Iesākts siera ritulis, katliņš ar vakar grilētiem gardumiem un aplīgotāju atnestās Jāņu zāles – tā ir tikai daļa no svētku labumiem, kas pēc viesu pavadīšanas vēl atgādina par vasaras saulgriežiem. Taču ne visam jānonāk atkritumu tvertnē. Daudzus pārtikas produktus, ziedus un svētku rotājumus iespējams izmantot atkārtoti, radot tiem jaunu pielietojumu un vienlaikus samazinot atkritumu daudzumu. Vērtīgus padomus, kā svētku pārpalikumiem dot otru dzīvi, apkopojuši “Bonava Latvija” eksperti. No Jāņu siera līdz ozollapu vainagam: kā gudri izmantot svētku pārpalikumus
Jāņu siers – ne tikai svētku galdam
Jāņu siers ir viena no neatņemamām svētku galda sastāvdaļām, taču nereti pēc svinībām ledusskapī paliek vairākas šķēles vai pat vesels ritulis. Labā ziņa – siers ir gana universāls produkts, lai to veiksmīgi izmantotu arī citos ēdienos. Tas lieliski papildinās picas, svaigus vasaras salātus, karstmaizes, makaronu ēdienus un sāļos pīrāgus.
Tiem, kuri virtuvē labprāt eksperimentē, vērts izmēģināt arī Jāņu siera grilēšanu. Turklāt nav jābaidās grilēt nedaudz apžuvušu sieru – karstumā tas iegūst patīkamu tekstūru un izteiksmīgāku garšu.
Ja siera krājumi izrādījušies lielāki, nekā iespējams apēst tuvāko dienu laikā, to var arī sasaldēt. Vislabāk sieru sadalīt mazākās porcijās, cieši iepakot un uzglabāt saldētavā līdz pat diviem vai trim mēnešiem.
Kad šašlika ir vairāk nekā viesu
Lai cik rūpīgi plānotu svētku galdu, šķiet, ka Līgo tradīcijās ir ierakstīts viens nerakstīts likums – grilētā ēdiena vienmēr būs vairāk, nekā iespējams apēst. Un tas nemaz nav slikti. Pēcsvētku dienās pāri palikušie gardumi var kļūt par sava veida “ātro palīdzību” virtuvē – ledusskapī jau gaida gatavs maltītes pamats, ko atliek vien papildināt ar svaigiem sezonas produktiem.
Piemēram, no grilētas gaļas un dārzeņiem iespējams pagatavot sātīgu vasaras fritatu jeb krāsnī ceptu omleti. Savukārt grilētas zivis lieliski noderēs pastētes pagatavošanai – atliek tās sajaukt ar krēmsieru, zaļumiem un citronu sulu.
Lai arī svētku gardumi pelnījuši otro iespēju, nevajadzētu aizmirst par drošību. Ja grilētā gaļa vai zivis visu vakaru pavadījušas saulē uz svētku galda, labāk tās atstāt pagātnē kopā ar Jāņu nakti. Savukārt ledusskapī uzglabāti grilētie ēdieni savu kvalitāti parasti nezaudē vēl divas līdz četras dienas.
Jāņuzāles priecē arī pēc svētkiem
Latviešu tradīcijās jāņuzāles izsenis nav bijušas tikai rotājums: ticēja, ka tās mājokli sargā no nelaimēm un pat aizbaida ļaunos garus. Varbūt tieši tādēļ arī pēc svētkiem nevajag steigties no tām atvadīties. Nedaudz apvītušas Jāņu zāles var izkaltēt, izveidojot sezonālas ziedu kompozīcijas. Īpaši piemērotas kaltēšanai ir rudzupuķes, vīgriezes, pelašķi, kumelītes un dažādas graudzāles. Ja starp Jāņu zālēm atrodamas piparmētras, melisa vai kumelītes, tās noteikti ir vērts atdalīt no pārējā pušķa un izkaltēt ziemas tējām. Tādējādi daļa saulgriežu noskaņas var atgriezties arī aukstajos ziemas vakaros.
Ozollapu vainags – līdz nākamajiem Jāņiem
Kamēr Jāņu siers un citi svētku gardumi agrāk vai vēlāk tiek apēsti, ozollapu vainagam latviešu tradīcijās bijis pavisam cits liktenis. Ticēja, ka pēc svētkiem tas jāglabā līdz pat nākamajiem Jāņiem, tādējādi saglabājot spēku, veselību un svētību visam gadam.
Lai gan mūsdienās šo tradīciju ievēro vien retais, izkaltis ozollapu vainags var kļūt par skaistu atgādinājumu par aizvadītajiem saulgriežiem un atrast vietu mājoklī, piemēram, kā sienas dekors. Savukārt, pienākot nākamajiem Jāņiem, veco vainagu tradicionāli meta ugunskurā, simboliski noslēdzot vienu saulgriežu ciklu un sagaidot nākamo.
Pat tiem, kuri ticējumiem nepiešķir lielu nozīmi, šī var būt skaista tradīcija, kas palīdz saglabāt saikni ar latvisko mantojumu un piešķir svētkiem vēl dziļāku nozīmi.
