un 8. gadsimtā viņi apguva visdažādākās medicīniskās zināšanas no Ķīnas, japāņi tās pielāgoja, izveidojot savdabīgu ārstniecības metodi, kas līdz mūsdienām saglabājusies kā homeopātijas paveids. Tajā ingvers ieņem otro vieto kā viens no receptēs biežāk iekļautajiem augiem.
Ingvera tējas recepte
Aptuveni piecus centimetrus garu ingvera sakni sagriež gabaliņos un litrā ūdens karsē līdz vārīšanās temperatūrai. Tad temperatūru samazina un ļauj ingveram 15 minūtes nostāvēties karstā ūdenī. Savukārt, lai pagatavotu tikai vienu krūzi ingvera tējas, ingveru ērtāk sarīvēt uz rīves, un aptuveni vienu tējkaroti ar kaudzi krūzē apliet ar vārošu ūdeni. Tad karstajam dzērienam jāļauj ievilkties divas minūtes un pirms lietošanas jāizkāš caur sietiņu. Tēju var saldināt ar medu, pievienot citrona vai laima šķēlīti.
