Lai gan lielākā daļa cilvēku ir dzirdējuši par bezmiegu vai miega apnoju, narkolepsija ir daudz retāk sastopams un mazāk izprasts miega traucējums. Cilvēkiem ar šo slimību pēkšņi var uznākt nepārvarama vēlme iemigt pat dienas vidū. Taču narkolepsija ir daudz sarežģītāka nekā tikai negaidīta aizmigšana. Rets miega traucējums, kas var likt aizmigt jebkurā brīdī – daudzi par to pat nenojauš
Kas ir narkolepsija?
Narkolepsija ir reta neiroloģiska saslimšana, kas ietekmē smadzeņu spēju regulēt nomoda un miega ciklu. Tā ir hroniska slimība, ar kuru cilvēks parasti dzīvo visu mūžu.
Lai gan daudzi narkolepsiju saista tikai ar pēkšņu aizmigšanu nepiemērotos brīžos, patiesībā šai slimībai ir daudz vairāk simptomu, kas būtiski ietekmē ikdienas dzīvi.
Kas izraisa narkolepsiju?
Zinātnieki noskaidrojuši, ka narkolepsija saistīta ar oreksīna jeb hipokretīna trūkumu smadzenēs.
Oreksīns ir neirotransmiters, kas palīdz uzturēt nomoda stāvokli, modrību un koordinē daudzas citas smadzeņu funkcijas.
Ja organismā šīs vielas ir par maz, smadzenes var pēkšņi pāriet “miega režīmā”, pat ja cilvēks iepriekš juties pilnīgi možs.
Narkolepsijas vēsture
Lai gan tiek uzskatīts, ka narkolepsija cilvēkus skārusi jau tūkstošiem gadu, medicīnā tā pirmo reizi aprakstīta tikai 1880. gadā.
Franču ārsts Žans Batista Eduārs Želinē publicēja pirmo zinātnisko aprakstu par šo slimību. Tolaik izpratne par narkolepsiju bija ļoti ierobežota, un viens no viņa ieteiktajiem ārstēšanas veidiem bija arsēna lietošana – metode, kas mūsdienās, protams, tiek uzskatīta par bīstamu.
Kopš tā laika medicīna ir ievērojami attīstījusies, un mūsdienās par narkolepsiju zināms daudz vairāk.
Divi narkolepsijas veidi
Speciālisti izšķir divus narkolepsijas tipus.
1. tipa narkolepsija ir visizplatītākā. To raksturo ļoti zems oreksīna līmenis un izteiktas pēkšņas miega lēkmes.
Savukārt 2. tipa narkolepsija parasti norit vieglāk. Cilvēkiem ar šo slimības formu oreksīna līmenis bieži vien ir normas robežās vai tikai nedaudz samazināts.
Kad slimība parasti parādās?
Narkolepsija var attīstīties jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk pirmie simptomi parādās vecumā no 15 līdz 50 gadiem.
Dažiem cilvēkiem slimība attīstās pakāpeniski vairāku gadu laikā, savukārt citiem simptomi kļūst izteikti tikai dažu nedēļu laikā.
Lai gan simptomu intensitāte dzīves laikā var mainīties, slimība parasti nekļūst arvien smagāka.
Cik izplatīta ir narkolepsija?
Precīzu saslimušo skaitu noteikt ir grūti, jo narkolepsija bieži netiek atpazīta.
ASV oficiāli diagnosticēti aptuveni 135 000 līdz 200 000 cilvēku, taču speciālisti uzskata, ka patiesais saslimušo skaits varētu būt ievērojami lielāks.
Īpaši bieži slimība netiek diagnosticēta bērniem, jo tās simptomi mēdz līdzināties citām saslimšanām.
Kāpēc narkolepsiju ir tik grūti diagnosticēt?
Sākotnējie simptomi bieži vien nav specifiski.
Pastāvīgs nogurums, miegainība un enerģijas trūkums var liecināt ne tikai par narkolepsiju, bet arī par Laimas slimību, fibromialģiju, depresiju vai citiem veselības traucējumiem.
Tieši tādēļ līdz pareizai diagnozei nereti paiet vairāki gadi.
Kā narkolepsija ietekmē ikdienu?
Daudzi uzskata, ka narkolepsija nozīmē tikai pastāvīgu miegainību, taču realitātē slimība ietekmē daudz plašāku cilvēka dzīves daļu.
Tā var apgrūtināt darbu, mācības, automašīnas vadīšanu, attiecības un pat ikdienas sadzīvi.
Pārmērīga miegainība dienā
Visraksturīgākais narkolepsijas simptoms ir izteikta miegainība dienas laikā jeb pārmērīga dienas miegainība.
Cilvēks var justies ļoti miegains pat pēc pilnvērtīgas nakts atpūtas.
Nakts miega ilgums šajā gadījumā problēmu neatrisina.
Pēkšņas miega lēkmes
Dažkārt miegainība pārvēršas pēkšņās miega lēkmēs.
Tās var sākties jebkurā brīdī – sarunas laikā, darbā, ēšanas laikā vai pat ejot pa ielu.
Dažiem cilvēkiem šādas epizodes ilgst tikai dažas sekundes, citiem – vairākas minūtes.
Rets miega traucējums, kas var likt aizmigt jebkurā brīdī – daudzi par to pat nenojauš
