Noskaidro, kas ir tās frāzes, ko mīļotais cilvēks var pārprast!
Dažkārt problēma nav tajā, ko tu pasaki, bet – ko otrs ir sadzirdējis. Šīs frāzes darbojas kā klusie provokatori, kas var izraisīt domstarpības, tev pašam to, visticamāk, nemaz negribot.
BĪSTAMĀ FRĀZE: Man vienalga!
KO, VISTICAMĀK, SADZIRD PARTNERIS: Liec man mieru. Man ir labākas lietas, ko darīt – nevis klausīties tevī.
Pasaki skaidri un gaiši, ka šis, iespējams, nav labākais laiks sarunai. Vislabāk tomēr uzreiz izrunājiet ikvienu problēmjautājumu. Nevēloties ieklausīties otra bēdās, nozīmē noliegt to esamību. Ja tev ir svarīgs šis cilvēks, no sirds uzklausi viņu un pretī saņemsi to pašu!
BĪSTAMĀ FRĀZE: Tu kļūdies, tev nav taisnība!
KO, VISTICAMĀK, SADZIRD PARTNERIS: Tu esi muļķis, tu neko nezini un neesi nekā vērts.
Tā vietā izsakies taktiskāk: Es sapratu, ka ir tā… vai – Es šo situāciju saredzu šādi…
Uzdod jautājumus, lai pārliecinātos, ka tev un tavam mīļotajam cilvēkam ir vienādi pieņēmumi par konkrēto situāciju, ka viens no jums nerunā par kleitu, bet otrs par meitu.
BĪSTAMĀ FRĀZE: Es taču tev teicu!
KO, VISTICAMĀK, SADZIRD PARTNERIS: Tu atkal neklausījies manī, tā ir tikai tava vaina!
Šī ir viena no izplatītākajām kļūdām. Nebaksti tur, kur sāp visvairāk. Pat, ja tavs mīļotais kļūdījās, viņam ir tiesības uzsist pašam savus punus. Turklāt, iespējams, viņam šobrīd vairāk nekā iepriekš ir nepieciešams tavs atbalsts, nevis papildus stings vārds un nebeidzama pārmetumu gūzma, kas liek justie vēl sliktāk.
BĪSTAMĀ FRĀZE: Tu to nepaveiksi, tas nav tavos spēkos!
KO, VISTICAMĀK, SADZIRD PARTNERIS: Tev nav nepieciešamo spēju un prasmju, lai to paveiktu, lai kā tu censtos. Kāpēc gan tad tev vispār ir jācenšas?
Kāpēc gan piesaukt vai paredzēt kāda neveiksmi, ja tu taču nezini, kā viss patiešām izvērsīsies! Iespējams, ka tu nevēlies, lai tavs mīļotais piedzīvo neveiksmi, tiek sāpināts vai saņem sāpīgu punu, bet – kā tu vari spriest, kas ir labs vai slikts otram? Un, ja nu tava mīļotā cilvēka neveiksme patiesībā ir likteņa ceļš pretī izaugsmei? Iedrošini partneri, ja viņš ir izvēlējies izaicinājumu ceļu, nevis centies atrunāt no tā!
BĪSTAMĀ FRĀZE: Tas taču ir viegli!
KO, VISTICAMĀK, SADZIRD PARTNERIS: ‘Normālam’ (kāds es neesmu!) cilvēkam tas nesagādātu problēmas. Ja tev tas ir grūti, tad ar tevi kaut kas nav kārtībā.
Sarežģītības līmeni ikviens uztver atšķirīgi un katram ir pašam savs Everests! Ja tu saki mīļotajam cilvēkam, ka darbs, ar kuru viņš netiek galā, sagādā zināmas raizes, bet tev tas šķiet elementārs un tīrie nieki, tu grauj viņa ieguldījumu šī jautājuma atrisināšanā, pasakot, ka viņš nav pelnījis neko no sasniegtā. Ja viņš cīnās un nāk pēc palīdzības pie tevis, tad mīļotais uzticas tev un pats galvenais – nekaunas izrādīt arī savu vājumu. Atbalsti, ne moralizē!
BĪSTAMĀ FRĀZE: Kā jau es teicu iepriekš!
KO, VISTICAMĀK, SADZIRD PARTNERIS: Tu nekad neklausies manī, liec atkārtoties atkal un atkal. Tu esi tik kaitinošs!
Šis ir ļoti nekrietns sarunas un, jā, arī attiecību slepkava. Ja mīļotais cilvēks jautā tev kaut ko un tu tā vietā, lai atbalstītu viņu, tu sāc argumentēt, ka jau reiz norādīji uz notikumu pavērsienu, tu nogalini viņa vēlmi ieklausīties tajā, ko saki, jo tā ir un paliek – nebeidzama moralizēšana un savas pareizības uzsvēršana. Vai tu patiešām nekad nekļūdies? Pasaki šo savu domu, bet ietērp to daudz saudzīgākā, vieglākā ietērpā.
Ieklausīsimies viens otrā!
