Tas, ko mēs saucam par “ķīmiju” starp diviem cilvēkiem, ne vienmēr ir tikai intuīcija vai neizskaidrojama sajūta. Pētnieki arvien vairāk pievērš uzmanību tam, kā cilvēki sarunas laikā sinhronizējas, un jaunākās tehnoloģijas ļauj pamanīt nianses, kuras pašiem sarunas dalībniekiem var palikt nepamanītas. AI varot pateikt, vai starp diviem cilvēkiem ir “ķīmija”: zinātnieki atklāj, ko tas pamana sarunā
Kad divi cilvēki satiekas pirmo reizi, dažkārt jau pēc dažām sarunas minūtēm rodas sajūta, ka starp viņiem ir īpaša saikne. Saruna rit viegli, abi smejas, viens otru nepārtrauc un šķietami dabiski pielāgojas otra tempam.
Citā reizē viss ir pieklājīgi, taču saruna šķiet smagnēja. Abi cilvēki atbild uz jautājumiem, bet rodas sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Šo atšķirību bieži raksturo ar vienu vārdu – ķīmija.
Sarunas ritms var pateikt vairāk, nekā šķiet
Viena no interesantākajām lietām, ko pētnieki pievērš uzmanību, ir sarunas ritms. Cilvēki, kuri jūtas labi viens otra klātbūtnē, mēdz neapzināti pielāgoties viens otram.
Tas var izpausties kā līdzīgs runas temps, paužu ilgums vai veids, kā abi cilvēki maina sarunas tempu. Neviens apzināti nesēž un nedomā: “Tagad man jārunā tādā pašā ātrumā kā viņam.” Šāda saskaņošanās parasti notiek automātiski.
Tieši šādas nelielas izmaiņas var būt interesantas pētniekiem, kuri mēģina saprast, kas notiek starp diviem cilvēkiem, kad viņiem rodas savstarpēja pievilkšanās vai komforta sajūta.
Arī pauzes var būt nozīmīgas
Interesanti, ka svarīgs nav tikai tas, ko cilvēki saka, bet arī tas, kā viņi sarunā izmanto klusumu.
Ja starp diviem cilvēkiem ir laba saikne, īsa pauze ne vienmēr šķiet neveikla. Saruna var uz brīdi apklust, bet nevienam nerodas nepieciešamība nekavējoties aizpildīt klusumu.
Savukārt saspringtā sarunā cilvēki var biežāk steigties atbildēt, pārtraukt viens otru vai izmantot vārdus tikai tāpēc, lai izvairītos no klusuma.
Smiekli un reakcijas var kļūt sinhronas
Vēl viena pazīme, kurai tiek pievērsta uzmanība, ir tas, cik bieži cilvēki reaģē līdzīgi. Ja viens pasmaida un otrs gandrīz uzreiz pasmaida pretī, ja abi vienlaikus iesmejas vai līdzīgā brīdī maina balss toni, starp viņiem var veidoties sava veida sinhronitāte.
Tas nenozīmē, ka katra vienlaicīga kustība liecina par pievilkšanos. Taču kopumā šādas uzvedības sakritības var sniegt pētniekiem informāciju par to, cik labi divi cilvēki “saskan”.
AI meklē to, ko cilvēks pats ne vienmēr pamana
Mākslīgā intelekta priekšrocība šādās situācijās ir spēja analizēt ļoti lielu daudzumu audio vai video datu un meklēt atkārtojošos modeļus.
Cilvēks sarunas laikā parasti koncentrējas uz pašu sarunas saturu. Viņš domā par to, ko teikt tālāk, kā viņu uztver otrs cilvēks un kā pats jūtas. Tikmēr tehnoloģija var pievērst uzmanību runas tempam, pauzēm, balss svārstībām un citiem smalkiem signāliem.
Tas ļauj pētniekiem uzdot interesantu jautājumu: vai “ķīmija” patiesībā ir daudzu mazu, neapzinātu saskaņošanās pazīmju kopums?
Ķīmija nav tikai sarunas saturs
Kad cilvēks jūt spēcīgu saikni ar otru, viņam nav obligāti jārunā par kaut ko īpaši dziļu vai aizraujošu. Dažkārt pat pavisam ikdienišķa saruna var šķist interesanta.
Svarīga var būt sajūta, ka saruna rit bez piepūles. Abi cilvēki uzdod jautājumus, reaģē uz otra teikto un ļauj sarunai dabiski mainīt virzienu.
Tieši tāpēc divi cilvēki var lieliski saprasties pat tad, ja viņiem ir ļoti atšķirīgas intereses vai raksturi.
Vai AI patiešām var pateikt, ka starp diviem cilvēkiem ir “ķīmija”?
Pagaidām būtu pārspīlēti apgalvot, ka mākslīgais intelekts spēj nekļūdīgi noteikt romantisku ķīmiju starp diviem cilvēkiem. Tas var analizēt uzvedības modeļus un pamanīt sinhronizāciju, taču cilvēku attiecības ir daudz sarežģītākas par dažiem izmērāmiem parametriem.
Turklāt cilvēks var būt kautrīgs, satraukts vai noguris, un tas var ietekmēt viņa runas manieri. Tāpat laba sarunas sinhronizācija vēl nenozīmē romantisku pievilkšanos – tā var liecināt arī par draudzību, uzticēšanos vai vienkārši labu komunikāciju.
Tomēr pētījumi par sarunu sinhronizāciju ļauj paskatīties uz “ķīmiju” jaunā veidā. Iespējams, tā nav tikai mistiska sajūta, kuru nav iespējams izskaidrot, bet arī daudzu ļoti smalku signālu kopums, ko cilvēki viens otram raida pilnīgi neapzināti.
Un varbūt tieši tāpēc reizēm pēc sarunas ar kādu cilvēku mēs vienkārši zinām: “Starp mums kaut kas ir.”
