Kāds pavisam parasts ikdienas ieradums, par kuru lielākā daļa cilvēku nemaz īpaši neaizdomājas, izrādās cieši saistīts ar mūsu pašsajūtu. Pētījumi arvien biežāk rāda, ka nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var ietekmēt ne tikai fizisko veselību, bet arī garastāvokli, enerģiju un pašsajūtu. Zinātnieki atklāj kaut ko pārsteidzošu par cilvēka ikdienas paradumu — vai arī tu to dari?
Mēs bieži domājam par veselību lielu lietu kategorijās — sportošanu, uzturu, miegu vai ārsta apmeklējumiem. Taču zinātnieki arvien vairāk uzmanības pievērš arī pavisam īsiem un šķietami nenozīmīgiem paradumiem, kas atkārtojas mūsu ikdienā.
Viens no interesantākajiem piemēriem ir īsa, bet intensīvāka fiziska aktivitāte, kas notiek ikdienas gaitās. Tas var būt ātrs kāpiens pa kāpnēm, steidzīga iešana, skriešana, lai paspētu uz autobusu, vai smagāku iepirkumu nešana.
Pētnieki šādas īsas aktivitātes dēvē par VILPA jeb “vigorous intermittent lifestyle physical activity” — intensīvas, periodiskas fiziskās aktivitātes epizodēm, kas nav ieplānotas kā tradicionāls treniņš. Pētījumos šāda veida aktivitāte saistīta ar labvēlīgiem veselības rādītājiem.
Interesantākais ir tas, ka šādam paradumam nav nepieciešama īpaša sporta programma vai stunda brīva laika. Pat pavisam īsi intensīvākas kustības brīži var būt nozīmīgi.
Piemēram, ja ierasto braucienu ar liftu aizstāj ar kāpnēm un tās kāp augšup ātrākā tempā, tā jau ir fiziska slodze. Tāpat arī straujāka iešana līdz veikalam, ātra skriešana pāri ielai vai enerģiska darbošanās mājās var palielināt kopējo fizisko aktivitāti.
Tas ir īpaši interesanti cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņiem “nav laika sportot”. Iespējams, daļa fiziskās aktivitātes jau atrodas viņu ikdienā — tikai līdz šim tā nav tikusi uztverta kā treniņš.
Ķermenis uz fizisku slodzi reaģē arī tad, ja tā ilgst tikai neilgu laiku. Intensīvākas kustības laikā paaugstinās sirdsdarbības frekvence, elpošana kļūst straujāka un muskuļiem nepieciešams vairāk enerģijas.
Tieši tāpēc pētnieki pēdējos gados arvien vairāk interesējas ne tikai par tradicionāliem treniņiem, bet arī par to, cik daudz mēs kustamies visas dienas garumā.
Tas nenozīmē, ka dažu sekunžu aktivitāte automātiski aizstāj regulāru sportošanu. Taču cilvēkam, kurš ikdienā ir mazkustīgs, šādi īsi kustību periodi var būt vērtīgs papildinājums.
Fiziskās aktivitātes nav vienīgais šķietami vienkāršais paradums, kas saistīts ar pašsajūtu. Pētījumi liecina, ka arī miega kvalitātei, uzturam un fiziskajai aktivitātei var būt nozīme tajā, kā cilvēks jūtas konkrētajā dienā.
Piemēram, pētījumā ar jauniešiem labāka miega kvalitāte bija viskonsekventāk saistīta ar labāku pašsajūtu nākamajā dienā. Arī lielāks augļu un dārzeņu patēriņš un fiziskā aktivitāte bija saistīti ar labāku pašsajūtu.
Tas ir svarīgs atgādinājums, ka pašsajūtu ne vienmēr nosaka viens milzīgs dzīvesveida lēmums. To var ietekmēt arī daudzi mazi ikdienas paradumi.
Padomā par savu parasto dienu. Vai tu mēdz steigties pa kāpnēm? Vai kādreiz ātri ej, lai paspētu uz transportu? Vai nes smagākus maisiņus? Vai mājās enerģiski tīri, kārto vai pārvietojies no vienas telpas uz otru?
Iespējams, daļu no tā, ko dari automātiski, zinātnieki jau uzskata par vērtīgu fiziskās aktivitātes veidu.
Protams, no tā nevajadzētu secināt, ka pietiek ar dažām sekundēm kustības dienā. Regulāras fiziskās aktivitātes joprojām ir svarīga veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Taču pētījumi palīdz mainīt priekšstatu par to, kas vispār skaitās kustība.
Varbūt nākamreiz, kad steigsies pa kāpnēm vai ātrā solī dosies uz autobusu, nevajadzēs domāt, ka “neesmu paspējis pasportot”. Iespējams, tava ikdiena jau pati par sevi piedāvā vairāk iespēju izkustēties, nekā līdz šim biji pamanījis.
