Sākoties apkures sezonai, nereti pamanām, ka deguns biežāk ir aizlikts un no rīta jūtams sausums mutē un degunā. Lai gan šie simptomi atgādina saaukstēšanos, ne vienmēr pie vainas ir vīrusi. Bieži vien diskomfortu izraisa sausais gaiss telpās, kurās aukstajā sezonā pavadām lielāko dienas daļu. Kāpēc apkures sezona ietekmē elpceļu veselību, kā atšķirt sausa gaisa izraisītu kairinājumu no saaukstēšanās un kā palīdzēt deguna gļotādai, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. Kā elpceļu veselību ietekmē apkures sezona?
„Apkures sezonā mēs vairāk domājam par ādas un lūpu mitrināšanu, taču nereti aizmirstam, ka arī deguna gļotādai nepieciešama kopšana. Dažkārt pietiek ar pavisam vienkāršām izmaiņām, piemēram, atbilstošāku telpas temperatūru, gaisa mitruma kontroli un regulāru deguna mitrināšanu, lai ikdienas pašsajūta būtiski uzlabotos,” stāsta Apotheka farmaceite.
Kāpēc apkures sezonā deguns cieš vairāk?
Ar degunu neuztveram tikai smaržas. Tas darbojas arī kā dabisks gaisa filtrs – deguna gļotāda sasilda, mitrina un attīra ieelpoto gaisu. Lai šī aizsargfunkcija darbotos pilnvērtīgi, deguna gļotādai jābūt pietiekami mitrai.
Apkures sezonā gaisa mitrums telpās bieži samazinās. Īpaši izteikti tas var būt, ja ārā ir liels aukstums un zems gaisa mitrums, kā arī mājokļos ar intensīvu apkuri un nepietiekamu ventilāciju. Sausais gaiss mazina deguna gļotādas mitrumu, un tā var kļūt sausa un jutīga.
„Deguna gļotādai ir ļoti svarīga loma organisma aizsardzībā. To klāj gļotu slānis, kas palīdz aizturēt ieelpotās daļiņas un mikroorganismus, savukārt sīkas skropstiņas nodrošina šo daļiņu pārvietošanu ārā no elpceļiem. Ja gļotāda izžūst, šis dabiskās attīrīšanās mehānisms darbojas mazāk efektīvi. Tāpēc apkures sezonā svarīgi rūpēties ne tikai par imunitāti, bet arī par deguna gļotādas mitrināšanu,” skaidro farmaceite Amanda Ozoliņa.
Kāpēc sauss deguns var būt arī aizlikts?
Varētu šķist, ka sausam degunam vajadzētu būt brīvam no iesnām, tomēr nereti notiek pretējais – deguns ir aizlikts, lai gan izdalījumu tikpat kā nav. Tas skaidrojams ar gļotādas reakciju uz kairinājumu. Sausa gaisa ietekmē deguna gļotāda var iekaist un pietūkt, apgrūtinot gaisa plūsmu caur degunu.
Turklāt, gļotādai izžūstot, deguna sekrēts var kļūt biezāks, veidoties kreveles un rasties velkoša vai dedzinoša sajūta. Dažkārt novērojama arī deguna asiņošana, jo sausā gļotāda kļūst trauslāka.
Īpaši izteikts diskomforts var būt no rītiem, jo nakts laikā vairākas stundas pavadām vienā telpā, kur gaiss var būt pārāk sauss. Ja deguns ir aizlikts un cilvēks guļot sāk elpot caur muti, no rīta var būt arī sauss kakls, aizsmakums un pastiprinātas slāpes.
Kā atšķirt sausa gaisa izraisītu kairinājumu no saaukstēšanās?
Ir vairākas pazīmes, kas var palīdzēt saprast, vai diskomforta iemesls ir apkārtējā vide, vai vīrusa izraisīta saaukstēšanās. Ja simptomus izraisa sauss gaiss, biežāk novērojams sausums degunā, dedzināšana, kreveļu veidošanās un aizlikuma sajūta bez izteiktām iesnām. Diskomforts var pastiprināties pēc ilgākas uzturēšanās apsildītās telpās un mazināties, izejot ārā svaigā gaisā vai uzlabojot gaisa mitrumu telpā.
Savukārt vīrusu infekcijas gadījumā deguna aizlikumam biežāk pievienojas tekošas iesnas, šķaudīšana, kakla sāpes, klepus, nogurums vai paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tomēr jāņem vērā, ka arī saaukstēšanās sākumā simptomi var būt viegli, tādēļ tikai pēc deguna aizlikuma vien nav iespējams droši noteikt tā cēloni.
„Ja deguns regulāri ir aizlikts tieši mājās vai darbavietā, bet citā vidē pašsajūta uzlabojas, ir vērts pievērst uzmanību telpu mikroklimatam. Vienlaikus jāatceras, ka ilgstošu deguna aizlikumu var izraisīt arī alerģijas, piemēram, pret putekļu ērcītēm, kuru ietekme apkures sezonā var kļūt izteiktāka,” norāda farmaceite.
Pieci ieradumi, kas palīdzēs degunam apkures sezonā
- Pārbaudi gaisa mitrumu. Relatīvajam gaisa mitrumam mājoklī vajadzētu būt 40–60 %. Lai to kontrolētu, ieteicams iegādāties gaisa mitruma mērītāju. Ja gaiss ir pārāk sauss, var palīdzēt gaisa mitrinātājs, taču tas regulāri jātīra, lai ierīcē nevairotos mikroorganismi.
- Nepārkurini telpas. Pārāk silts gaiss var pastiprināt gļotādas sausuma sajūtu. Dzīvojamās telpās parasti pietiek ar aptuveni 20 līdz 22 grādu temperatūru, savukārt guļamistabā ir vēlama pat nedaudz zemāka temperatūra. Vajadzētu arī izvairīties no gulēšanas tieši blakus radiatoram.
- Regulāri vēdini telpas. Vēdināšana palīdz samazināt telpās uzkrājušos piesārņotāju un mikroorganismu koncentrāciju. Tomēr jāatceras, ka ziemā vēdināšana pati par sevi ne vienmēr paaugstina gaisa mitrumu. Tāpēc svarīgi sabalansēt ventilāciju, apkuri un mitrināšanu.
- Rūpējies par deguna higiēnu. Deguna gļotādu iespējams mitrināt ar fizioloģisko šķīdumu vai tam paredzētiem jūras ūdens preparātiem. Tie palīdz izskalot putekļus, alergēnus un sakrājušos sekrētu, kā arī mazina sausuma radīto diskomfortu. Ikdienas mitrināšanai piemērotāki ir izotoniskie šķīdumi, savukārt hipertoniskie līdzekļi vairāk paredzēti deguna tūskas mazināšanai un jutīgai gļotādai var radīt papildu kairinājumu.
- Neaizmirsti par šķidruma uzņemšanu un ikdienas kustībām. Pietiekama ūdens uzņemšana palīdz arī gļotādu darbībai. Savukārt pastaigas svaigā gaisā un regulāras fiziskās aktivitātes uztur vispārējo veselību.
Kā palīdzēt aizliktam degunam?
Aptiekās ir pieejami vairāku veidu līdzekļi, kas var palīdzēt mazināt nepatīkamās sajūtas. Svarīgi izvēlēties līdzekli atbilstoši simptomiem, jo ne visi deguna aerosoli darbojas vienādi.
„Cilvēki bieži vien, sajūtot aizliktu degunu, uzreiz izvēlas deguna tūsku mazinošus aerosolus. Taču, ja aizlikuma iemesls ir sausa un sakairināta gļotāda, šādi preparāti ne vienmēr ir piemērotākā izvēle. Turklāt ilgstoša to lietošana var radīt pretēju efektu – deguna aizlikums kļūst vēl izteiktāks. Tāpēc vispirms svarīgi saprast, vai degunam nepieciešama mitrināšana, attīrīšana vai īslaicīga tūskas mazināšana,” uzsver farmaceite.
Deguna mitrināšanai un ikdienas higiēnai piemēroti izotoniskie jūras ūdens aerosoli un fizioloģiskā šķīduma preparāti. Tie palīdz mitrināt gļotādu, attīrīt degunu no putekļiem un alergēniem un atvieglot sabiezējuša sekrēta izvadīšanu. Šādus līdzekļus var lietot regulāri, ievērojot konkrētā preparāta lietošanas norādījumus.
Sausas, jutīgas vai kairinātas gļotādas kopšanai var izvēlēties speciālus deguna gelus, ziedes vai aerosolus ar mitrinošām un aizsargājošām sastāvdaļām. Tie palīdz uzturēt gļotādas mitrumu un var mazināt sausuma radīto diskomfortu. Īpaši noderīgi šādi līdzekļi var būt cilvēkiem, kuriem degunā regulāri veidojas kreveles vai ir izteikta sausuma sajūta.
Ja deguns ir izteikti aizlikts, atsevišķos gadījumos var palīdzēt hipertoniskie sāls šķīdumi, kas var mazināt gļotādas tūsku. Tomēr tie nav piemērotākā izvēle izteikti sausas un kairinātas gļotādas ikdienas kopšanai.
Deguna tūsku mazinošie medikamentozie aerosoli var sniegt ātru atvieglojumu, piemēram, saaukstēšanās izraisīta aizlikuma gadījumā, taču tie paredzēti tikai īslaicīgai lietošanai. Parasti tos nevajadzētu lietot ilgāk par dažām dienām, ievērojot konkrētā preparāta instrukciju, jo pārmērīga lietošana var izraisīt medikamentozu rinītu jeb pastāvīgu deguna aizlikumu.
Farmaceite atgādina, ka īpaša piesardzība nepieciešama, izvēloties deguna līdzekļus bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Ja deguna aizlikums nepāriet, atkārtojas ilgstoši, ir vienpusējs vai to pavada bieža asiņošana, nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Kā elpceļu veselību ietekmē apkures sezona?
