Nedēļu pēc postošajiem plūdiem varasiestādes aicina tūkstošiem bojāgājušo un bezvēsts pazudušo tuviniekus nodot asins paraugus, lai ar DNS palīdzību identificētu vēl neatpazītos upurus. Nepālas traģēdija kļūst arvien skaudrāka: morgi vairs nespēj uzņemt visus bojāgājušos
Nepālas plūdos bojāgājušo skaits ir tik liels, ka morgi ir pārpildīti, bet simtiem cilvēku ķermeņu tiek apbedīti vēl pirms viņu identitātes noskaidrošanas. Tāpēc valstī sākta plašāka upuru identificēšana ar DNS analīžu palīdzību.
Kā vēsta ārvalstu mediji no notikuma vietas, piemēram, 19 gadus vecā Prakrit Gurung cer, ka viņas DNS paraugs palīdzēs identificēt viņas mātes mirstīgās atliekas. Viņas tēva ķermenis jau ir atrasts — brālis slimnīcas ārpusē pie sienas bija pamanījis viņa fotogrāfiju un atpazinis tēvu.
Pēc valdības aicinājuma Gurung otrdien no rīta kopā ar desmitiem citu cilvēku stājās rindā, lai nodotu asinis. Starp pirmajiem 14 cilvēkiem, kuri ieradās, bija arī kāds Austrālijas pilsonis. Viņš bija ieradies Nepālā, lai būtu kopā ar savu ģimeni, jo viņa brālis, kurš ir Nepālas pilsonis, joprojām ir bezvēsts pazudis.
Varasiestādes aicina arī ārvalstīs dzīvojošos cilvēku tuviniekus nosūtīt savus DNS profilus. Daudzas ģimenes visā pasaulē jau ir nodevušas nepieciešamos paraugus.
“Mēs šeit vācam asins paraugus no cilvēku brāļiem, māsām un citiem tuviem radiniekiem,” stāsta Nepālas armijas pārstāvis Rameshwor Adhikari. Viņš norāda, ka cilvēki ierodas no visas ielejas, kā arī no dažādiem valsts reģioniem. “Tā ir katastrofa. Dabas katastrofa,” viņš piebilst.
Pirmajā dienā, kad tika izveidots paraugu nodošanas punkts, tur ieradās 37 cilvēki. Taču apmeklētāju skaits turpina pieaugt, un armija uzstāda arvien vairāk nojumes, lai cilvēkiem būtu vieta, kur patverties no saules.
Adhikari aicina atsaukties pēc iespējas vairāk cilvēku. Pašlaik apstiprināts, ka bojā gājuši vairāk nekā 1000 cilvēku, bet gandrīz 4000 joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Trešdienas rītā bija zināms, ka 38 no pazudušajiem ir Austrālijas pilsoņi. Šonedēļ 25 bezvēsts pazudušo austrāliešu ģimenes aicināja savas valsts valdību sniegt lielāku atbalstu, lai “atvestu mūsu draugus un tuviniekus mājās”.
Tikmēr smagāk cietušā Rasuvas apgabala augšdaļas iedzīvotāji aicina Nepālas valdību darīt vairāk, lai nogādātu reģionā glābšanas tehniku, ekipējumu un cilvēkus.
Dažviet pēc nedēļas joprojām nav izdevies atjaunot sakarus
Ir pagājusi nedēļa kopš postošajiem plūdiem, taču dažviet pie Ķīnas robežas joprojām nav izdevies atjaunot saziņu ar ārpasauli. Viens no šādiem ciematiem ir Timure.
53 gadus vecā Lhakpa Gha otrdien pēcpusdienā stāvēja pie budistu klostera. Viņa saka — ja sāks runāt par notikušo, asaras plūdīs aumaļām. Un tā arī notiek, kad viņa sāk uzskaitīt savus tuviniekus, kurus aiznesuši plūdi. Viņas tēvs, svainis, dēls, vedekla, četrus gadus vecā mazmeita, meita un māsas brālis. Visi septiņi ir pazuduši. Gha un viņas vīrs izdzīvoja tikai tāpēc, ka katastrofas brīdī atradās Katmandu, kur rūpējās par diviem mazbērniem, kuri tur apmeklē skolu. “Es pazaudēju visu savu ģimeni,” viņa saka ar tulka palīdzību. “Mēs zaudējām visus.”
Klosterī patlaban uzturas aptuveni 200 cilvēku no kalnu reģiona, kuriem izdevies izdzīvot. Viņi plūdu laikā atradās augstāk kalnos. Daudzi paši savām acīm redzēja, kā ūdens aiznes viņu tuviniekus un noslauka no zemes apdzīvotas vietas.
“Armija nav spējusi sasniegt ciematu,” stāsta Gha. “Viņi visu laiku saka, ka mūsu ciemats ir augsta riska zona, bet mēs to nesaprotam. Mēs cīnāmies ar viņiem. Ja risks ir augsts, tad jums ir jārīkojas. Bet viņi vienkārši saka, ka nevar tur nokļūt.”
Ghas dēls un meita ciematā strādāja par ārstiem. Viņi palika Timurē, lai turpinātu rūpēties par ģimeni. “Mums nekā nav,” viņa saka. “Mēs bijām atkarīgi no mana dēla finansiālā atbalsta.”
Glābējiem ceļā stājas izpostītā infrastruktūra
Pirmdien publicētajā ANO ziņojumā par situāciju Nepālas tālākajos ziemeļu reģionos teikts, ka augstāk esošo teritoriju sasniegšana varētu prasīt vairākas nedēļas. Ceļu uz šīm vietām gandrīz vairs nav, bet daudzus tiltus plūdi ir aizskalojuši. Ja armija nespēj sasniegt šīs teritorijas, to nevar izdarīt arī palīdzības organizācijas.
Organizācijas “Save the Children” pārstāve Amy Sagitta Lefevre norāda, ka palīdzība cilvēkiem nonāk, taču tikai līdz noteiktam punktam.
No organizācijas noliktavas Katmandu viņa stāsta, ka komandas Rasuvas apgabalā ir spējušas nokļūt pa ceļu. Savukārt palīdzība, ko tālāk nogādāt nav iespējams, tiek uzglabāta armijas kazarmās. “Glābšanas darbiniekiem izaicinājums ir tāds pats kā palīdzības organizācijām, jo mums ir tās pašas piekļuves problēmas,” viņa skaidro.
Organizācija uz kalnu ielejām nogādā komplektus ar pagaidu teltīm, lai cilvēkiem būtu vieta, kur patverties. Tiek uzstādītas arī pārvietojamās tualetes.
Iedzīvotājiem tiek izdalītas pirmās nepieciešamības lietas — segas, virves un ūdensnecaurlaidīgi pārklāji. Daudzi cilvēki nakšņo zem klajas debess un viņiem nepieciešama vismaz minimāla aizsardzība pret lietu un citiem laikapstākļiem. Tāpat ģimenēm tiek izdalīti spaiņi, lai cilvēki varētu pārnēsāt ūdeni un citas nepieciešamās lietas.
Īpaši komplekti tiek gatavoti arī sievietēm, tostarp grūtniecēm. Tajos ir papildu apģērbs un citas nepieciešamās lietas. Daudzi cilvēki joprojām valkā tās pašas drēbes, kas bija mugurā katastrofas dienā.
Bērni pēc katastrofas nonākuši īpaši smagā situācijā
Tiek prognozēts, ka aptuveni 2600 bērniem būs nepieciešama medicīniskā palīdzība smagas nepietiekama uztura izraisītas novājēšanas dēļ. Vairāk nekā 100 bērnu, iespējams, ir šķirti no saviem vecākiem.
Lefevre uzsver, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai situāciju pilnībā stabilizētu. Ņemot vērā, ka atjaunošanās process varētu ilgt vairāk nekā gadu, “Save the Children” jau izveidojusi īpašu biroju katastrofas skartajā reģionā.
Palīdzības darbiniekus satrauc slimību izplatīšanās, piesārņots ūdens, pārpildītas pagaidu patversmes un arī bērnu tirdzniecības risks, kas var pieaugt haotiskajā situācijā pēc katastrofas.
“Šis Nepālas reģions vēsturiski ir bijis vieta, kur īpaši izplatīta meiteņu iesaistīšana cilvēku tirdzniecībā,” norāda Lefevre. Viņa piebilst, ka pēdējos gados šī problēma, iespējams, bija mazinājusies, taču pašreizējā katastrofa rada nopietnas bažas, ka bērni un jo īpaši meitenes varētu kļūt par cilvēku tirgotāju upuriem.
Nepālas traģēdija kļūst arvien skaudrāka: morgi vairs nespēj uzņemt visus bojāgājušos
