Lai arī kino pasaulē haizivis nereti atainotas kā biedējoši plēsēji vai animēti ļaundari, ārpus ierastajiem stereotipiem tās atklājas pavisam citādā gaismā. Šie noslēpumainie jūras dzīvnieki ir ļoti daudzveidīgi, ievainojami un svarīgi ūdenstilpju ekosistēmām, norāda kanāls “National Geographic”.
Haizivis bieži tiek uztvertas kā viens no bīstamākajiem okeāna iemītniekiem, tomēr dati rāda pavisam citu ainu. Starptautiskā haizivju uzbrukumu datubāze liecina, ka 2025. gadā pasaulē reģistrēti 65 neprovocēti haizivju kodumi un 12 ar haizivīm saistīti nāves gadījumi, no kuriem tikai 9 klasificēti kā cilvēka neizprovocēti.
Šie gadījumi, protams, ir traģiski, tomēr globālā mērogā risks sastapties ar haizivs uzbrukumu ir ļoti zems. Salīdzinājumam – Lielbritānijā gandrīz puse jeb 49 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā gūst saules apdegumu. Tāpēc atvaļinājumā, dodoties uz pludmali, reālāks risks ir aizmirsts saules aizsargkrēms, nevis haizivs spura pie apvāršņa.
Turpinājumā apkopoti desmit fakti, kas ļaus haizivis iepazīt tuvāk.
Senākas par dinozauriem
Haizivis dzīvo pasaules okeānos un jūrās – gan siltos tropu ūdeņos, gan vēsākos reģionos. Tās sastopamas piekrastes zonās, atklātā okeānā un pat lielā dziļumā. Dažas haizivju sugas mēdz uzturēties arī upju grīvās vai saldūdeņos.
Taču haizivju priekšteči pasaules okeānos parādījās jau pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu – krietni pirms dinozauriem. Šajā laikā tās ir pārdzīvojušas vairākas masveida izmiršanas, pielāgojušās dažādām dzīves vidēm un kļuvušas par vienu no senākajām dzīvnieku grupām uz Zemes.
Mūsdienās zināmas vairāk nekā 500 haizivju sugas, no kurām vairākas var nodzīvot pat simtiem gadu. Īpaši starp tām izceļas Grenlandes haizivs – 2016. gadā zinātnieki atklāja kādu šīs sugas mātīti, kas sasniegusi aptuveni 400 gadu vecumu.
Dažas haizivis spīd tumsā
Dziļi okeānā, kur saules gaisma gandrīz nenonāk, dažām haizivīm piemīt bioluminiscence – spēja radīt vāju, zilganzaļu mirdzumu.
2021. gadā zinātnieki pie Jaunzēlandes dokumentēja trīs dziļūdens haizivju sugas, kas spēj spīdēt tumsā. Viena no tām ir melnā haizivs (angļu “kitefin shark”), kura var izaugt līdz 180 centimetru garumam un tiek uzskatīta par lielāko zināmo bioluminiscējošo mugurkaulnieku.
Pētnieki uzskata, ka šis mirdzums haizivīm palīdz maskēties dziļūdenī, saplūstot ar vājo gaismu no ūdens virsmas. Iespējams, ka tas palīdz arī sameklēt barību vai nemanāmāk pietuvoties medījumam.
Cilvēki apdraud haizivis, nevis otrādi
Patiesībā haizivis cilvēkiem ir daudz mazāks drauds nekā cilvēki haizivīm. Zinātniskie pētījumi rāda, ka komerciālās zvejas dēļ ik gadu tiek nogalināti aptuveni 100 miljoni haizivju – vairāk nekā 11 000 haizivju ik stundu. Turpretī cilvēku nāves gadījumu skaits, kas saistīts ar haizivju uzbrukumiem, ir nesalīdzināmi mazāks.
Tas ir satraucošs signāls: dzīvnieki, kas pārdzīvojuši miljoniem gadu ilgas pārmaiņas uz Zemes, tieši pēdējās desmitgadēs kļuvuši īpaši ievainojami cilvēka darbības dēļ.
Ne visas haizivis ir milzīgi plēsēji
Runājot par haizivīm, daudzi uzreiz iedomājas lielu dzīvnieku ar atplestu žokli un asiem zobiem. Taču haizivju pasaule ir krietni daudzveidīgāka.
Daudzas sugas pārtiek no zivīm, kalmāriem vai bezmugurkaulniekiem. Savukārt, piemēram, vaļhaizivis un milzu haizivis filtrē planktonu un citus sīkus organismus no ūdens. To iespaidīgais izmērs nenozīmē bīstamību pret cilvēkiem.
Gan plaukstas lielumā, gan autobusa garumā
Mazākā zināmā haizivju suga ir pundurhaizivs, kas pieaugot sasniedz tikai aptuveni 15 līdz 20 centimetru garumu. Tā dzīvo dziļos ūdeņos pie Dienvidamerikas krastiem un ir tik maza, ka pat ietilpst cilvēka plaukstā.
Pretējā mēroga galā savukārt ir vaļhaizivs – lielākā zivs pasaulē. Tā var sasniegt vairāk nekā 12 metru garumu, bet atsevišķos avotos minēti arī lielāki īpatņi.
Haizivīm piemīt “sestā maņa”
Haizivis spēj uztvert to, ko cilvēks nepamana. Uz to galvas un purna atrodas īpaši maņu orgāni – Lorencīni ampulas jeb receptori, kas ļauj sajust vājus elektriskos laukus ūdenī.
Šādus impulsus rada, piemēram, citu dzīvnieku muskuļu kustības vai sirdsdarbība. Šī spēja palīdz haizivīm atrast medījumu arī duļķainā ūdenī, tumsā vai pat tad, kad medījums paslēpies smiltīs.
Spēcīgas ir arī citas maņas
Papildus īpašajai spējai sajust elektriskos laukus, haizivīm ir arī izcila redze un oža. Piemēram, tās var uztvert pavisam vājas smaržas ūdenī un izsekot tām no liela attālum, ja straumes nes smaržas molekulas pareizajā virzienā.
Tomēr populārais apgalvojums, ka haizivs var sajust “vienu asins pilienu okeānā”, ir pārspīlēts. Patiesība ir pietiekami iespaidīga arī bez mītiem: haizivis ļoti labi izmanto smaržu, elektriskos signālus, kustību un pat atmosfēras spiediena izmaiņas, lai saprastu, kas notiek tām apkārt.
Maina zobus visu mūžu
Viena no haizivju pārsteidzošākajām iezīmēm ir to zobi. Atšķirībā no cilvēkiem, kuriem ir tikai divi zobu komplekti, haizivīm zobi atjaunojas visu mūžu. Ja kāds zobs izkrīt vai nolūst, tā vietā rodas jauns.
Dažām sugām dzīves laikā var nomainīties pat desmitiem tūkstošu zobu. Piemēram, Lielās baltās haizivs gadījumā tie var būt pat 30 000. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc haizivis miljoniem gadu saglabājušās kā tik veiksmīgi plēsēji – to ķermenis ir pielāgots ne tikai medībām, bet arī nepārtrauktai atjaunošanās spējai.
Mierīgas peldētājas
Parasti haizivis pārvietojas mierīgā tempā – ar ātrumu no 2 līdz 8 kilometriem stundā. Tomēr, medījot vai bēgot no briesmām, tās kļūst ievērojami izveicīgas. Ātrākā ir īsspuru mako haizivs, kas īslaicīgi spēj sasniegt pat 74 kilometrus stundā. Tikmēr, piemēram, baltās haizivs maksimālais ātrums ir aptuveni 40 līdz 50 kilometri stundā.
Lēna vairošanās – vājākā vieta
Daudzas haizivju sugas aug lēni, vēlu sasniedz dzimumgatavību un kopumā nodrošina maz pēcnācēju. Tas nozīmē, ka to populācija atjaunojas daudz lēnāk nekā daudzām citām zivīm.
Piemēram, dzeloņhaizivij grūsnība var ilgt gandrīz divus gadus, un vienā metienā tai parasti ir vien daži mazuļi. Savukārt baltās haizivis dzimumgatavību sasniedz tikai pēc vairākiem gadu desmitiem – tēviņi aptuveni 26 gadu vecumā, bet mātītes ap 33 gadu vecumu.
Ja haizivis tiek intensīvi zvejotas vai bieži iet bojā piezvejas rezultātā, to skaits var samazināties ātrāk nekā suga ir spējīga atjaunoties. Dažām sugām atkopšanās var prasīt daudzus gadus vai pat vairākas desmitgades.
Vai haizivis guļ?
Kā redzams, haizivju ikdiena ir visai darbīga, taču tas neizslēdz vajadzību pēc atpūtas. Jāņem gan vērā, ka to miegs nav gluži salīdzināms ar cilvēkiem. Dažas sugas pat spēj atpūsties, turpinot lēni peldēt, bet citas uz brīdi izlemj nekustīgi nogulties uz jūras gultnes.
Tas saistīts ar to, kā haizivis elpo: daļai sugu ūdenim pastāvīgi jāplūst pāri žaunām, tāpēc kustība palīdz nodrošināt skābekļa pieplūdi. Savukārt citas haizivis ūdeni pāri žaunām spēj sūknēt arī nekustīgi guļot.
Par globālo kanālu “National Geographic”
“National Geographic” (NG) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NG kopā ar “Nat Geo Wild”, “Nat Geo People” un “Nat Geo Mundo” veido kanālu grupu “The National Geographic” – tā ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “The Walt Disney Company” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NG ir vairāk nekā 63 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NG ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “BITE Latvija”, “Elektrons&K”, “Elektrons S”, “Go3 Baltic”, “MEGOGO”, “NAMSAIMNIEKS”, “NETVISION”, “TELENET” un “Tet” televīzijas abonentiem.
