0 nepilna vai torosēta, vietām zem ledus ir uzkrājies biezs vižņu slānis. Ledus biezums ir nevienmērīgs. Daudzviet saglabājas ledus sablīvējumi, tomēr tie turpina izskaloties. Iestājoties siltākam laikam, upju notece sākusi svārstīties, dažviet palielināies, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sinoptiķiem jaunas ziņas par turpmāk gaidāmo
Daugavā un tās baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās ±4 cm robežās, dažviet vairāk – Daugavas lejtecē pie Andrejostas un Ķīšezerā ūdenslīmenis paaugstinājās par 13…18 cm, Rēzeknē pie Griškāniem paaugstinājās par 24 cm, bet Pededzē pie Litenes pazeminājās par 18 cm diennaktī. Gaujas un Salacas baseinu upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās ±2 cm robežās, bet Rūjā pie Vilnīšiem ūdenslīmenis paaugstinājās par 10 cm, savukārt Tirzā pie Lejasciema un Amatā pie Melturiem ūdenslīmenis pazeminājās attiecīgi par 16 un 32 cm diennaktī. Lielupes baseina upēs ūdenslīmenis arī lielākoties svārstījās ±6 cm robežās, bet Lielupē pie Slokas un Bērzē pie Baložiem ūdenslīmenis paaugstinājās attiecīgi par 10 un 12 cm, bet Mēmelē pie Tabokines un Svētē pie Ūziņiem ūdenslīmenis pazeminājās attiecīgi par 12 un 19 cm diennaktī. Arī Kurzemes upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās ±5 cm robežās, atsevišķos upju posmos straujāk – Bārtas posmā Skuodas–Dūkupji ūdenslīmenis paaugstinājās par 9…12 cm diennaktī.
Šorīt daudzviet ir ūdens uz ledus, veidojas sniegūdens lāmas, dažviet ledus kūst uz vietas. Daugavā no augšteces pie Suražas līdz Jēkabpilij ir ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem, Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Pļaviņām – ledus sega ar torosiem. Daudzviet saglabājas ledus un vižņu sablīvējumi.
Daugavas baseina upes lielākoties klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem, dažviet nepilna ledus sega, vietām saglabājas sablīvējumi, zem ledus ir vižņi. Dubnā pie Višķiem ir paliku piesalas. Gauju un tās baseina upes lielākoties sedz ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Atsevišķos upju posmos zem ledus vižņi un vietām saglabājas sablīvējumi, arī torosi. Salacas un Lielupes baseina upes klāj ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Kurzemes upes lielākoties klāj ledus sega, dažviet tā ir ar lāsmeņiem, Durbē pie Cīravas gar krastiem – piesalas.
Ledus biezuma mērījumi:
24. februārī vidējie ledus biezumi: Abze pie Madlienas 25 cm, Salaca pie Staiceles 46 cm.
23. februārī vidējie ledus biezumi: Daugava pie Piedrujas 40 cm, Saukas ezers 27 cm, Dūņupe pie Lones 15 cm, Oša pie Kūleniekiem 37 cm, Ataša pie Grugulēm 25 cm, Lielais Kalupes ezers 45cm, Venta pie Kuldīgas 38 cm.
Tuvākajās dienās upju notece turpinās svārstīties ar tendenci paaugstināties. Nedēļas sākumā saglabāsies sals, tāpēc hidroloģiskajā režīmā nav gaidāmas būtiskas izmaiņas, bet jau sākot ar ceturtdienu gaidāms siltāks laiks, sniega sega intensīvāk kusīs, ūdenslīmenis upēs sāks paaugstināties. Sāks palielināties lāsmeņu platības, sniegs uz ledus kusīs, veidosies sniegūdens lāmas. Ledus pakāpeniski sāks zaudēt savu izturību.
Marta sākumā gaidāma straujāka noteces palielināšanās rietumdaļas upēs, vēlāk arī centrālās daļas upēs. Ūdenstilpēs paaugstināsies ūdenslīmenis, un sāks sakustēties un uzlūzt ledus sega. Ledus iešanas laikā veidosies ledus sastrēgumi.
Ledus pārsvarā ir nevienmērīga biezuma, ar plaisām vai lāsmeņiem. Uz ledus atrasties ir bīstami!
