Par naudu mēs domājam bieži, bet runājam pārsteidzoši maz. Tikmēr vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu vai trauksmes sajūtu saistībā ar naudu, liecina SEB bankas Finanšu labklājības indeksa mērījums*. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka galvenā problēma ir finanšu pratības trūkums, ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka lielāko daļu mūsu finanšu lēmumu ietekmē psihoemeocionālie aspekti – pārliecības trūkums un emocionāli paradumi. 10 psihoterapeita ieteikumi, kā veidot veselīgākus finanšu paradumus
Šo tendenci apstiprina arī fakts, ka vien aptuveni trešdaļa sabiedrības uzskata, ka viņiem pietrūkst finanšu zināšanu. Patiesie izaicinājumi slēpjas ikdienas izvēlēs – cīņā ar impulsa pirkumiem, spējā pārskatīt savus tēriņus un atrast īsto brīdi sākt rūpēties par to, lai nauda pietiktu ne tikai šodien, bet arī rīt un tālākā nākotnē.
“Finanšu labklājības indekss uzrāda, ka 64 % jeb lielākā daļa sabiedrības dzīvo bez iespējas veikt lielākus pirkumus un tikai daži procenti jūtas patiesi finansiāli brīvi. Tas nozīmē, ka pat nelielas izmaiņas ikdienas izdevumos var radīt nopietnu spriedzi. Turklāt ceturtā daļa aptaujāto izjūt stresu par naudas jautājumiem katru nedēļu un pat katru dienu – tas ir būtisks signāls, ka spēja mērķtiecīgi rūpēties par savam personīgajām finansēm ir kritiski svarīga drošības sajūtai un pārliecībai par rītdienu,” norāda SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Artūrs Miksons uzsver: “Attiecības ar naudu patiesībā ir jautājums par drošību, kontroli, vainas sajūtu, un dažkārt arī bailēm. Tas lielā mērā nosaka Latvijas sabiedrībā vērojamos izaicinājumus mērķtiecīgai un atbildīgai pieejai personīgo finanšu plānošanā. To iespējams mainīt nevis ar perfektiem plāniem, bet ar maziem, apzinātiem soļiem – strādājot ar saviem paradumiem un perspektīvas maiņu. Turklāt no psihoemocionālajiem apsvērumiem tas ir ne mazāk būtiski kā vajadzība pēc “drošības spilvena” vai rūpes par labklājību vecumdienās. Jebkura spriedze finansiālajā jomā var tiešā veidā ietekmēt cilvēku savstarpējās attiecības.”
Veselīgu attiecību veidošanai ar savām finansēm, un par to kā labāk izprast savu rīcību ar naudu ikdienas situācijās aicinām iepazīt 10 Artūra Miksona ieteikumos, kas palīdz veidot cilvēcīgāku, saprotošāku attieksmi pret naudu bez vainas sajūtas un pašpārmetumiem.
- Nauda pati par sevi nav “problēma”
Finanšu grūtības reti ir tikai par cipariem. Bieži tās ir virspusēja izpausme dziļākām sajūtām – nedrošībai, trauksmei vai vēlmei kompensēt citādi radušos spriedzi. Saprast, kas patiesībā slēpjas aiz konkrēta tēriņa vai trauksmes ir pirmais solis uz veselīgākām attiecībām ar naudu.
- Emocijām var būt lielāka ietekme nekā zināšanām
Pat ja zini pilnīgi visu par to, kā gudri rīkoties ar naudu, tas nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas brīdī spēsi izvairīties no emocijām, piemēram, trauksmes. Loģiku var viegli uzveikt tādas domas kā vēlme izvairīties no neērtībām, bailes kļūdīties vai sajūta, ka “vēl neesmu gatavs”.
- Dzīvesveids maksā vairāk, nekā apzināmies
Mūsu ikdienā ir daudz “automātisku” maksājumu par ieradumiem un iespējām, kuras patiesībā neizmantojam – abonementi un “mazās balvas sev” var veidot ievērojamu izdevumu summu. Reizēm vajag apstāties un sev pajautāt – vai tas man šobrīd patiešām ir vajadzīgs?
- Krāšana nozīmē brīvību, nevis ierobežojumus
Motivējoša perspektīva ir svarīga. Uzkrājumi nav atteikšanās no dzīves baudām. Tieši pretēji – tie sniedz drošības sajūtu un izvēles brīvību nākotnē.
- Uztver kļūdas kā pieredzi
Pašpārmetumi par “nepareiziem” tēriņiem reti rosina pozitīvas pārmaiņas, un drīzāk pastiprina spriedzi, kas noved pie jauniem impulsīviem pirkumiem. Pieņem kļūdas kā pieredzi, nevis kā pierādījumu neveiksmei.
- Spontāni pirkumi bieži kompensē negatīvas emocijas
Nogurums, stress vai vientulība izpaužas arī kā vēlme kaut ko iegādāties “sev”. Šāda uzvedība ir cilvēcīga, taču jāatzīmē, ka gūtie pirkumi šo izjūtu mums ilgtermiņā nemazinās vai neatrisinās – tā ir jārisina vairāk attiecību veidā.
- Ideālais brīdis pārmaiņām nepastāv
Gaidot pilnīgi drošu un perfektu brīdi, kad ieviest jaunu paradumu vai sākt uzkrāt, var paiet gadi. Realitātē daudz vērtīgāks ir neliels, bet reāls solis šodien, nevis liels plāns rīt.
- Finanšu lēmumiem nav jābūt perfektiem
Finanšu plānošana nav eksāmens. Svarīgāka par ideālu stratēģiju ir vienkārša un noturīga pieeja, kas iederas Tavā ikdienā un kuru vari katru dienu, nedēļu vai mēnesi sistemātiski atkārtot, nevis tikai spontāni realizēt. Tikai tad plāni transformēsies reālā rezultātā.
- Ir vieglāk, ja neesi viens
Naudas jautājumi bieži tiek risināti vienatnē – pat pāri par tiem izvairās runāt. Tas var pastiprināt spriedzi, kas ietekmē arī savstarpējās attiecības. Sarunas par personīgajiem un arī kopējiem finanšu izaicinājumiem, kā arī profesionāls atbalsts ir būtisks.
- Pakāpeniskas pārmaiņas ir efektīvākas nekā radikālas apņemšanās
Krasas, grūti noturamas apņemšanās nenovedīs pie paliekoša rezultāta. Arī pavisam nelieli soļi atbildīgākai rīcībai ar naudu ilgtermiņā strādās efektīvāk – sāc ar dažu eiro uzkrājumu reizi nedēļā un gada beigās tie jau ir iekrāti simts eiro.
Veselīgas attiecības ar naudu nesākas ar skaitļiem, bet ar dziļāku izpratni par sevi – saviem ieradumiem, emocijām un vajadzībām. Kad mazinās iekšējā spriedze, trauksme un vainas sajūta, rodas vieta mierīgākiem, pārdomātākiem lēmumiem, kas palīdz rūpēties par savu labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
10 psihoterapeita ieteikumi, kā veidot veselīgākus finanšu paradumus
