Māte pēc nozieguma atzīstas – ‘vēlos, lai mana meita būtu mirusi’

Es jau biju noraizējusies par savu meitu Džesiju gandrīz kopš dienas, kad viņa piedzima. Viņa lēni sasniedza zīdaiņa attīstības posmus, un viņas jaunākā māsa Kodi, kura piedzima gadu vēlāk, viņu apsteidza. Kodi pat sāka staigāt ātrāk nekā Džesija. Džesija bija arī viltīga. Es saprotu – katra mamma reiz ir atnākusi mājās un atradusi rotaļlietu somā vai ratiņos, ko mazais paņēmis veikalā. Bet Džesija zaga nepārtraukti. Un ne tikai rotaļlietas – visu, kam vien varēja piekļūt. Un tad viņa meloja par to. Pirmo reizi tas notika, kad viņai bija tikai trīs gadi.

Pēc dažiem mēnešiem viņas uzvedība kļuva satraucoša. Viņa dārzā spēlējās ar Kodi, kad pacēla akmeni un ar to iesita māsai pa galvu. Kad Kodi kliedza, Džesija tikai smējās. Tad viņa noslaucīja rokas māsas asinīs un tās nolaizīja. Es trīcēju, stāstot to savai tantei Karenai, kura man bija kā otra māte. “Centies par to neraizēties,” viņa teica. Bet es redzēju – viņa bija tikpat satraukta kā es.

Kad Džesija sāka iet skolā, viņai bija grūti sadraudzēties uzvedības dēļ. Galu galā viņu pārbaudīja un atklāja, ka mācību ziņā viņa atpaliek. Bet es dziļi iekšā zināju – tas nebija viss.

Kad Džesija kļuva par pusaudzi, viņas uzvedība kļuva nekontrolējama. 15 gadu vecumā viņa aizbēga pie sava drauga. Kad es un Kārena devāmies pie viņas, lai mēģinātu viņu pārliecināt, viņa mūs apvainoja un izsauca policiju. Es jutos tā, it kā būtu pilnībā zaudējusi savu meitu.

20 gadu vecumā Džesijai piedzima meita Madilina. Es cerēju, ka mātes loma viņu mainīs, bet tā nenotika. Es un Kārena vairāk rūpējāmies par Madilinu nekā pati Džesija.

Kad Džesija palika stāvoklī otrreiz, viņa ar Madilinu pilnībā ievācās pie Kārenas, kura jau bija pārgurusi no visa atbalsta sniegšanas. Kārena bija ap sešdesmit gadiem un cienīta kurtu trenerе, kuru visi mīlēja. Viņa bija pelnījusi mieru, nevis Džesijas haosu savās mājās. Džesija bija rupja, nepateicīga un dažreiz pat draudēja.

Kad nomira Kārenas māte, es piedāvāju palīdzēt organizēt bēres. Es palūdzu Džesijai vienu pēcpusdienu pieskatīt Madilinu, lai mēs varētu izvēlēties zārku. “Es nepalikšu. Ņem Madilinu līdzi,” viņa teica. Tad viņa smejoties piebilda: “Kamēr esat tur, izvēlieties arī sev zārkus.” Tajos brīžos mana meita šķita pilnīgs ļaunums. Mēs lūdzām sociālos dienestus palīdzēt, bet tas neko nedeva. Galu galā Kārena viņai noīrēja māju un palīdzēja pārvākties.

Es biju tik noraizējusies, ka palūdzu savam dēlam Džeimsam (tobrīd 20) dažas dienas palikt pie Kārenas, bet viņš bija aizņemts ar darbu. Pēc nedēļas mana meita Kodi atskrēja pie manis ar šausmīgām ziņām: “Mammu, Kārena ir mirusi,” viņa šņukstēja.

Kad ierados mājā, detektīvi teica, ka Džesija atradusi Kārenu mirušu un izsaukusi policiju. Viņa esot apgalvojusi, ka tā bijusi neveiksmīga laupīšana. Bet, kad policists mani veda cauri mājai, es redzēju asinis uz sienām. Tajā brīdī mani pārņēma šausminoša atskārsme – to bija izdarījusi Džesija.

Pēc nedaudz vairāk kā nedēļas viņas draugs nodeva policijai ar asinīm notraipītu āmuru, ko bija atradis mājās. Drīz Džesija tika arestēta un apsūdzēta Kārenas slepkavībā. Lai gan es to nojautu, es biju šokā. Mēs ar Kārenu bijām darījušas visu, lai palīdzētu Džesijai, un tā viņa mums atmaksāja.

Kamēr Džesija gaidīja tiesu, man bija grūti tikt galā. Tāpat arī manam dēlam Džeimsam, kuram tikko bija palicis 21 gads. “Es vainoju sevi,” viņš raudāja. “Ja es būtu palicis pie Kārenas, tas nebūtu noticis.” Es mēģināju viņu mierināt, bet vainas sajūta nepārgāja.

Kādu nakti, braucot pie savas draudzenes, viņš pārāk ātri iebrauca līkumā, nobrauca no ceļa un ietriecās kokā. Viņš gāja bojā. Policija teica, ka tas bijis nogurums pie stūres. Bet manā prātā – Džesija bija nogalinājusi arī brāli.

2021. gadā Džesija atzina savu vainu Kārenas slepkavībā. Tiesas sēdē (Covid dēļ tā notika Zoom) es uzzināju, ka viņa bija sastrīdējusies ar Kārenu par bērnu aprūpi. Kamēr Karena skatījās savu mīļāko seriālu “Home and Away”, Džesija piezagās viņai no aizmugures ar āmuru. Viņa iesita vismaz 12 reizes, pēc tam uzlika plastmasas maisu viņai galvā. Tad viņa aizgāja no mājas kopā ar savu meitu, kura tobrīd bija blakus istabā. Pa ceļam Džesija nopirka cigaretes un KFC. Pēc tam viņa āmuru ielika maisā un paslēpa to savas meitas istabas skapī. Aizstāvība apgalvoja, ka viņai bijusi smaga bērnība. Ja tā, tad viņa pati to radīja. Mēs ar Kārenu visu dzīvi esam centušās viņai palīdzēt.

Džesija tika atzīta par vainīgu slepkavībā un notiesāta uz 18 gadiem cietumā (13 gadi bez iespējas atbrīvoties). Es nezinu, vai viņa ir psihopāte, sociopāte vai vienkārši ļauna, bet zinu – viņu vairs nav iespējams labot. Viņa ir tā pati meitene, kas reiz ar akmeni iesita māsai pa galvu. Kad nomira Džeimss, es zaudēju nepareizo bērnu. Tai vajadzēja būt Džesijai.

Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram,  X , Threads