Droši var teikt, ka lielākā daļa cilvēku zina par ieradumiem, kas palielina priekšlaicīgas nāves risku — smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu uzturu. Taču kuri konkrēti ieradumi visvairāk ietekmē mūsu dzīves ilgumu? Šie ieradumi var palielināt priekšlaicīgas nāves risku
Zinātne šo jautājumu pēta jau ilgu laiku, un veikti daudzi pētījumi. Protams, dažos gadījumos jāņem vērā atšķirība starp cēloņsakarību un sakritību — daži ieradumi tiešām var saīsināt dzīvi, bet citos gadījumos lomu spēlē arī citi faktori.
Lūk, ieradumi, kas saistīti ar īsāku dzīves ilgumu.
Pārāk daudz laika telpās
Pārāk ilga uzturēšanās iekštelpās nav veselīga un var palielināt priekšlaicīgas nāves risku. ASV Vides aizsardzības aģentūra norāda, ka iekštelpu gaiss bieži ir piesārņotāks nekā ārā. Turklāt saules gaismas trūkums izjauc organisma diennakts ritmu un var izraisīt D vitamīna deficītu.
Ilga sēdēšana
Mazkustīgs dzīvesveids būtiski ietekmē veselību, un ilgstoša sēdēšana ir viens no galvenajiem riska faktoriem. Pētījumi liecina, ka ikdienas sēdēšanas laika samazināšana līdz mazāk nekā trim stundām dienā var pagarināt dzīvi pat par diviem gadiem. Savukārt televizora skatīšanās mazāk nekā divas stundas dienā var pievienot vēl aptuveni 1,4 gadus.
Pārāk maz miega
Ja regulāri guļat mazāk par piecām stundām naktī, priekšlaicīgas nāves risks ir lielāks nekā cilvēkiem, kuri guļ ilgāk.
Pārāk daudz miega
Arī pārmērīgs miegs nav veselīgs. Ja regulāri guļat vairāk nekā deviņas stundas diennaktī, palielinās diabēta un koronārās sirds slimības risks.
Slikta finanšu pārvaldība
Neapdomīga attieksme pret naudu var ietekmēt arī veselību. Dzīvošana no algas līdz algai bez finanšu drošības spilvena palielina sirds un asinsvadu slimību risku, īpaši vecākā vecumā.
Pilnīga atteikšanās no alkohola
Lai arī tas var šķist pārsteidzoši, pētījumi liecina, ka pilnīga atteikšanās no alkohola dažos gadījumos var būt saistīta ar lielāku mirstības risku. Runa galvenokārt ir par mērenu vīna lietošanu, jo tas satur antioksidantus. Sarkanais vīns var samazināt Alcheimera slimības, Parkinsona slimības, sirds slimību un paaugstināta asinsspiediena risku.
Pārāk daudz sarkanās gaļas
Nav nekas slikts reizēm apēst steiku vai burgeru, taču sarkanās gaļas lietošana katru dienu var palielināt nāves risku par aptuveni 13 procentiem.
Pārāk daudz pārstrādātas gaļas
Līdzīga ietekme ir arī pārstrādātai gaļai. Labāka alternatīva ir putnu gaļa un zivis, kas saistītas ar zemāku mirstības risku.
Zobu diega nelietošana
Slikta mutes dobuma higiēna ir saistīta ar sirds veselības problēmām. Regulāra zobu tīrīšana un zobu diega lietošana palīdz novērst baktēriju izplatīšanos organismā. Kāds pētījums pat secināja, ka zobu diega lietošana var pagarināt dzīvi par vairāk nekā sešiem gadiem.
Pārmērīga telefona lietošana
Nepareiza poza, ilgstoši lietojot telefonu, var ietekmēt plaušu darbību. Pētījumi rāda, ka viedtālruņu pārmērīga lietošana saistīta arī ar sliktāku miega kvalitāti, trauksmi un depresiju.
Izvairīšanās no asiem ēdieniem
Pētījumā atklāts, ka cilvēkiem, kuri katru dienu ēd asus ēdienus, ir par 14 procentiem mazāks nāves risks nekā tiem, kuri tos ēd tikai reizi nedēļā.
Ilga sēdēšana sastrēgumos
Ilgi braucieni uz darbu samazina fizisko aktivitāšu daudzumu un palielina vielmaiņas problēmu risku. Pētījumi liecina, ka ilgstoša pārvietošanās īpaši negatīvi ietekmē sieviešu veselību.
Kakla “krakšķināšana”
Regulāra kakla “krakšķināšana” var būt bīstama. Ir gadījumi, kad šis ieradums izraisījis artērijas bojājumu un trombu veidošanos, kas novedis pie insulta.
Hroniska nomāktības sajūta
Pastāvīgs stress un negatīvas emocijas palielina asinsspiedienu, sirdsdarbības ātrumu un stresa hormona kortizola līmeni. Ilgtermiņā tas kaitē veselībai.
Pastāvīga domāšana par nāvi
Ironiski, bet pārmērīgas bailes no nāves var negatīvi ietekmēt veselību un palielināt priekšlaicīgas nāves risku.
Dejošanas trūkums
Dejošana ne tikai uzlabo fizisko formu, bet arī veicina sociālo dzīvi, kas ir svarīga ilgākam mūžam.
Izolēšanās no citiem
Cilvēki ir sociālas būtnes. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar ciešām sociālajām attiecībām ir par 50 procentiem mazāks priekšlaicīgas nāves risks nekā tiem, kuri dzīvo izolēti.
Šie ieradumi var palielināt priekšlaicīgas nāves risku
