Rīgas Svētā Pētera baznīcā, rekonstrukcijas ietvaros, veicot arheoloģisko izpēti, atklātas unikālas vēstures liecības – sākotnējās, 13. gadsimtā celtās baznīcas pamati un mūru fragmenti. Atradums liek pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par senā dievnama novietojumu, izmēriem un vēlākajām pārbūvēm un sniedz jaunas ziņas par Rīgas pirmsākumiem. Unikāls atklājums maina priekšstatus par Rīgas Svētā Pētera baznīcas pirmsākumiem
“Šis atradums ir sensācija un milzīgs pārsteigums – nebijām gaidījuši, ka atklāsim tik iespaidīgas senās baznīcas liecības. Tas ir nozīmīgs notikums ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas un Eiropas sakrālā mantojuma izpētē,” uzsver Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners.
Pēdējo 150–200 gadu laikā vēsturnieki, arheologi un arhitekti ir izvirzījuši dažādas teorijas par sākotnējo Svētā Pētera baznīcas atrašanās vietu un veidolu.
“Katram bija sava versija, bet tagad pirmo reizi mūsu rīcībā ir konkrētas arheoloģiskas liecības, kas būtiski maina līdzšinējo priekšstatu par baznīcas pirmsākumiem. Senās baznīcas mūri atrasti zem tagadējās altārdaļas – vietā, ko līdz šim uzskatīja par vēlāk izbūvētu dievnama paplašinājumu. Tas ir ļoti nozīmīgs atradums ne tikai Svētā Pētera baznīcas, bet arī Rīgas viduslaiku apbūves vēstures izpētē, un tas nozīmē, ka baznīcas agrīnā būvvēsture būs jāpārskata,” uzsver arheologs Mārtiņš Lūsēns, kura vadībā notiek arheoloģiskā izpēte.
Pētnieki atzīst, ka pāsteidzoša ir atsegto konstrukciju masivitāte – mūri ir aptuveni divus metrus plati, kas ļauj domāt, ka sākotnējā baznīca bijusi ievērojami lielāka būve, nekā domāts agrāk.
Līdzšinējās versijās 13. gadsimta baznīca tika meklēta galvenokārt tagadējā dievnama centrālajā daļā un tuvāk tornim. Savukārt altārdaļu ar to aptverošo kapelu loku skaidroja kā 15. gadsimta sākuma paplašinājumu, kad agrākā baznīca augošajai pilsētai bija kļuvusi par mazu.
Tagad atklātās konstrukcijas rāda citu ainu. Zem vēlākās altārdaļas saglabājušies daudz senāki mūri, un vairākās izpētītajās vietās redzams, ka jaunākās baznīcas konstrukcijas balstās uz tiem un vēlākās pārbūves gaitā senās celtnes pamati vismaz daļēji izmantoti atkārtoti. Arī senās baznīcas plānojums bijis atšķirīgs no tā, kādu to pazīstam šodien, stāsta M. Lūsēns.
Atsevišķās vietās pamatu izpēte sasniegusi aptuveni sešu metru dziļumu. Restaurators Juris Pavlovs izceļ seno būvnieku, iespējams, Vācijas vai Gotlandes meistaru, augstvērtīgo darbu – materiālu apstrādi, mūrējuma kvalitāti un rūpīgi veidotās šuves, kas vietējiem meistariem tolaik nav bijis pa spēkam.
Pašlaik izpētīta daļa no baznīcas pazemes konstrukcijām un darbi, kuru mērķis ir pārbaudīt baznīcas pamatu stiprību, turpinās.
“Ar katru atrakumu nostiprinās pārliecība, ka senie mūri nav atsevišķi, savstarpēji nesaistīti fragmenti. Sienu virzieni, to savienojumi un saistība ar vēlākajām konstrukcijām ļauj saskatīt senās baznīcas apveidu, par kuru līdz šim zinājām vien no dažiem teikumiem hronikās,” skaidro J. Pavlovs.
Atsegtās konstrukcijas tiek dokumentētas ar uzmērījumiem, zīmējumiem un trīsdimensiju skenēšanu.
Līdztekus senajiem mūriem izpētē atklāti arī apbedījumi, kapeņu konstrukcijas, vēsturiskās grīdas fragmenti, kapakmeņu daļas un baznīcas interjera detaļas. Šie atradumi atspoguļo dievnama izmantošanu un pārveidojumus dažādos laikos. Īpaši interesanti ir kādreizējās greznās baznīcas kanceles fragmenti no dažādu šķirņu marmora.
Nodibinājums sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi rekonstrukacijas laikā saglabās atvērtas divas no pamatu izpētes vietām, lai varētu parādīt vēsturiskās konstrukcijas apmeklētājiem un novērot to stāvokli. Pārējās izpētes vietas pēc dokumentēšanas uz laiku plānots aizbērt un atjaunot pagaidu flīžu klājumu.
Pašreizējie izpētes darbi tiek veikti par nodibinājuma līdzekļiem. Atklājums tiks iekļauts baznīcas atjaunošanas plānošanā, saglabājot vēsturiskās konstrukcijas.
Vācijas parlaments baznīcas atjaunošanai atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro. Līdztekus reliģiskajai darbībai plānota jaunu telpu izveide izstāžu, koncertu, konferenču rīkošanai, tiks uzlabota baznīcas torņa pieejamība, atjaunotas ērģeles. Atjaunošanas darbi Sv. Pētera baznīcā notiek pakāpeniski, baznīcu saglabājot atvērtu apmeklētājiem.
Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, ievērojams gotikas stila 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Reformācijas kustības šūpulis ne tikai Latvijā, bet visā Livonijā.
