Vai cilvēks piedzimst ar noteiktām rakstura iezīmēm, vai arī viņa personību pilnībā veido ģimene un dzīves pieredze? Jauns, plaša mēroga pētījums sniedz pārsteidzošu atbildi: nozīme ir arī mūsu gēniem. Tomēr zinātnieki uzsver — DNS viena pati cilvēka personību nenosaka. Zinātnieki atklājuši ko pārsteidzošu par cilvēka personību — mūsu raksturu ietekmē daudz vairāk nekā audzināšana
Cilvēka personība gadiem ilgi ir bijusi viens no psiholoģijas interesantākajiem jautājumiem. Kāpēc vieni cilvēki ir sabiedriski un enerģiski, kamēr citi dod priekšroku mieram un vientulībai? Kāpēc daži ir ārkārtīgi apzinīgi, bet citi spontānāki?
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, ļāvis uz šo jautājumu paskatīties daudz plašāk. Zinātnieki analizēja ģenētiskos un personības datus no vairāk nekā viena miljona cilvēku un identificēja 1260 ģenētiskos variantus, kas saistīti ar tā dēvētajām “Lielā piecinieka” personības iezīmēm.
Pētījumā iesaistīts vairāk nekā miljons cilvēku
Pētījums apvienoja datus no 46 dažādām pētījumu grupām, un katrai no piecām galvenajām personības iezīmēm tika analizēti dati no vairāk nekā 600 000 līdz pat 1,14 miljoniem cilvēku.
“Lielais piecinieks” ietver ekstraversiju, labvēlīgumu jeb piekrišanu citiem, apzinīgumu, neirotismu un atvērtību pieredzei. Šīs piecas dimensijas psiholoģijā plaši izmanto, lai raksturotu cilvēku personības atšķirības.
Pētnieki kopumā atrada 1260 ģenētiskus variantus, kas bija statistiski nozīmīgi saistīti ar šīm personības iezīmēm. 824 no tiem iepriekš nebija saistīti ar konkrētajām personības atšķirībām.
Taču tas nenozīmē, ka “personības gēns” nosaka, kāds tu būsi
Šeit ir svarīgākā nianse.
Pētnieki neatrada vienu gēnu vai konkrētu DNS izmaiņu, kas noteiktu, vai cilvēks būs ekstraverts, kautrīgs, apzinīgs vai emocionāli jūtīgs. Personības ģenētiskā arhitektūra izrādījās ļoti sarežģīta — atsevišķu variantu ietekme ir ārkārtīgi maza, un daudzi varianti kopā veido tikai daļu no kopējām personības atšķirībām.
Pētījumā aprēķināts, ka izplatītie ģenētiskie varianti izskaidro aptuveni 4,8–9,3% variācijas katrā no piecām personības iezīmēm, bet atkarībā no mērījuma kvalitātes šis rādītājs bija augstāks. Tas nozīmē, ka liela daļa personības atšķirību joprojām paliek ārpus šo ģenētisko variantu skaidrojuma.
Tātad audzināšanai un videi joprojām ir ļoti liela nozīme
Pētījuma rezultāti neapgāž domu, ka cilvēka personību veido dzīves pieredze.
Ģenētiskie faktori darbojas kopā ar vidi, attiecībām, audzināšanu, izglītību, kultūru un daudziem citiem apstākļiem. Zinātnieki uzsver, ka pētījums palīdz labāk izprast ģenētikas ieguldījumu personībā, nevis ļauj pēc DNS paredzēt, kāds konkrētais cilvēks būs.
Turklāt pētījumā konstatēts, ka ģenētiskās asociācijas ar personību bija samērā stabilas dažādās valstīs, vecuma grupās un arī atkarībā no tā, kā personība tika mērīta.
Personība var būt saistīta arī ar citiem dzīves aspektiem
Pētnieki atrada arī saistības starp personības ģenētiskajiem rādītājiem un dažādiem dzīves rezultātiem, tostarp veselību, izglītību, darbu, ienākumiem un ikdienas paradumiem.
Taču arī šeit jābūt uzmanīgiem: šādas ģenētiskas saistības nenozīmē, ka konkrēts gēns izraisa noteiktu dzīves iznākumu. Personības, vides un dzīves apstākļu mijiedarbība ir daudz sarežģītāka.
Ko šis pētījums maina mūsu izpratnē par sevi?
Iespējams, viens no interesantākajiem secinājumiem ir tas, ka cilvēka personību nevar vienkārši sadalīt divās daļās — “iedzimts” vai “iegūts”.
Patiesībā abi faktori darbojas kopā.
Mēs varam piedzimt ar noteiktām nosliecēm, taču tas vēl nenozīmē, ka mūsu raksturs ir iepriekš noteikts. Dzīves pieredze, apkārtējie cilvēki un vide var būtiski ietekmēt to, kā šīs noslieces izpaužas.
Tāpēc jaunais pētījums drīzāk parāda personības sarežģītību, nevis sniedz vienkāršu formulu, pēc kuras varētu noteikt cilvēka raksturu.
Un, iespējams, tieši tas ir pārsteidzošākais: mūsu personība nav tikai tas, ar ko piedzimstam, un nav tikai tas, ko iemācāmies dzīves laikā — tā veidojas no abu šo spēku sarežģītas mijiedarbības.
Zinātnieki atklājuši ko pārsteidzošu par cilvēka personību — mūsu raksturu ietekmē daudz vairāk nekā audzināšana
