Parīzē aizliedz alkohola tirdzniecību, veikalos izceļas kautiņi par kondicionieriem – Eiropu plosa rekordliels karstuma vilnis, kas prasījis simtiem dzīvību. Karstuma vilnis, kas tuvojas Latvijai, Eiropā jau prasījis simtiem dzīvību
Eiropu pārņēmis bezprecedenta karstuma vilnis, kas pārslogojis slimnīcas un licis vairākām valstīm pirmo reizi vēsturē izsludināt augstākā līmeņa jeb sarkano brīdinājumu. Parīzē ieviests alkohola tirdzniecības un lietošanas aizliegums vakara stundās, bet veikalos izcēlušies kautiņi par pieejamajiem gaisa kondicionieriem.
Jau vairākas dienas vismaz 101 miljons Eiropas iedzīvotāju piedzīvo temperatūru virs +35 grādiem. Tiek lēsts, ka karstuma izraisītu saslimšanu un noslīkšanas gadījumu dēļ, cilvēkiem cenšoties atvēsināties, bojā gājuši vairāki simti cilvēku, tostarp bērni.
Piektdien publicētā zinātniskā pētījumā secināts, ka klimata pārmaiņas ir nepārprotami atbildīgas par rekordaugsto temperatūru Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē. Tikmēr Nīderlande pirmo reizi vēsturē izsludinājusi sarkano brīdinājumu karstuma dēļ. Lai gan Rietumeiropā nedēļas nogalē gaidāma neliela temperatūras pazemināšanās, Austrumeiropā karstums turpinās pastiprināties.
Vācijā, kur nedēļas nogalē gaisa temperatūra var sasniegt +40 grādus, atcelti vairāki brīvdabas pasākumi, bet dzelzceļa uzņēmums aicinājis iedzīvotājus izvairīties no nevajadzīgiem braucieniem.
Francijas slimnīcas ir pārslogotas, tāpēc varasiestādes pieņēmušas neierastu lēmumu – no piektdienas līdz pat nedēļas nogalei Parīzē aizliegta alkohola tirdzniecība vakaros un tā lietošana sabiedriskās vietās.
Tikmēr vairākos veikalos, kuros tika tirgoti salīdzinoši lēti gaisa kondicionieri, izcēlās kautiņi. Sociālajos tīklos publicētajos video redzams, kā pircēji steidz iegādāties dzesēšanas ierīces, kamēr veikalu darbinieki cenšas nomierināt satrauktos cilvēkus.
Parīzes policija ārkārtējā karstuma dēļ aicināja atcelt arī sestdien plānoto “Pride” gājienu, kas vēlāk tika pārcelts uz septembri. Tāpat tika atcelts mūzikas festivāls “Solidays” un vieglatlētikas sacensības “Stade Charléty”, kurās bija gaidāmi desmitiem tūkstošu apmeklētāju.
Gan Francijas, gan Lielbritānijas veselības dienesti ziņo par strauju neatliekamās palīdzības izsaukumu pieaugumu, jo īpaši gados vecāku cilvēku un hronisku slimnieku vidū.
“Esam sasnieguši slimnīcu kapacitātes robežu. Hospitalizēto pacientu skaits turpina pieaugt,” norādīja Parīzes policijas priekšnieks Patriss Fors.
Francijā četras reizes pieaudzis neatliekamās palīdzības nodaļu apmeklējumu skaits karstuma izraisītu veselības problēmu dēļ, kā arī ievērojami palielinājies sirds apstāšanās gadījumu skaits.
Savukārt Londonas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests paziņoja, ka trešdien saņemts lielākais dzīvībai bīstamo izsaukumu skaits vienas dienas laikā.
Saskaņā ar Vācijas meteoroloģiskā dienesta prognozēm un Eiropas Kopīgā pētniecības centra datiem vairāk nekā 380 miljoni cilvēku piedzīvos temperatūru virs +30 grādiem.
ANO klimata pārmaiņu izpildsekretārs Saimons Stīls uzsvēra, ka šis karstuma vilnis skaidri atspoguļo klimata krīzes sekas, ko vēl vairāk pastiprina infrastruktūra, kas nav piemērota tik ekstremālām temperatūrām.
“Kamēr cilvēce turpinās dedzināt milzīgus ogļu, naftas un gāzes apjomus, ekstrēms karstums kļūs tikai intensīvāks,” viņš brīdināja.
Zinātnieki norāda, ka pirms 50 gadiem tik ekstrēma temperatūra jūnijā būtu bijusi praktiski neiespējama. Salīdzinājumam – līdzīgs karstuma vilnis 1976. gada jūnijā būtu bijis aptuveni par 3,5 grādiem vēsāks.
Augstās temperatūras ietekmējušas arī Francijas enerģētikas sistēmu – slēgti trīs kodolreaktori, jo upju ūdens kļuvis pārāk silts, lai efektīvi dzesētu elektrostacijas.
Tikmēr bojāgājušo skaits turpina pieaugt.
Parīzes piepilsētā automašīnā atrasts miris trīs gadus vecs zēns. Vecāki viņu atrada bez dzīvības pazīmēm aptuveni 45 minūtes pēc tam, kad bērns bija devies gulēt. Tiek uzskatīts, ka viņš pats iekļuvis automašīnā un tajā ieslēdzies, taču notikušā apstākļi vēl tiek izmeklēti.
Šis ir jau trešais bērna nāves gadījums Francijā šonedēļ ekstremālā karstuma dēļ. Iepriekš valsts dienvidos automašīnā gāja bojā četru un divu gadu veci brāļi, kuri tika atrasti bez samaņas pie vecmāmiņas mājas. Mediķiem viņu dzīvību glābt neizdevās.
Francijas rietumu piekrastē kempingā “Baie d’Aunis” trešdien sabruka un nomira gados veca britu tūriste.
Saskaņā ar Francijas valdības datiem karstuma laikā valstī noslīkuši vismaz 40 cilvēki, lielākoties jauni cilvēki.
Spānijā mirstības monitoringa sistēma “MoMo” lēš, ka laikā no svētdienas līdz trešdienai ar karstumu varētu būt saistīti vismaz 212 nāves gadījumi.
Itālijas laikraksts Corriere della Sera ziņo par vismaz pieciem bojāgājušajiem, tostarp diviem lauksaimniecības strādniekiem un vienu būvnieku.
Austrijā ceturtdien no Marchfeldas kanāla izcelti trīs jaunu vīriešu līķi. Tiek uzskatīts, ka viņi noslīkuši pēc negadījuma, braucot ar SUP dēļiem.
Varasiestādes aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, peldoties neuzraudzītās vietās – upēs un ezeros.
Traģiski noslēdzās arī 21 gadu vecā franču futbolista Kenzo Kīsa dzīve. Viņš noslīka Ronas upē pēc tam, kad kopā ar draugiem bija devies peldēties, lai atvēsinātos. No četriem peldētājiem trīs izdevās izglābt, taču sportistu mediķi atrada pārāk vēlu, un viņš vēlāk slimnīcā nomira.
Lielbritānijā karstuma dēļ slēgtas vairāk nekā tūkstotis skolu, atcelti daudzi vilcienu reisi, bet iedzīvotāji aicināti izvairīties no nevajadzīgiem braucieniem.
Francijā, Itālijā un Spānijā vairāk nekā 100 miljoni cilvēku saņēmuši brīdinājumus par īpaši bīstamiem laikapstākļiem.
Tikmēr Lielbritānijā trešdien reģistrēta karstākā jūnija diena valsts vēsturē – Gosportā termometra stabiņš sasniedza +36,1 grādu. Lielā daļā Anglijas centrālās un dienvidu daļas, kā arī Velsā izsludināts sarkanais brīdinājums.
Eiropas Savienības programmas “Copernicus” klimata pārmaiņu dienesta pārstāvji skaidro, ka karstumu izraisījis tā dēvētais “karstuma kupols” – virs Ziemeļāfrikas izveidojusies augsta spiediena sistēma, kas neļauj reģionā ieplūst vēsākam gaisam.
Vides organizācijas “Shade the UK” klimata politikas vadītāja Polija Tērtona norāda, ka šādi laikapstākļi kļūst par jauno realitāti.
“Tās negulētās naktis, ko pašlaik piedzīvojam, kļūs arvien biežākas. Mums būs jāpielāgojas, jo pašlaik Lielbritānija šādiem apstākļiem nav gatava,” viņa uzsvēra.
Karstuma vilnis, kas tuvojas Latvijai, Eiropā jau prasījis simtiem dzīvību
