Ķīnā notikusi tikšanās, kas piesaistījusi visas pasaules uzmanību – vienā sarunu telpā sēdušies ASV prezidents Donalds Tramps, Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Pirmo reizi šādā formātā tikās triju pasaules lielvaru vadītāji, lai apspriestu kodolieroču riskus, starptautisko drošību un konfliktus, kas ietekmē pasauli. Lai gan tikšanās tika pasniegta kā vēsturisks notikums, konkrētas vienošanās par būtiskākajiem jautājumiem panākt neizdevās. Trīs pasaules ietekmīgākie līderi sēdās pie viena galda: ko panāca Tramps, Putins un Sji Dzjiņpins?

Sarunas notika ceturtdien, 19. novembrī, Šeņdžeņā, Ķīnā, Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) samita laikā. Trīs līderi pēc vairāk nekā stundu ilgām sarunām nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā iezīmēja vairākas prioritātes, taču tas neatbildēja uz jautājumiem par Ukrainas karu un citiem aktuālajiem konfliktiem.

Kāpēc šī tikšanās tiek uzskatīta par vēsturisku?

Tramps, Putins un Sji Dzjiņpins pārstāv trīs valstis, kurām ir milzīga ietekme uz pasaules politiku, ekonomiku un drošību. Tās ir arī trīs lielvaras ar kodolieročiem, tādēļ jebkura šo valstu līderu vienošanās vai pat sarunu virziens var ietekmēt notikumus tālu ārpus to robežām.

Tikšanās simboliskā nozīme bija liela – jau pats fakts, ka ASV, Krievijas un Ķīnas prezidenti sēdās pie viena galda, tika vērtēts kā vēsturisks notikums. Tramps sarunas raksturoja kā vēsturiskas, uzsverot triju valstu iespējas sadarboties jautājumos, kas saistīti ar mieru un kodolieroču ierobežošanu.

Tomēr aiz diplomātiskajiem rokasspiedieniem un publiskajiem paziņojumiem saglabājas būtiskas domstarpības. ASV un Ķīnas attiecības joprojām ietekmē konkurence tirdzniecībā un tehnoloģijās, savukārt Krievijas karš Ukrainā ir būtiski saasinājis Maskavas attiecības ar Rietumvalstīm.

Ko līderi apsprieda, un par ko vienojās?

Pēc tikšanās publiskotajā paziņojumā tika iezīmēti vairāki jautājumi, kuros trīs valstis paudušas gatavību sadarboties vai meklēt kopīgu pieeju.

Viens no svarīgākajiem tematiem bija kodolieroču radītais apdraudējums. Līderi uzsvēra nepieciešamību mazināt kodolriska iespējamību un nepieļaut kodolkara izcelšanos. Tomēr konkrēts jauns kodolieroču ierobežošanas līgums vai vienošanās par arsenālu samazināšanu netika paziņota.

Tāpat tika runāts par ANO reformām, energoresursu piegāžu palielināšanu un valstu amatpersonu aizsardzību pret kriminālvajāšanu starptautiskajās institūcijās. Pēdējais jautājums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā Krievijas prezidentam Putinam izsniegto Starptautiskās Krimināltiesas aresta orderi.

Paziņojumā tika pausta arī kritika par starptautisko tiesu jurisdikcijas izmantošanu, tādējādi iezīmējot kopīgu nostāju jautājumā par valstu suverenitāti un amatpersonu imunitāti.

Vai tika panākta vienošanās par Ukrainas karu?

Ukrainas karš bija viens no jautājumiem, par kuru tikšanās laikā tika runāts, tomēr kopīgajā paziņojumā tas netika pieminēts. Arī konkrēts risinājums kara izbeigšanai vai jauni priekšlikumi miera sarunām netika publiskoti.

Putins iepriekš sarunās uzsvēris, ka Krievijai, ASV un Ķīnai ir kopīgas intereses reģionālo konfliktu risināšanā, tostarp Ukrainā. Tramps savukārt ir vairākkārt paudis vēlmi panākt kara izbeigšanu, taču šī trīspusējā tikšanās nesniedza pazīmes, ka būtu panākta konkrēta vienošanās starp trim līderiem.

Tas nozīmē, ka, lai gan Ukrainas jautājums tika skarts, samits pagaidām nav devis pamatu runāt par būtisku pavērsienu kara attīstībā.

Kurš no šīs tikšanās ieguva visvairāk?

Politikas analītiķu vērtējumā tikšanās bija nozīmīga ne tikai tās satura, bet arī simboliskās nozīmes dēļ. Īpaši ieguvējs varētu būt Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš uzņēma abu pārējo lielvaru līderus un nostiprināja Pekinas lomu starptautiskajā diplomātijā.

Krievijas prezidentam Putinam šī tikšanās bija iespēja demonstrēt, ka Krievija joprojām tiek uzskatīta par vienu no pasaules lielvarām un ka viņš var piedalīties augsta līmeņa sarunās ar ASV un Ķīnas vadītājiem, neraugoties uz starptautisko izolāciju, ko izraisījis karš Ukrainā.

Tramps savukārt centās uzsvērt savu lomu starptautisko konfliktu risināšanā un iespēju panākt vienošanos ar līderiem, ar kuriem ASV ir sarežģītas attiecības.

Tomēr, ja vērtē nevis simbolus, bet konkrētus rezultātus, būtisku izrāvienu šajā tikšanās reizē nebija. Galvenie jautājumi palika neatrisināti, un publiskotais paziņojums vairāk iezīmēja vispārīgus mērķus, nevis konkrētus soļus to sasniegšanai.

Ko tas nozīmē Eiropai un Latvijai?

Lai gan tikšanās notika tālu no Eiropas, tās rezultāti un turpmākās sarunas var ietekmēt arī Latviju. ASV, Krievijas un Ķīnas attiecības ir būtiskas Eiropas drošībai, NATO politikai, energoresursu tirgum un ekonomiskajai stabilitātei.

Īpaši svarīgi Latvijai ir tas, vai lielvaru diplomātiskās sarunas nākotnē varētu ietekmēt Krievijas karu Ukrainā, Eiropas drošības situāciju un attiecības starp ASV un tās sabiedrotajiem. Taču pagaidām Šeņdžeņā notikušais samits nav devis konkrētas pazīmes par izmaiņām šajos jautājumos.

Trīs pasaules ietekmīgāko līderu tikšanās neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, taču tās galvenais rezultāts šobrīd drīzāk ir pats dialogs, nevis panāktās vienošanās. Vai šī saruna kļūs par sākumu lielākām pārmaiņām pasaules politikā, rādīs turpmākie notikumi.

Trīs pasaules ietekmīgākie līderi sēdās pie viena galda: ko panāca Tramps, Putins un Sji Dzjiņpins?

Seko mums arī soctīklos: Facebook, Instagram,  X , Threads

Iepriekšējais rakstsAutovadītājiem Latvijā izplatīts brīdinājums par piektdienas vakaru: jārēķinās ar bīstamiem apstākļiem
Nākamais rakstsPolārais virpulis šogad pārsteidz meteorologus: vai tas nozīmē aukstāku ziemu?