Ne vienmēr cilvēks, kurš kaut ko noklusē, melo tieši. Dažkārt patiesību var mēģināt noslēpt ar pavisam ikdienišķām sarunas manierēm, izvairīšanos no konkrētām atbildēm vai pēkšņām uzvedības izmaiņām. Ja cilvēks sarunas laikā dara šīs 7 lietas, viņš, iespējams, kaut ko slēpj
Sarunas laikā mēs nepievēršam uzmanību tikai vārdiem. Tikpat daudz var pateikt tas, kā cilvēks atbild, cik ātri viņš to dara, no kādām tēmām izvairās un kā mainās viņa uzvedība, kad saruna kļūst neērtāka.
Protams, viena pazīme vēl neko nepierāda. Cilvēks var būt satraukts, noguris, kautrīgs vai vienkārši justies neērti konkrētajā situācijā. Taču, ja vienlaikus parādās vairākas no šīm pazīmēm un tās būtiski atšķiras no cilvēka ierastās uzvedības, tās var būt iemesls pievērst sarunai lielāku uzmanību.
1. Viņš pēkšņi sāk izvairīties no konkrētām atbildēm
Ja uz vienkāršu jautājumu cilvēks sāk atbildēt ļoti vispārīgi, tas var radīt jautājumus. Viņš var daudz runāt, taču nepateikt neko konkrētu. Tā vietā, lai atbildētu tieši, viņš var pārvirzīt sarunu uz citu tēmu. Dažkārt tas notiek apzināti, bet citreiz cilvēks pats nemaz nepamana, ka izvairās. Īpaši pamanāmi tas kļūst tad, ja uz citiem jautājumiem viņš parasti atbild brīvi un detalizēti. Ja konkrēta tēma pēkšņi kļūst par izņēmumu, tam var būt kāds iemesls. Tomēr pirms secinājumiem ir vērts ļaut cilvēkam paskaidrot savu reakciju.
2. Viņš pārāk daudz skaidro to, ko neviens nav jautājis
Dažkārt aizdomīgu iespaidu rada nevis pārāk īsa, bet tieši pārlieku detalizēta atbilde. Cilvēks var sākt skaidrot sīkumus, kurus tu nemaz neesi prasījis. Viņš var uzskaitīt, kur atradās, ar ko runāja un ko darīja, lai gan jautājums bija pavisam vienkāršs. Tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš melo. Iespējams, viņš vienkārši ļoti vēlas, lai viņu pareizi saprot. Taču, ja šāda uzvedība parādās tikai noteiktās tēmās, tā var liecināt par satraukumu. Dažkārt cilvēks cenšas radīt pārliecinošu stāstu vēl pirms kāds ir apšaubījis viņa teikto.
3. Viņš atkārto jautājumu, pirms atbild
Ja cilvēks uzreiz neatbild, bet vispirms atkārto tavu jautājumu, viņš, iespējams, mēģina iegūt papildu laiku. Piemēram, uz jautājumu „Kur tu biji vakar?” viņš var vispirms atbildēt: „Kur es biju vakar?” un tikai pēc tam sniegt atbildi. Tas var būt vienkāršs sarunas ieradums, tāpēc vien šāda reakcija neko neapliecina. Taču dažkārt cilvēks šādi cenšas sakārtot domas vai izdomāt, ko tieši teikt. Īpaši vērts pamanīt, vai šāda uzvedība parādās tikai pie neērtiem jautājumiem. Ja atbildes kavēšanās kļūst regulāra, iespējams, saruna cilvēkam rada lielāku spriedzi, nekā viņš vēlas parādīt.
4. Viņa balss un runas temps pēkšņi mainās
Emocijas bieži ietekmē mūsu balsi pat tad, ja cenšamies tās slēpt. Cilvēks var sākt runāt ātrāk, klusāk vai skaļāk nekā parasti. Viņš var arī biežāk apstāties, ieturēt pauzes vai pēkšņi runāt ļoti uzmanīgi. Šādas pārmaiņas var liecināt par satraukumu, taču satraukuma iemesls ne vienmēr ir melošana. Cilvēks var vienkārši justies neērti vai baidīties no pārpratuma. Tāpēc daudz svarīgāk ir salīdzināt viņa uzvedību ar to, kā viņš parasti runā. Ja izmaiņas rodas tieši noteiktā sarunas brīdī, tas var būt signāls, ka konkrētā tēma viņam ir emocionāli sarežģīta.
5. Viņš mēģina pārvērst nopietnu jautājumu jokā
Humors ir lielisks veids, kā atslābināt saspringtu sarunu, taču dažkārt tas kļūst par izvairīšanās mehānismu. Cilvēks var pajokot tieši tajā brīdī, kad saruna nonāk līdz jautājumam, uz kuru viņš nevēlas atbildēt. Viņš var arī mēģināt likt tev justies muļķīgi par pašu jautājumu. Tas ļauj viņam novirzīt uzmanību no tēmas. Ja pēc joka jautājums tā arī paliek neatbildēts, iespējams, cilvēks apzināti izvairās no sarunas turpināšanas. Taču arī šeit svarīgs ir konteksts. Dažiem cilvēkiem humors ir dabisks aizsardzības mehānisms ikvienā neērtā situācijā.
6. Viņš sāk uzdot pretjautājumus
Tavs jautājums var pēkšņi pārvērsties par jautājumu par tevi. Piemēram, tā vietā, lai atbildētu, cilvēks var sacīt: „Kāpēc tu to vispār jautā?” vai „Kāpēc tev tas ir tik svarīgi?” Šāda reakcija pati par sevi nav pierādījums tam, ka viņš kaut ko slēpj. Iespējams, viņš jūtas nepamatoti apsūdzēts un vēlas saprast, no kurienes radies jautājums. Tomēr, ja pretjautājumi regulāri aizstāj atbildes, saruna var kļūt par izvairīšanās paņēmienu. Šādā situācijā mierīgs jautājums, piemēram, „Es vienkārši vēlos saprast, kas notika”, var palīdzēt sarunu atgriezt pie sākotnējās tēmas.
7. Viņa stāsts sāk mainīties
Viena no pamanāmākajām pazīmēm ir pretrunas stāstā. Cilvēks sākumā var pateikt vienu, bet vēlāk kādu detaļu aprakstīt citādi. Nelielas neatbilstības gan nav nekas neparasts, jo cilvēki mēdz aizmirst detaļas vai notikumus atcerēties atšķirīgi. Taču, ja mainās būtiski fakti vai cilvēks nespēj konsekventi izskaidrot svarīgāko, tas var radīt pamatotus jautājumus. Šādā situācijā labāk ir nevis uzreiz apsūdzēt viņu melos, bet mierīgi precizēt neskaidrības. Reizēm patiesais iemesls izrādās pavisam vienkāršs. Savukārt, ja cilvēks kļūst ārkārtīgi aizsargājošs un turpina mainīt stāsta būtiskās detaļas, iespējams, sarunai nepieciešama lielāka uzmanība.
Ja cilvēks sarunas laikā dara šīs 7 lietas, viņš, iespējams, kaut ko slēpj
