Kad magnijs patiešām ir vajadzīgs?

Krampji, nogurums, stress, miega traucējumi – vai pie vainas varētu būt magnija trūkums? Magnijs ir viens no galvenajiem elektrolītiem cilvēka organismā, un tam ir būtiska nozīme šūnu funkciju uzturēšanā. Kas liecina par magnija trūkumu organismā, kā atšķiras magniju saturoši līdzekļi un kā izvēlēties piemērotāko? Kad magnijs patiešām ir vajadzīgs?

Kāpēc magnijs ir tik svarīgs?

Pieauguša cilvēka organismā ir 21–28 grami magnija – aptuveni 60 % no tā ir koncentrēti kaulaudos, aptuveni 40 % – muskuļos un mīkstajos audos, un tikai 1% cirkulē asinīs.

“Nesenā publikācijā žurnāla Frontiers in Nutrition aprakstīts pētījums, kurā Taivānas zinātnieki secinājuši: magnija deficīts asinīs var būt saistīts ar paaugstinātu demences attīstības risku cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem. Pētnieki analizēja datus par vairāk nekā 325 000 cilvēku, izmantojot starptautisko TriNetX datubāzi, un konstatēja, ka personām, kurām gada laikā divas reizes tika fiksēts magnija līmenis, kas zemāks par 1,7 mg/dl, demences attīstības risks bija par 33 % augstāks. Turklāt magnija deficīts bija saistīts ar paaugstinātu insulta risku un augstāku mirstību no visiem cēloņiem. Citos zinātnisko pētījumu apskatos minēts, ka magnijs ir svarīgs vairāk nekā 600 fermentatīvām reakcijām organismā, tas piedalās vairāk nekā 300 bioķīmiskās reakcijās, tostarp muskuļu un nervu darbības regulēšanā, cukura līmeņa asinīs kontrolē un asinsspiediena uzturēšanā. Magnijs ir nozīmīgs kaulu un sirds veselībai, imūnsistēmas normālai darbībai, DNS un olbaltumvielu sintēzei, kā arī elektrolītu līdzsvaram,” stāsta sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite, Irina Korčagina.

Cik daudz magnija ir nepieciešams?

Tas atkarīgs no vecuma, dzimuma un fizioloģiskajām īpatnībām.

“Ieteicamā magnija dienas deva vīriešiem ir 400–420 mg, sievietēm tie būs 310–320 mg, pusaudžiem zēniem – 360  mg un meitenēm – 310 mg, savukārt bērniem diennakts deva svārstās no 130 līdz 240 mg atkarībā no vecuma.

Organisma nepieciešamība pēc magnija var palielināties paaugstinātas fiziskās slodzes (īpaši sportistiem) un stresa periodos, grūtniecības un zīdīšanas laikā. Magnija līmeni organismā var samazināt daži medikamenti, tostarp diurētiskie līdzekļi, zāles pret grēmām un sirds slimībām, insulīns, dažas antibiotikas, medikamenti astmas un bronhīta ārstēšanai,” skaidro farmaceite.

Lietojot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, magniju organismam nepieciešamā daudzumā var uzņemt ar pārtikas produktiem, piemēram, zaļajiem lapu dārzeņiem, riekstiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem un tumšo šokolādi. Tiesa, nereti tas neizdodas un magnijs ir jāuzņem papildu ar uztura bagātinātājiem.

Kā izvēlēties piemērotāko magnija preparātu?

“Kad aptiekas apmeklētājs vēlas iegādāties magniju, noteikti jautāju, kāds ir lietošanas mērķis, jo pieejamas dažādas magnija uztura bagātinātāju formas, kas atšķiras ar uzsūkšanās ātrumu un specifisku iedarbību organismā. Lietojot nepiemērotu magnija veidu, neizdosies sasniegt vēlamo rezultātu, turklāt pastāv arī blakusparādību, piemēram, caurejas risks,” saka Irina Korčagina un piedāvā mazliet atsvaidzināt zināšanas ķīmijā.

Uztura bagātinātājos var būt gan organiski, gan neorganiski magnija sāļi. Organiskie sāļi ir magnija citrāts, magnija laktāts, magnija glicināts un magnija malāts. Ja ir jārisināt tādas problēmas, kā muskuļu krampji, paaugstināts stress, galvassāpes vai bezmiegs, piemēroti būs organiskie magnija sāļi.

Neorganiskie magnija sāļi ir magnija sulfāts, magnija karbonāts un magnija oksīds.

Kas kam noder?

• Magnija citrāts – viena no populārākajām formām, kas labi uzsūcas un ir piemērots magnija līmeņa papildināšanai ikdienā. To bieži lieto gremošanas problēmu gadījumā.
• Magnija glicināts ir magnija forma, kam ir saudzīga iedarbība uz gremošanas sistēmu. To iesaka stresa un miega traucējumu gadījumā un šī forma būs piemērota arī cilvēkiem ar noslieci uz kairinājumu kuņģī.  
• Magnija laktāts un aspartāts viegli uzsūcas un ir piemēroti nervu sistēmas atbalstam, arī trauksmes simptomu mazināšanai.
• Magnija oksīds un karbonāts satur augstu magnija koncentrāciju, taču nedaudz sliktāk uzsūcas. Tos bieži izmanto zarnu darbības regulēšanai, galvenokārt grēmu gadījumā, jo tie efektīvi neitralizē kuņģa skābi.
• Magnija sulfātu parasti ievada intravenozi vai šķīduma veidā smaga deficīta gadījumā, jo, lietojot iekšķīgi, tam ir caureju veicinoša iedarbība.
• Magnija sukcināts (dzintarskābes sāls) palīdz mazināt krampjus. Tomēr nevajadzētu uzreiz lietot visu ieteicamo devu; vislabāk ir sākt ar pusi no tās un pavērot organisma reakciju (jo īpaši, vai tas neizraisa caureju).

Farmaceite uzsver: “Ir svarīgi izvēlēties pareizu uztura bagātinātāja devu, kas precīzi atbilst lietotāja vecumam un fizioloģiskajām īpatnībām. Piemēram, cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu, tiem, kuri pakļauti lielai fiziskai slodzei, sportistiem, grūtniecēm, kā arī cilvēkiem, kurus moka spēcīgi krampji, bieži vien ir nepieciešami pat 400 mg magnija dienā, kaut gan vidējā ieteicamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 300 mg.”

Košļāt, dzert vai likt zem mēles?

Magnija uztura bagātinātāju izvēle ir patiešām plaša – bērniem, pieaugušajiem, sportistiem, līdzekļi miega kvalitātes uzlabošanai, krampju mazināšanai un citiem mērķiem. Turklāt arī to formas ir dažādas:

tabletes, košļājamās tabletes, ampulas (šķidrā forma dzeršanai), mazas pudelītes ar dienas devu jeb šoti un arī pulveri, tostarp gan tādi, kas jāšķīdina ūdenī, gan lietošanai tieši zem mēles.

“Ja, piemēram, garākā pārgājienā rodas muskuļu krampji, magnija šķīdums ampulā palīdz nekavējoties problēmu atrisināt.

Skolas vecuma bērnu (6-12 gadi) vecākiem ieteicams apsvērt domu par magnija pulveri, ko var izšķīdināt sulā: šāds dzēriens stiprinās bērna noturību pret stresu un uzlabos miegu. Savukārt bērniem no viena gada vecuma pieejams sīrups, kas satur ne tikai magniju, bet arī kumelīšu ekstraktu un piena olbaltumvielu hidrolizātu ar prettrauksmes iedarbību.

Neirologi nereti izraksta magniju ampulās iekšķīgai lietošanai. Ampulas saturu (devā, ko ieteicis ārsts) jāizdzer izšķīdinātu glāzē ūdens.

Magnijs var palīdzēt gados vecākiem cilvēkiem, kurus moka muskuļu krampji naktīs, kāju vai muskuļu sāpes, aritmija. Visefektīvākais varētu būt magnija citrāts un magnija glicināts, turklāt tie arī vislabāk uzsūcas organismā. Tomēr pirms iegādes svarīgi konsultēties ar farmaceitu, lai izvēlētos piemērotāko uztura bagātinātāja formu, veidu un devu. Ideāli, ja iepriekš magnija lietošanas nepieciešamība ir izrunāta ar ģimenes ārstu,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina.

Svarīgi ņemt vērā!

Magnija deficīts var izraisīt nopietnus nervu sistēmas, sirds un muskuļu darbības traucējumus, kā arī radīt depresiju, trauksmi un hronisku nogurumu.

Magnija pārpalikums (tas gan ir reti sastopams) organismā ir kaitīgs veselībai!

Galvenais: sekot ārsta ieteikumiem, lai noskaidrotu svarīgāko vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā, ir iespējams veikt analīzes, piemēram, “Centrālajā laboratorijā”. Pirms preparāta iegādes svarīgi konsultēties ar farmaceitu un, lietojot magnija uztura bagātinātāju, precīzi ievērot dienas devu.