Cilvēku nogādāšana uz Marsu zinātniekiem rada milzīgus izaicinājumus, kas vēl jāatrisina. Saules radiācija, izmaiņas gravitācijā un laiks, kas astronautiem būtu jāpavada kosmosā, lai tikai nokļūtu līdz Marsam, padara plānus par cilvēku nogādāšanu uz Sarkanās planētas īpaši sarežģītus. Sešas vietas uz Zemes spēj atdarināt skarbos un neviesmīlīgos apstākļus, kas sastopami uz Marsa
Nonākot uz Marsa, astronauti būtu pilnībā atkarīgi no tehnoloģijām, kas nodrošinātu iespēju elpot, izdzīvot uz neviesmīlīgās planētas valdošajā stindzinošajā aukstumā, ēst, dzert un veikt nepieciešamos darbus. Turklāt būtu jārēķinās arī ar Marsa putekļu vētrām un kosmisko radiāciju.
Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, cilvēks, kurš sevi dēvē par „dzīvo Nostradamu”, laikrakstam Daily Express norādījis, ka atslēga izdzīvošanai uz Marsa, iespējams, meklējama sešos reģionos tepat uz Zemes.
Athos Salomé sacīja: „Zeme ir milzīga laboratorija, kurā cilvēce var sagatavoties dzīvei uz citām planētām. NASA skaidri norāda, ka šāda veida vide ļauj zinātniekiem pārbaudīt aprīkojumu un procedūras nākotnes misijām, nedodoties ārpus Zemes.”
„Lai gan tas nepierāda, ka iespējamais ceļojums uz Marsu pašlaik patiešām notiek uz Zemes, tas rada intriģējošu jautājumu: ja mēs jau šobrīd spējam attālus Zemes reģionus pārveidot par eksperimentālām Marsa versijām, kādas robežas šādām simulācijām varētu pastāvēt nākotnē?”
Atakamas tuksnesis, Čīle
Viena no sešām vietām, ko Athos Salomé dēvē par „Marsu uz Zemes”, ir Čīles Atakamas tuksnesis, kas plaši pazīstams kā sausākā vieta uz planētas.
Salomé skaidroja: „To izmanto ļoti sausu augšņu, iespējamo biosignatūru un tādu apstākļu izpētei, kas pastāv uz Marsa.”
Atakamas ārkārtīgi sausais klimats un skarbā vide padara šo reģionu par vērtīgu vietu, kur pētnieki var pārbaudīt dažādas tehnoloģijas un izpētes metodes, kas nākotnē varētu būt nepieciešamas Marsa misijās.
Devonas sala, Kanāda
Vēl viena vieta ir Devonas sala Kanādā. Aukstais klimats, nomaļā atrašanās vieta, klinšainais reljefs un Haughtona krāteris padara to par vienu no pazīstamākajiem Marsa analogiem uz Zemes.
Kanādas Arktikā esošais krāteris devis nosaukumu Haughton Mars Project — lauka pētījumu centram, kurā tiek pārbaudītas jaunas tehnoloģijas un darbības procedūras, kas nākotnē varētu tikt izmantotas cilvēku un robotu misijās uz Marsu.
Makmerdo sausās ielejas, Antarktīda
Saskaņā ar Athos teikto, vēl viena „Marsa uz Zemes” vieta ir Makmerdo sausās ielejas Antarktīdā — viens no aukstākajiem un sausākajiem reģioniem uz Zemes.
Šī teritorija jau vairākus gadu desmitus tiek izmantota kā Marsa apstākļu analogs. Tā ir pazīstama ar ārkārtīgi skarbo klimatu un tiek uzskatīta par vienu no aukstākajiem un sausākajiem tuksnešiem uz planētas. Dažviet šajā reģionā lietus nav bijis miljoniem gadu.
Mauna Loa, Havaju salas
Ceturtā Athos Salomé norādītā vieta ir Mauna Loa Havaju salās. Šo teritoriju par piemērotu Marsa simulācijām padara vulkāniskais reljefs, minimālais veģetācijas daudzums un izolētā atrašanās vieta.
Mauna Loa apkārtnē atrodas arī HI-SEAS jeb Hawaii Space Exploration Analog and Simulation — pētniecības stacija, kurā tiek simulēti dzīves apstākļi uz Marsa vai Mēness.
Šādas simulācijas ļauj pētniekiem izpētīt, kā cilvēki varētu sadzīvot izolētā vidē un kādi praktiski izaicinājumi viņus varētu sagaidīt nākotnes kosmosa misijās.
Islande
Piektā Athos Salomé minētā vieta ir Islande. Viņš norāda, ka tās vulkāniskās ainavas un neauglīgais reljefs daudzējādā ziņā atgādina Marsa un Mēness vidi.
Islande izmantota arī astronautu ģeoloģiskajai apmācībai. Šādos apstākļos iespējams trenēties iežu un reljefa izpētē, kā arī apgūt prasmes, kas varētu būt nepieciešamas darbam uz citām planētām.
NASA Artemis programma ietver vairākas misijas, kuru mērķis ir atgriezt cilvēkus uz Mēness un sagatavot pamatu turpmākiem ceļojumiem uz Marsu.
Mohaves tuksnesis, ASV
Pēdējā Athos Salomé minētā vieta ir Mohaves tuksnesis Amerikas Savienotajās Valstīs.
Saskaņā ar „dzīvā Nostradama” teikto, tā sausais klimats un vēja veidotie reljefa elementi tiek izmantoti salīdzinājumos ar Marsa vidi.
„Vai mēģināt dzīvot uz Marsa, vispirms neapgūstot pieredzi šādās vidēs, būtu liktenīga kļūda? Nē, taču būtu milzīga kļūda ignorēt šāda veida apmācības nozīmi,” viņš sacīja.
Tomēr pastāv būtisks ierobežojums — neviena vieta uz Zemes nespēj pilnībā atdarināt Marsa apstākļus.
„Būtiskākais ir tas, ka neviena vieta uz Zemes nevar pilnībā atveidot Marsu. Marsam ir ārkārtīgi plāna atmosfēra, vājāka gravitācija, atšķirīgs radiācijas līmenis, krasas temperatūras svārstības un nav dabiski elpojamas atmosfēras.
Tieši tāpēc pētnieki izmanto dabiskos analogus kopā ar kontrolētām dzīves vidēm un dažādām simulācijām,” skaidroja Athos Salomé.
Sešas vietas uz Zemes spēj atdarināt skarbos un neviesmīlīgos apstākļus, kas sastopami uz Marsa
