IN MEMORIAM
Miervaldis Polis
23.07.1948.–21.02.2026. Svētdienā saņemta arī kāda sēru vēsts
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par gleznotāja Miervalža Poļa aiziešanu mūžībā.
Miervalža Poļa 20.gs. 80.gadu daiļradi raksturo konceptuālisma idejas un postmodernisma tendence – vecmeistaru darbu citēšana: attēli, kas paņemti no žurnāliem tiek iekomponēti gleznās, kurās bieži vien autors attēlo arī sevi.
Miervaldi Poli saistīja realitātes atspoguļošana un, glezniecībā attēlojot perfektu priekšmetu materialitāti, radīja skatītājam optisku ilūziju. Miervaldis Polis glezniecībā strādājis dažādās tehnikās: eļļas, temperas, akrila un akvareļa, bet līdzās tam darbojies arī plakāta mākslā, grāmatu, preses grafikā, radījis pastmarkas un veidojis provokatīvas publiskas akcijas.
Mākslinieks PSRS notiekošo “Perestroikas” procesu laikā nodibināja “Ego centru” (1986) un radīja performances, kā “Bronzas cilvēks” (1987) vai kā pats sauca “spontānais” vai “fantomu teātris”, kur paša seja un tērps bija nokrāsots bronzas krāsā, un pastaigā pa Rīgas vecpilsētu viņu interesēja, kā reaģēs apkārtējie. Viņa performatīvās darbības, akcijas gandrīz vienmēr norisinājās publiskā telpā, piemēram – kā kolektīva “ubagošana” Brēmenē (Vācija) un citur, tikšanās ar “Balto cilvēku” Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošanas akcija ar mākslinieku Vilni Zāberu (1963-1994) pie Rīgas Laimas pulksteņa u.c.
Sākot ar 20.gs. 90.gadiem Miervaldis Polis aktualizēja savu radošo darbību portreta žanra parādes portreta stilistikā, pēc pasūtījuma radot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunta Ulmaņa (1996, audekls, eļļa) un Vairas Vīķes-Freibergas (2003, audekls, eļļa), Rīgas mēru Māra Purgaiļa (1947-2022), Andra Ārgaļa (2002, audekls, eļļa) portretus, sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kā politiķa Kārla Leiškalna, uzņēmēja Raimonda Gerkena, viņu ģimeņu portretus u.c.
Miervaldis Polis no 1959. gada mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1973), gleznotāji Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Veldre (1927-1999; JRRMV pedagogs 1951-1956, 1964-1965), Jānis Osis (1926-1991; JRRMV pedagogs), Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1962), Marta Urbāne (JRRMV pedagogi), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981) u.c.
Vēlme ļauties radošajiem meklējumiem un mākslas uztveres robežu paplašināšanai Miervaldim Polim radās JRRMV – 1965. gada skolas vasaras praksē Tukumā, kur notika pirmais Miervalža Poļa iniciētais hepenings. Tajā piedalījās visi astoņi klases audzēkņi: Jānis Ancītis, Indulis Graudiņš, Māris Lielmanis, Raimonds Līcītis, Egons Lūsis, Jānis Riekstiņš, Egils Rozenbergs un Miervaldis Polis. Tika izveidots simbolisks skolotājai Hildai Blunavai veltīts altāris, ko rotāja Miervalža Poļa zīmētā skolotājas svētbilde – viņas profils ar zelta zobu un čūskas mēli. Tā priekšā noklāja melnu drapēriju, iededza sveces. Par upuri skolotājai tika izvēlēts Raimonds Līcītis.
Miervaldis Polis 1966.gadā beidza JRRMV un viņam līdzās absolvēja nākamie mākslinieki: dizaineri Jānis Ancītis ar diplomdarbu – gleznu “Dubultportrets”, Dorisa Kleina, gleznotājas Baiba Vegere, Ieva Spalviņa, Irēna Lūse, Ausma Danemane, tekstilmākslinieki Egils Rozenbergs, Ausma Eglīte u.c.
No 1967.-1969. gadam Miervaldis Polis tika iesaukts obligātajā dienestā PSRS bruņotajos spēkos, pēc kura no 1969. gada uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Mākslas nodaļas Glezniecības specialitāte).
LMA Glezniecības nodaļas pedagogi tolaik bija: gleznotāji Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA pedagogs 1945-1972), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989, Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999) u.c.
Miervaldis Polis izstādēs piedalījies kopš 1974. gada, pirmā izstāde – Mākslas dienu izstāde (Republikas “Mākslas dienu” izstāde (glezniecība, tēlniecība), 1974, Valsts Mākslas muzejs, VMM, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM). Pirmo personālizstādi rīkojis kopā ar dzīvesbiedri, gleznotāju Līgu Purmali (1974, bij. Poligrāfiķu Centrālais klubs), par kuru saņēmis Rīgas Fotokluba diplomu un medaļu par darbu kolekciju.
Miervaldis Polis 1975. gadā piedalījies animācijas filmas “Zelta sietiņš” veidošanā (režisore Roze Stiebra (1942-2024), mākslinieki Dzintra Aulmane, Maija Špalte, komponists Imants Kalniņš, bij. “Telefilma-Rīga”).
Miervaldis Polis 1975. gadā absolvējis LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa ar diplomdarbu “Absolventi”. Līdzās Miervaldim Polim LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie Induļa Zariņa absolvēja Andris Začests ar darbu “Sienas gleznojums “Anrī Barbiss un viņa literārie varoņi”, Līga Purmale ar darbu “Sienas gleznojums “Parīzes Komūnas atcerei” abi realizēti A.Barbisa Rīgas 11.vidusskolas interjerā (tag. Rīgas Franču licejs), savukārt pie Eduarda Kalniņa LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu absolvēja Elita Svikle ar darbu “Aronijas”, Ilze Strekavina (1948-2020) ar darbu “Šahisti” u.c.
Miervalža Poļa personālizstādes notikušas: “Miervalža Poļa Memoriālā istaba” (1995, galerija “Rīgas Galerija”), “Baltazara van der Asta ziedi. Gleznojis Miervaldis Polis” (1997, Ivonnas Veihertes galerija), “Miervalža Poļa darbu izstāde” (2002, galerija “Daugava”), “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” (2016, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), “Miervaldis Polis. Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi” (2025, mākslas galerija “Ola Foundation”) u.c.
Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Mākslinieki zvejniekiem” (1975), LPSR Jauno mākslinieku darbu izstāde (1975), Jauno mākslinieku grupas izstāde Organiskās sintēzes institūtā (1976), Otrā un trešā Starptautiskā britu zīmējumu biennāle (1975, 1977), PSRS TSSI LPSR “Ziedu paviljonā” (1976), izstāde “Kopā būt” (1987, bij. Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, LNMM), LMS “Mākslas dienas” izstāde “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984, ideja – gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983)), “Tērps” (1986, bij. LPSR Mākslas fonda Izstāžu zālē “Ķīpsala”, Inguna Zariņa, Miervaldis Polis un Atis Ieviņš radīja kopdarbu “Boksa cimdi”) u.c.
Miervalža Poļa darbi tikuši eksponēti izstādē “Riga-Lettische Avantgarde” 1988.-1989, kuratore Barbara Štraka, Vācija). Izstādē piedalījās Barbaras Štrakas izvēlēti autori pēc stilistiskā iedalījuma, mākslinieki: gleznotāji Auseklis Baušķenieks (1910-2007), Ivars Poikāns, Miervaldis Polis, Aija Zariņa un Ieva Iltnere; postmoderno objektu veidotāji – Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Andris Breže un Kristaps Ģelzis; instalāciju mākslinieks Oļegs Tillbergs; konceptuālais mākslinieks Leonards Laganovskis; performanču mākslinieki Andris Grīnbergs, arhitekts Hardijs Lediņš (1955-2004) un viņa izveidota hepeninga grupa NSRD “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”.
Miervalža Poļa darbi bijuši iekļauti izstādēs: “23 mākslinieki no Latvijas” (1996, galerija “Sala Millares”, Madride, Spānija), izstādē “Personīgais laiks. Māksla no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. 1945-1996” (1996, Latvijas ekspozīcijas kuratore Helēna Demakova, Varšava, Polija un Sanktpēterburga, Krievija), “Māksla uz papīra” (1997, LMS galerija), “70.gadi. Lietas un cilvēki” (1998, LMS galerija), “Esības prieks” (1999, LNMM), “Gleznot Rīgu” (2001, LMS galerija), “Maska” ( 2011, galerija “Bastejs”, kuratore Frančeska Kirke), “Atspulgi. Mākslinieka portrets un pašportrets” (2004, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Robežpārkāpēji” (2005, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991” (2023, LNMM).
Miervaldis Polis ir autors pilsētvides tēlniecības objektam “piemineklis Krišjānim Valdemāram”” (2000, bronza, kopā ar tēlnieku Kārli Alaini, aktieri Rolandu Zagorski,).
Miervaldis Polis darbojies kā pedagogs LMA – bijis pasniedzējs LMA Sagatavošanas kursos (1979-1983, 1985-1986).
Mākslinieka daiļrade ir tikusi valstiski novērtēta, 2018. gadā Miervaldim Polim tika pasniegts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis un viņš tika iecelts par ordeņa virsnieku. No 2013. gada gleznotājs saņēma Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju. Miervaldis Polis saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības diplomu (1977), laureāta diplomu Taurenes plakātu konkursā (1986), Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda rakstu (1986).
Mākslinieka daiļradei ir veltīta monogrāfija “Miervaldis Polis” (2015, sast. Eimija Brizgela (Amy Bryzgel, ASV), “Neputns”).
2025.gadā tikusi izdota Viljama Šekspīra traģēdija “Dāņu princis Hamlets” Miervalža Poļa tulkojumā, izdevējs SIA “Lapu dizains”.
Miervaldis Polis no 1975. gada bijis Jauno Mākslinieku apvienībā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bijis kopš 1978. gada un ticis uzņemts ar gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019), Maijas Tabakas, Jāņa Anmaņa (1943-2025) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Ojāra Ābola ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Miervaldis Polis bija ievēlēts LMS Dzīvokļu un darbnīcu sadales komisijā un bija LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta mākslas padomes loceklis. Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” no 1974. gada un “Rudens” no 1976. gada.
Miervalža Poļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, Rutgersa Universitātes Zimmerli Mākslas muzejā (Ņūdžersija, ASV) un citos muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Miervalža Poļa tuviniekiem un kolēģiem.
