Domājams, ka lielākajai daļai cilvēku garšo āboli. Taču – cik daudz mēs par tiem zinām? Piedāvājam uzzināt tev dažādus faktus un ticam, ka vismaz vairāki no tiem tev būs pārsteigums!

Ābolu mešana uz cilvēku bija veids, kā izrādīt savu mīlestību senajā Grieķijā. Augļa noķeršana nozīmēja jūtu pieņemšanu un atbildi uz tām.

Ir neskaitāmi daudz dažādu ābolu šķirņu. Ja tu apņemtos ik dienas nogaršot vienu jaunas ābolu šķirnes velti, nāktos pavadīt 20 gadus, līdz tu būtu noprovējis visas.

Ābolu ēšana samazina zobu bojājumu rašanos, to drupšanu, jo stimulē siekalu veidošanos mutē. Tie ir labi kopējai veselībai, vairāk par to lasi: 

15 iemesli, kādēļ āboli ir īpaši noderīgi tavai veselībai

Āboli satur arī indīgas vielas. Nebaidies – precīzāk, to sēklas nevis paši āboli. Ābolu sēklas satur cianīdu, tāpēc tās nevajadzētu ēst.

Ir tikai viena ābolu šķirne, kā dzimtene ir Ziemeļamerika, tas ir – Crabapple. Patiesībā tā ir jebkura no savvaļas ābeļu sugām, kas ir mūsdienās, Malus ģints, kas parasti ražo mazus un pēc garšas sīvus augļus.

Ābeles ir rožu dzimtas augi.

Lieluma ziņā āboli variē izmēros sākot no tik maziem, kas ir teju ķirša lielumā līdz tādiem, kas apjomā līdzinās greipfrūtam.

Āboli nesatur taukus, nātriju un holesterīnu, un tie ir labs šķiedrvielu avots.

Vidēja izmēra ābols satur ap 80 kalorijām.

Vidēji cilvēks gada laikā apēd 65 ābolus.

Āboli sastāv no 25% gaisa, kas ir iemesls tam, ka tie peld pa virsu ūdenim.

Tiek uzskatīts, ka ābolu dzimtene ir un vēsture aizsākusies kaut kur starp Melno un Kaspijas jūru. Tas ir, mūsdienu Gruzijas, Armēnijas un/vai Azerbaidžānas teritorijā.

Ābelēm parasti paiet četri līdz pieci gadi, kamēr tās sāk ražot savus pirmos augļus.

Vajadzīgi aptuveni 40 āboli, lai pagatavotu vienu litru ābolu sidra.

Viens no ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona hobijiem, bija rūpēšanās par savām ābelēm, precīzāk – to rūpīga apgriešana.

Zinātni par ābolu audzēšanu, ābelēm un to šķirnēm sauc par pomoloģiju.

Pagatavo ārī gardumu no āboliem: 

Ašās ābolmaizītes ar vaniļas mērci